Uldis Brūns
LATVIJĀ ŠODIEN
“Nyet, Nyet Soviet” grāmatas atklāšana.

Padomju Savienības laikā bija plaši izplatīts un propagandēts mīts, ka latvieši, kuri kā bēgļi bija spiesti pamest savu dzimteni pēc Otrā pasaules kara, bija vienkārši ekonomisko labumu meklētāji, kuriem Latvijas turpmākais liktenis neinteresēja. Šodien arī nav mazums tādu cilvēku, kuri neko nezina par trimdas latviešu aktīvo politisko darbību Latvijas okupācijas laikā, rīkojot demonstrācijas un akcijas cīņai par Latvijas neatkarību.


Valdis Krādziņš
SENIORU SAIETS MAIJĀ 2018

Tā kā visiem pašiem negadās izdevība skatīties neredzētas vietas, seniori 11. maijā baudīja stāstu un ainas uz ekrāna no tik nepazīstamas vietas kā Omānas valstiņa arābu pussalas dienvidaustrumos, par kuŗu pastāstīja Ilona Brūvere, kas tur bijusi kādu laiku un par ko te sekos vairāki atstāstīti izvilkumi. Tikai kādu 4.5 miljonu apdzīvotai valstiņai, kuŗai blakus Arābu apvienotās emirātu valstiņas, bet pāri Omānas līcim atrodas Irāna, agrākā Persija. Diezgan šaurai apdzīvotai joslai pie jūŗas aizmugurē augsti kalni, vietām sasniedzot 3000 metru augstumu. Ceļi labi izbraucami ar zīmēm arābu un angļu valodā.

Valdis Krādziņš
DĀRZA SVĒTKI HOUMBUŠĀ

Dārza svētki notikuši kopš tā laika, kad Sidnejas latviešu ev. - lut. draudze iegādājās sev īpašumu Houmbušā un vispirms uzcēla Sv. Jāņa baznīcu. Sākumā tos rīkoja pagalmā, kur sacēla teltis, bet vēlāk sarīkojumi notika draudzes namā, kur rīkoja arī dārza svētku koncertu ar toreiz vēl dzīvajiem vai Sidnejā dzīvojošiem dziedoņiem. Sarīkojuma apmeklētāju skaits no tā laika sarucis, bet dārza svētki vēl joprojām atkārtojas ar dievkalpojumu, mielastu un loterijām. Jaunākais sarīkojums bija šī gada 30. aprīlī.

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3377

Valda Liepiņa
TRŪKST AUSTRĀLIJAS EKSPONĀTU…
Uzzinājusi, ka atrodos Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Marianna Auliciema man žigli atsūtīja ziņu, uzaicinot šajās pašās telpās apmeklēt mūzeja “Latvieši pasaulē” (LaPa) jaunās krātuves telpas. Pēdējo reizi biroja telpas un krātuvi apciemoju 2012.gadā, kad tās vēl atradās Ausekļa ielā. Nenoliedzami šīs telpas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir daudz piemērotākas tik nozīmīgam kultūrvēsturiskam darbam. Kā vēsta muzeja mājaslapa www.lapamuzejs.lv, “biedrība “Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs” ir privāta, bezpeļņas organizācija, dibināta 2007. gadā, ar biroju, krātuvi, bibliotēku un darbiniekiem Rīgā, un aktīvu valdi un biedriem Latvijā un ārzemēs.

Valda Liepiņa
MANS ĀRSTU PIEDZĪVOJUMS RĪGĀ
Šis ir mans veiksmes stāsts. Gribas padalīties ar to, jo bieži dzirdam kritiku par Latvijas ārstiem un veselības sistēmu. Mans stāsts ir par trim ārstēm, kuŗu uzmanību droši vien izglāba mani no pēkšņas redzes pasliktināšanos (ja ne sliktāk). Un viņām esmu bezgala pateicīga.
Viss sākās otrdienas pusdienu laikā, kad devos uz Latvijas Amerikas acu centru (LAAC) uz kārtējo glaukomas pārbaudi (to veicu regulāri, jo tētim bija glaukoma un tādejādi es skaitos riska zonā). Lai gan Luksemburgā arī ir acu ārsti, turpinu apmeklēt LAAC, jo tur sāku iet pirms gadiem astoņpadsmit un esmu apmierināta ar plašo pārbaužu spektru (un ārstu apmeklējums savā valodā ir tomēr svarīgi).

Rakstus pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3376

Valda Liepiņa
DRUVAS LAIKS EIROPĀ

Jau 11. gadu pēc kārtas Eiropas Komisijas (EK) tulkošanas ģenerāldirektorāts rīko jauno tulkotāju konkursu “Juvenes Translatores”. Trešo gadu pēc kārtas konkursā uzvarēja skolnieks no Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas. Kad EK pārstāvniecības vadītājs piezvanījis skolotājai Druvas skolā, viņš esot teicis, ka Druvas skolā laikam darot kaut ko pareizi, ja jau uzvarētāji Latvijā atkal no Druvas vidusskolas. Lai mazliet vairāk uzzinātu par šo veiksmes stāstu, pirmo reizi konkursa vēsturē organizētāji uzaicināja skolotāju Antru Dukāni uzrunāt skolniekus un tulkotājus (kas bija labojuši jauniešu darbus). Viņa ir Druvas skolotāja Antra Dukāne, kuŗas skolnieks Reinards Jānis Saulītis šogad ieguva latviešu tulkotāja balvu. Katru gadu cits skolnieks.

Rakstu pilnībā var atrast laikrakstā Austrālijas Latvietis Nr. 3374