1991.gada Barikāžu aizstāvju atceres diena Latvijā

20. janvārī, Latvijā notika "1991.gada barikāžu aizstāvju" atceres diena. Doma laukumā Atmodas manifestācijā Par tautas dzīvību! piedalījās vairāki simti cilvēku un interesanti bija tas, ka galvenais aicinājums, kas izskanēja gandrīz visu runātāju teiktajā bija neaizmirst kristīgās vērtības un glābt valsti.


Foto no portāla Leta

Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

Benjamiņa - Kā dzīvot modernam cilvēkam


Skats no izrādes pirmās daļas- Benjamiņas lomā Indra Burkovska. Foto: Iveta Laine.

Skats no izrādes pirmās daļas- Benjamiņas lomā (vidū) Indra Burkovska. Foto: Iveta Laine.

Skats no izrādes otrās daļas- no kreisās puses Māra Kaziņa, Sandra Birze un Matīss Kaziņš. Foto: Iveta Laine.

Skats no izrādes trešās daļas- Benjamiņas lomā Indra Burkovska, pie klavierēm Sandra Birze. Foto: Iveta Laine.

No kreisās puses Indra Burkovska, Māra Kaziņa, Sandra Birze un Matīss Kaziņš. Foto: Iveta Laine.

Pirmdien, 28. janvārī Melburnas latviešu nams pārvērtās par neparastu vietu - Benjamiņas namu Rīgā, jo notika izrāde „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Tā bija ļoti neparasta, bet interesanta izrāde, ko uz Austrāliju ir atvedusi Latvijā ļoti iemīļota un pazīstama Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska. Aktrise Melburnā ielidoja jau ceturtdien un man bija iespēja ar viņu tikties, lai uz īsu brīdi vēl pārmītu dažus vārdus par izrādi.
Austrālijas Latvieša slejās jau ir bijusi vispusīga intervija par pašu aktrisi, tāpēc man interesēja tieši Indras domas par izrādi. Pirmais, ko pārrunājām bija izrādes tapšana. Aktrise pastāstīja, ka izrādi pasūtīja Emīlijas Benjamiņas ģimene un tai bija jānotiek "Benjamiņas namā", tāpēc tā ir veidota, lai izmantotu vairākas telpas. Viņa stāstīja, ka darbs kopā ar režisori Baņutu Rubesu esot bijis ļoti radošs un intensīvs.
Uz jautājumu vai E. Benjamiņas dzīves izpētīšana un tad izspēlēšana ir iespaidojusi pašu aktrisi, viņas atbilde bija ļoti noteikta - " Jā. Man ir mainījies dzīves uzskats. Es agrāk domāju, ka manā dzīvē viss pats par sevi nokārtosies ... būs labi, bet tagad saprotu, ka dažreiz ir jācīnās un sevi ir jāaizstāv. Visa šī pieredze ir noteikti nākusi par labu manai pašapziņai un izpratnei, ka jāmāk par sevi pastāvēt”.

Plašāku interviju ir iespēja arī noskatīties mūsu laikraksta mājas lapā - www.australijaslatvietis.com.au Youtube kanālā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.


Iveta Laine

26. LAAJ Ārpusskolas izglītības nozares bērnu vasaras nometne Tērvetē


Tērvetes dalībnieki izbraukumā uz "Hanging Rock". Foto: AE.

Tērvetes nodarbībā. Foto: AE.

Jauka dzīve mežā Tērvetē

Šī gada 5. janvārī Tērvetes mežos (latviešu gaidu un skautu īpašumā ārpus Melburnas) sabrauca vairāki “čakli rūķīši” kas sacēla 18 teltis gatavībā uz 26. Bērnu Vasaras Nometnes nometņotāju un darbinieku ierašanos. Nākamajā dienā, saulainā svētdienas rītā ieradās 25 nometņotāji - vairums melburnieši, bet arī divi no Adelaides, un jau otro reizi no otrā Austrālijas krasta Pertā arī divi. Nometnes tema šogad bija “Dzīve mežā”. Pieturoties pie šīs tēmas, nometņotāji paši izvēlējās savām teltīm nosaukumus. Meiteņu nometnē šogad dzīvoja Meža Kaķīši un Stirniņas. Zēnu šogad nometnē bija divreiz vairāk nekā meiteņu. Zēnu nometnē dzīvoja Koki, Lāči Grili, Meža cūkas, Uguns skudras un Tasmānijas tīģeri. Nometnes dalībnieki bija pārsvarā nedaudz jaunāki nekā agrākos gados, bet visi ļoti labi sastrādāja un sadzīvoja. Bērni bija ļoti spējīgi un izturēja dažas ļoti karstas un dažas vēsas dienas, dažas aukstas un dažas siltas naktis. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

Anita Elberta

BRĪNUMDARBI vai, ko var paveikt 18 dienās


Sveic Pēteris Strazds.

Laila Grosa un Bruno Krūmiņš. Foto: Pēteris Strazds.

Sveic Imants Kronītis. Foto: Pēteris Strazds.

Sarīkojuma dalībnieki. Foto: Pēteris Strazds.

No kreisās puses Aksels Šmits, Matīss Baumanis un Kaiva Kaimiņa. Foto: Pēteris Strazds.

Audzinātāji. Foto: Pēteris Strazds.

Orķestris. Foto: Pēteris Strazds.

Gadskārtējais Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas izlaidums un noslēguma koncerts 20. janvāra pēcpusdienā jau trīsdesmit devīto reizi pulcināja plašu publiku, jo šis sarīkojums ar katru gadu jau sola daudz, taču dod nesalīdzināmi vairāk. AZVV saimei piemīt kaut kāds īpašs prieks, kāda saliedētība un mērķtiecība, kas veicina ne tikvien draudzību un izklaidi, bet arī nopietnu, ražīgu darbu. Šī darba rezultātus var baudīt visa sabiedrība noslēguma sarīkojumā.
Sarīkojuma pirmo daļu, ko ļoti lietpratīgi vadīja ceturtās klases audzēkne Šarlote Jakse, atklāja Pēteris Strazds, beigdams savu īso uzrunu ar aicinājumu, visiem vienoties Tautas lūgšanā. Tad izdalīja liecības, un speciālu balvu katrā klasē piešķīra gan par labākām sekmēm, gan lielāko centību. Par katru skolnieku pateica kaut ko jauku un pacilājošu. Ceturtās klases audzēkņiem, kā izlaiduma klasei, katram piesprauda īpašu saktiņu. Izdalīja arī latviskās stājas, folkloras, vēstures, ģeografijas un sporta balvas, un Māras Saulītes ticības mācības balvu. Arī skolotāji un audzinātāji nepalika bez savām pateicības balvām no audzēkņu puses. Šogad, Kārļa Rokpelņa vadībā, darbojās speciāla papildus klase, piektā, kurai atzīmes vairs nelika, bet kas darbojās jau augstskolas sagatavošanās līmenī.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

Gunta Rudzītis

Sveicam mūsu autori Lāsmu Ģibieti

Lāsma Ģibiete savas grāmatas atvēršanas svētkos Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā. Foto no LĢ personīgā archīva.

Gadu mija mūsu autorei, Rietumungārijas Universitātes lektorei un Eiropas Latviešu apvienības komūnikāciju referentei Lāsmai Ģibietei izvērties ļoti daudzpusīgs un veiksmīgs.
2012. gada 19. novembrī Liepājas Universitātē Lāsma Ģibiete sekmīgi aizstāvējusi savu kvalifikācijas darbu, iegūstot sabiedrisko attiecību speciālistes kvalifikāciju, kas ir pirmā līmeņa augstākā izglītība.
Savukārt pāris dienu vēlāk – 22. decembrī – Rīgas Lutera draudzē (Torņakalna baznīcā) notika mūsu autores iesvētības. Lāsmu Ģibieti iesvētīja mācītājs Kaspars Simanovičs. No šī brīža viņa ir Rīgas Lutera draudzes locekle.
2013. gada 3. janvārī Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā notika Lāsmas Ģibietes ceļojumu grāmatiņas „Biļete uz paradīzi” atvēršanas svētki. Par grāmatiņu esam rakstījuši iepriekšējā numurā.
Visas AL saimes vārdā sveicam Lāsmu!

Iveta Laine









Uldis Brūns


Latvijā šodien

Es esmu atgriezies Rīgā pēc septiņu nedēļu darba/atpūtas Austrālijā. Kā sanāk, tas ir vienu nedēļu par katru nodzīvoto gadu Latvijā. Laimējās būt Adelaidē tajā laikā kad Jacaranda koki zied un met savus lillā ziedus.
Man nav ko stāstīt jums, ka 54. Kultūras Dienas Adelaidē, kuras es apmeklēju un kas ir jau plaši aprakstītas avīzes slejās, bija izcilas. Es nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi biju redzējis tik daudz skatītājus Tālavā, kā nesenā kopkora koncertā. Rīgā arī mūsu Adelaides Kultūras Dienas bija ievērotas, vairāk par to, ka Kultūras ministre bija atceļojusi uz valsti, kuru gandrīz visi latvieši uzskata par sapņu zemi, un it kā viņu domās, uz atvaļinājumu. Mēs taču visi tik guļam pludmalē. Viens citāts, kā piemērs, no Valsts Kontroliere Ingūnas Sudrabas intervijas Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” - „Runājot no morāli ētiskā aspekta, grūti saprast - vai tiešām komandējumā bija jādodas laikā, kad visa pasaule svin Ziemassvētkus un Jauno gadu. Un cik šāds komandējums var būt produktīvs,”. Varētu domāt, ka persona Valsts Kontrolieres amatā, pirms komentāriem, būtu vispirms painteresējusies, kāpēc šis laiks, kad Austrālijas latviešu kultūras darbinieki un lielāko tiesu aktīvie latvieši ierodas Adelaidē, bija tik nozīmīgs, un kāpēc no Austrālijas latviešu puses kultūras ministres viesošanās šajā laikā bija tik augsti novērtēta. Tas daudziem šeit maz interesē, labāk uzreiz cilvēku nomelnot.
Bet pietiek par polītiku. Labāk pastāstīšu par maiņām, kuras es ievēroju Adelaidē, kur uzturējos lielāko tiesu. Es ievēroju, cik daudz lieli projekti paveikti, miljoniem dolāru vērti, gan jauni tilti un ceļi, kā arī „wetlands”, kur ūdens tiek uzturēts un attīrīts vēlākai lietošanai. Lielie ceļi pilsētā kļuvuši zaļāki, jo koki gar malām izauguši par maniem prombūtnes gadiem, bet es ievēroju, ka zāle gan netiek laistīta tik brīvi, kā iepriekšējos gados. Tas jau ir pašsaprotami, jo arī lietus lija tikai divas reizes visā manā viesošanās laikā. Cita starpā, esmu par šiem gadiem arī pieradis cilvēkiem iet garām pa labo pusi kā Latvijā, un sanāca daudzreiz piedomāt, lai nesaskrietos. Ejot pār ielai arī kādreiz jūk, uz kuru pusi jāskatās.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

LAZAs 65 gadu darbības atceres marka

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) arzīmēja un papildināja 65 gadu darbības atceri-jubileju ar piemiņas markas (pamarkas) izdošanu 2012. gada 7. decembrī , Latvijā. LĀZA ir viena no vecākajām profesionālām organizācijām ārzemes, ja ne vecākā, dibināta 1947. gada 7. decembrī Eslingenā, Vācijā. Tā apvieno visus ārzemēs dzīvojošos latviešu un latviešu izcelsmes ārstus un zobārstus, apmēram 600. Laika tecējumā ārzemēs ir izaugušas jau četras paaudzes ārstniecības profesionāļu, kas ir piedalījušies un piedalās savstarpējā profesionālu iemaņu celšanā, bet pēdējos gados paplašināti sadarbojās ar kollēģiem Latvijā. Kollēģi arī aktīvi piedalās vietējās sabiedriskās aktivitātēs, daudzi ir iesaistījušies polītiskā procesā, vairāki ir grāmatu autori.
Tautieši markas var iegādāties un katra loksne maksā $ 2.00, čeks rakstāms - "LĀZA" un nosūtams:
Dr. Jānim J. Dimantam, Jr., 2330 Innsbruck Parkway, Minneapolis, Minnesota 55421-2058, USA. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

Dr. Jānis J. Dimants, Jr.

DEMOKRATIJA VAI ANARCHIJA

Pasaulē vēl nav izgudrots mērinstruments, ar kura palīazību varētu noteikt, vai kāds process ir demokratisks vai anarchistisks. Daudzos gadījumos procesi vai notikumi Latvijā dažādām tautībām netiek klasificēti vienādi. To, kas latviešiem liekās anarchistiski, cittautieši dēvē par demokratiju. Vismaz viņiem to izdevīgi tā nosaukt.
Mēģināsim paanalizēt. Vai tā ir demokratija, ja no valsts netiek padzīts cittautietis-nepilsonis, kurš Latvijā atļaujās organizēt referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, pēc tam aicina no valsts atdalīt Latgali? Un vai tā ir demokratija, ja krievu vidusskolas skolotājs publiski paziņo, ka nicina esošo valsts varu? Neviens nav skaitījis, cik savus skolniekus viņš-pataisījis par zvērīgiem Latvijas ienaidniekiem. To noteikti ir daudz. Manā izpratne šie notikumi attiecināmi uz noziedzīgu anarchiju, kas apdraud valsts drošību, par ko vainīgie jātiesā un jāizraida no valsts. Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados mums bija precedents, kad par vācu okupantu atbalstīšanu no valsts izraidīja latvieti Andrievu Niedru. Manis minētie nelabvēļi, kuriem tā nepatīk Latvijas neatkarība un viss latviskais ir sveštautieši, kuriem ir attīstītas etniskās dzimtenes - Krievija un Izraēla. Nav saprotams, kāpēc viņi mokās neciešamajā Latvijā un nebrauc pie saviem tautiešiem?
Jebkura sevi cienoša valsts sveštautieti, kurš aicina mainīt valsts iekārtu, tiesātu un ieslodzītu cietumā, pec tam izraidītu no valsts. Sveštautiešu, kuri naidīgi noskaņoti pret latvisko attīstības ceļu, ir krietns pulciņš. Viens no viņiem - Giļmans nekaunējās rakstīt, ka Latviju vajadzētu pievienot Krievijai, atmetot latviešiem autonomiju.Par šo rakstu viņu tiesāja, taču attaisnoja. Kāpēc? Vai tiesneši tika iebiedēti? Uzpirkti? Naidīgās ideoloģijas atbalstītāji? Varbūt viss kopā? Šis nebija vienīgais gadījums. Jau pasen tika tiesāts arī valodu referenduma rīkotājs. Par sprāgstvielu slēpšanu savā dzīvoklī. Diemžēl, arī viņu tiesa attaisnoja. Attaisnotie sveštautieši slavēja, dīvaino Latvijas demokratiju, savukārt latvieši zākāja pēdējo vārdiem neizprotamos tiesnešu slēdzienus.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3120.

Aleksandrs Caune,
bijušais Mordovijas koncentrācijas nometņu politieslodzītais

Stāsts par sapņiem



PRESES RELĪZE
17.01.2013

17.janvāra vakarā sešdesmit jaunieši, Vītolu fonda stipendiāti, atlika malā grāmatas un domas par kārtējo ziemas sesijas eksāmenu, lai dotos uz īpašu tikšanos - uz tikšanos ar sapni. Bija pārstājis snigt, uzspīdēja saule, bet Rīga tērpās baltā sniega rotā - kā jau pieņemts, dārgu ciemiņu Latvijā sagaidot, dūraiņi sildīja rokas, bet sirdi- apjausma, ka tūlīt, tūlīt atkal būs iespēja satikt cilvēku, kas tic savam sapnim un dāvā iespēju to piepildīt arī citiem.
Sapņi palīdzēja pārvarēt sāpes un grūtības, tie sniedza spēku Andrejam Ozoliņam, ilggadējam Vītolu fonda ziedotājam, kopā ar dzīvesbiedri Dulcie mērot ceļu no Anglijas, lai jau astoto gadu dāvātu iespēju studentiem apmeklēt Latvijas Nacionālo operu. Ne velti saka, ka sapņi ir Dieva valoda, domas augšāmcelšanās, brīnuma piepildījums - tas tika apliecināts arī šoreiz, jo vēlēšanās sastapt sev tik mīļos stipendiātus bija svarīgāka par ceļa grūtībām, tā deva spēku lidot.
Šoreiz Ozoliņa kungs bija sarūpējis biļetes uz baletu „Sapnis vasaras naktī”. Saviem četriem stipendiātiem šo iespēju dāvināja arī ziedotāja Biruta Heistere.
Pirms izrādes jaunieši tika aicināti uz kafijas galdu viesnīcas RĪGA restorānā, kur izbaudīja restorāna vadītājas Ligitas Undzēnas laipnību un rūpes. Viesu vidū bija ziedotājas Astrīda Jansone, viņas māsa Lilita un Richards Spuri.
Savā uzrunā Andrejs Ozoliņš runāja par izglītības lomu cilvēka dzīvē: ,,Galvenais ir mācīties
. Bez izglītības nav iespēju kaut ko dzīvē sasniegt. Bez tās nekur netiksi, un neviens tev nevarēs palīdzēt.”
Šoreiz viņš bija sarūpējis vēl kādu īpašu dāvanu. Stipendiātus un ielūgtos viesus ar svētku uzrunu sveica Guntis Gailītis, Operas režisors, Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors. Viņš vērsa uzmanību uzrakstam, kas redzams uz Latviešu biedrības nama ēkas - tās ir četras vērtības, kas cilvēku pavada visu mūžu -zeme, zinātne, ražošana, daile. Režisors stāstīja arī par draudzību mūža garumā ar Andreju Ozoliņu - viņš atcerējās padomju laiku, kad Andrejs tolaik piepildīja viņa sapni - atsūtīja no Anglijas Latvijā tolaik nepieejamo Bendžamina Britena operas „Mazais skursteņslauķis” partitūru un tā dāvāja iespēju tapt brīnišķīgai izrādei. Šobrīd notiek šīs operas jauns iestudējums, un jaunieši cer, ka nākošajā tikšanās reizē viņiem būs iespēja to noskatīties. Savu uzrunu Guntis Gailītis beidza ar visiem zināmajiem R.Blaumaņa vārdiem: „Mans zelts ir mana tauta. Mans gods ir viņas gods!”, un šoreiz tie skanēja tik pārliecinoši, ka lika stipendiātiem saprast, ka tieši tāds ir šī cilvēka dzīves vērtību mērs.
Ir neatsverams ALIF sniegtais materiālais atbalsts Latvijas jauniešiem, taču īpaši augstu vērtējama Ozoliņu ģimenes, Andreja un Dulcie, vēlme tuvāk iepazīt stipendiātus, dāvāt viņiem prieku, ko sniedz mākslas baudījums, un dalīties savā dzīves pieredzē un atziņās. Vaicāts, kas viņu mudina ne tikai palīdzēt Latvijas jauniešiem iegūt augstāko izglītību, bet arī iepriecināt ar šādiem pasākumiem, Ozoliņa kungs atzīst:,,Uz šo jautājumu varētu atbildēt pavisam īsi – atmaksāju parādu. Parāds ir saistīts ar manām jūtām par labestību un palīdzību, ko esmu saņēmis no cilvēkiem, kas man ir devuši iespēju iegūt augstskolas izglītību. Jūtos parādnieks visiem šiem cilvēkiem, kaut viņi nekad neko nav prasījuši. Savukārt kultūras un mākslas pārzināšana manī ir radījusi vēlēšanos palīdzēt arī citiem iepazīties ar lietām, kas viņiem ir jaunas, neredzētas un nedzirdētas. Kamēr spējam, to mēs ar Dulcie darām. Viņa zina manu dzīves stāstu un palīdz man atmaksāt to, ko uzskatu par mūža parādu. Tas nav slogs, jo mums pašiem ir prieks, ka varam palīdzēt.’’

Jaunieši augstu novērtēja skaisto baleta izrādi, bet vislielāko prieku viņiem sagādāja iespēja būt kaut vienu vakaru kopā ar šiem labestīgajiem un dzīvesgudrajiem cilvēkiem - Ozoliņu ģimeni, un jau nākošajā dienā tapa pateicības vēstules: ,,Dažam varētu pat šķist neaptverami un neticami, ka viena ģimene tā vienkārši uzdāvina šādu unikālu dāvanu veselai studentu grupai. Domāju, ka vakardiena jauniešiem ir kā stimuls tam, ka, neskatoties uz jau dzīvē padarīto, vienmēr ir iespēja sevi padarīt vēl labāku un paveikt vēl citu nebeidzami daudz lietu.’’ (Emīls Rusovs) ,,Vēl ilgi domāju par to, cik tomēr pasaulē ir daudz labsirdīgu cilvēku. Šis vakars man paliks atmiņā tik ļoti gaišs un pārdomām pilns.” (Annamarija Trausa) Katra tikšanās ar cilvēkiem, kas tik daudz dara studentu labā, ir patiešām lieliska. Dzirdēt šo cilvēku dzīvesstāstus, uzskatus ir patiess gandarījums. Šī tikšanās ar Andreju un Dulcie Ozoliņiem bija brīnumaina. Redzēt šos patiesos un nesavtīgos cilvēkus ir liels gods! Paldies liels par šo iespēju! Un balets bija brīnišķīgs - tā beigās sapratu, ka smaidu, un, izejot no Operas ziemīgi aukstajā Vecrīgā, jutos kā spārnos, gluži kā sapnī vasaras naktī - lai gan ar siltiem vilnas cimdiem rokās! (Diāna Kauce) ,,No uzrunas man prātā palika tas, ka studenta galvenais darbs ir mācības un ka tikai izglītība virza mūs dzīvē uz priekšu. Sevis pilnveidošana nav vienas dienas vai mēneša jautājums, tam būtu jānotiek visas dzīves laikā. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka mēs esam daļa no sabiedrības, un, ja katrs dos tai kaut mazumiņu, pati sabiedrība un pasaule kļūs daudz gaišāka. Galvenais, lai katram cilvēkam ir šī bezgalīgi patiesā sajūta, ka sirds malām pāri kūsā laime.” (Ieva Vilcāne) ,,Mums apkārt ir tik daudz drūmu un rūpju nomāktu seju, ka brīžiem liekas, ka latvieši ir aizmirsuši par sevi, saviem līdzcilvēkiem un savu dzīvesprieku, bet šajā vakarā, ieklausoties visu šo jauko cilvēku runās, es sapratu, ka vēl ir tik daudz cilvēku, kas neieslīgst pesimismā, bet cīnās par sevi ar savām zināšanām, un ir cilvēki, kas no visas sirds palīdz un dod iespēju šiem cilvēkiem gūt ne tikai zināšanas, bet paplašināt redzesloku, baudot mākslu.”(Anita Apine) ,,Bija liels prieks un liels pārdzīvojums atkal Jūs satikt Rīgā. Ir liels pagodinājums un arī liels uztraukums, ka ik gadu ierodaties ar mums tikties, par spīti visām pūlēm, ko Jums tas prasa, lai dalītos savās domās un vērtējumos. Ir labi, ka izdodas kaut reizi gadā pateikt savu “paldies” arī Jums personiski, par visu Jūsu ieguldīto darbu, līdzekļiem un pūlēm, kurus Jūs tik pašaizliedzīgi un nesavtīgi veltāt. Es tikai vēlētos, kaut spētu par to jebkad pienācīgi pateikties.” (Mārtiņš Kokainis) ,,Man bija neizsakāms gods atrasties šādu cilvēku sabiedrībā. Mācība, ko paņēmu no vakardienas, bija izcila.Brīžiem pārņēma tāda nedaudz nereāla sajūta - vai tas viss tiešām notiek ar mani?” (Agnese Skujevska) ,,Neizsakāms paldies par šo lielisko iespēju būt kopā ar ziedotājiem Dulcie un Andreju Ozoliņiem, kā arī par šo jauko, viņu izveidoto tradīciju katru gadu iestāšanās iepriecināt tik daudzus jauniešus.”(Dagnis Vasks),,Paldies par jaunām iespējām!” (māsas Verneres – Malvīne un Justīne),,Paldies par vienreizējo vakaru, uzmundrinošajiem vārdiem, pozitīvajām emocijām, skaisto izrādi un labākajām vietām zālē, kādas vien varēja būt!”(Alise Atteka) ,,Pēc šī vakara jutos emocionāli pacilāts, par iegūtiem iespaidiem stāstīju visiem draugiem, ko sastapu.” (Jānis Oga) ,,Tas tik tiešām ir brīnums, ka Ozoliņu ģimene varēja atlidot no Anglijas un tovakar būt kopā ar mums. Es apbrīnoju šos cilvēkus - ar  viņiem būtu jālepojas Latvijai ne tikai tāpēc, ka viņi palīdz jauniešiem iegūt augstāko izglītību un sniedz viņiem iespēju vismaz reizi gadā apmeklēt šāda veida kultūras pasākumu, bet arī tāpēc, ka viņi ir ļoti labs paraugs savstarpējām cilvēcīgām attiecībām, lojalitātei un cieņai vienam pret otru. ‘’(Kristīne Kriņģele),,Prieks, ka Latvijā ir tik daudz labu cilvēku, kas palīdz tiem, kam iet grūtāk. Šis vakars mani atkal motivēja tālākam darbam. Paldies par iedrošinājumu!’’ (Matīss Ozoliņš) ,,Paldies, ka atgādinājāt, ka reizēm jāpaceļ aci un jānovērtē tas, kas redzams tur, augšā!” (Ingūna Strode ) ,,Pēc šī pasākuma es sajutos vēl vairāk piederīga savai zemei, es jutos lepna, ka esmu šeit un nekur citur, ka mani sapņi saistās ar Latviju.”(Evija Čamane)
Stāsts par šo vakaru ir stāsts par sapņiem - par Andreja Ozoliņa sapni redzēt Latvijā izaugam gudru un mērķtiecīgu jauno paaudzi, par Gunta Gailīša sapni dāvāt tautai izcilu mākslas baudījumu, par stipendiātu sapni iegūt augstāko izglītību un nākotnē strādāt savas Tēvzemes labā, bet visiem kopā – par sapni redzēt savu zemi brīvu, bagātu un laimīgu. Ne velti saka, ka cilvēki ir tik jauni, cik jauni ir viņu sapņi.
Palaidīsim sapņus brīvībā, lai tie paši atrod mirkli, kad tiem jātop īstiem! Un tas noteikti būs iespējams, pateicoties Andrejam un Dulcie Ozoliņiem un vēl vairāk kā 170 ziedotājiem, kuri palīdz īstenot Vītolu fonda mērķi - izskolot Latvijas jauniešus.

2012./2013. mācību gadā ar Anglijas Latviešu atbalstu Latvijā studē 59 studenti. Vītolu fonds administrē: 10 DV Anglijas fonda, 28 viesnīcas „Radi un draugi”, 1 Ādolfa Sīļa - Sandras Petersones, 1 Ādolfa Sīļa - Edvarda Dunēna, 1Jāņa Tauriņa,1- Ineses Auziņas Smitas un Rodžera Smita, 2 Andreja un Dulcie Ozoliņu, 4 ALIF,3 Metas Ūdres piemiņas,1 Korp! Imeria Anglijas kopas, 1 Laimas Speakman-Brown piemiņas, 2 Veltas Skultānes piemiņas, 1 Pēteŗa Pētersona un Ivara Ivara Jura Sinkas stipendijas. Raksts tikai internetā.


Vita Diķe
www.vitolufonds.lv





Annas Ziedares Vasaras vidusskolas noslēgums

AZVV vadītāja Lilita Daenke. Foto: Pēteris Strazds.

AZVV skolēni. Foto: Pēteris Strazds.

A. Ziedares Vasaras vidusskolas noslēguma sarīkojums notika svētdien, 20.janvārī Adelaides Latviešu namā.

DV Adelaides valde ciemojas AZVV


No kreisās puses pirmajā rindā Oskars Graudiņš, Laura Daenke, Ieva Daenke, Andrejs Jaudzems, Kristaps Brūuns, Šarlote Jakse, Lūkas Strungs, Daila Šmite, Emīls Baumanis, otrajā rindā sēž Kārlis Rokpelnis un Rasma Celinskis.
Stāv Lilita Daenke, Artūrs Berķis, Regīna Berķis, Astra Kronīte, Gunta Rudzītis, Agris Ezeriņš, Andris Jaudzems, Imants Kronītis.

"VECI CILVĒKI JOCĪGĀS DRĒBĒS"

Nav noslēpums, ka visām latviešu organizācijām rūpes dara pastāvīgi sarūkošais biedru skaits, un kaut kādā veidā jāmēģina piesaistīt jaunus biedrus ar jaunām idejām. Tā kā Vanagi jau no paša sākuma atbalstījuši Annas Ziedares Vasaras Vidusskolu, tad likās piedienīgi, apciemot skolu un pastāstīt audzinātājiem par DV organizācijas vēsturi un mērķiem. Kas zina? Varbūt izdosies kādu iedvesmot, stāties mūsu rindās, un ja ne, tad vismaz jauniešiem radīsies kāds kuplāks un patiesāks priekšstats par organizāciju, ko daudzi uzskata vienkārši par “Ziemassvētku vecīšiem’’. Pilnās Vanagu un Vanadžu formās, ierodamies ar ciema kukuļiem---augļiem un svaigi ceptiem pīrāgiem---jo paēdis cilvēks vienmēr labāk dzird un pārstrādā informāciju. Mēs, septiņi, audzinātāji un skolotāji, divpadsmit.
Nodaļas priekšnieks Imants Kronītis īsumā iepazīstina jauniešus ar DV vēsturi un mērķiem: Cedelghēma, 1945. gada 28. decembris, kara gūstekņi, vajadzība atbalstīt karā kritušo atraitnes un bāreņus un karā ievainotos karavīrus, gudrie, tālredzīgie vīri, kas organizāciju dibina uz stingriem, likumīgiem pamatiem---, un tad stāda priekšā vienu no bijušiem Cedelghēmā ieslodzītiem dibinātājiem: Artūru Berķi. Lai pastāsta savu pieredzi. Artūrs stāsta par gūstekņu nometnes apstākļiem: par badu, par aukstumu un nepiemērotām, neapsildāmām telpām, kurās nodzīvoja 15 mēnešus, kopā ar 12,000 citiem ieslodzītiem; par britu sargu nežēlību, negodīgumu, pat kriminālu rīcību pret saviem apsargājamiem. Taču šādos necilvēcīgos apstākļos dzima organizācija, kas šodien, ir visizplatītākā latviešu organizācija visā pasaulē: Daugavas Vanagi, ar devīzi “Daugavas Vanagi, sasauksimies!’’
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

Benjaniņas Sludinājums 1

3 tenoru sludinājums presei 2

Daugavas Vanagu 67.gada diena Rīgā

Pasted Graphic 1Kreisās pusē: Edgars Skreija (Latvijas Nacionālo karavīru biedrības valdes priekšsēdētājs), Andrejs Mežmalis (DV priekšnieks), Dr. Vija Tīpaine (Zāļu un medikamentu dalītāja leģionāriem) un Andris Staklis (DV CV kasieris). Labā pusē: atv. kpt. Aleksejs Ozoliņš (Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs), atv. brig. Ģen. Juris Vectirāns (DV Latvijā valdes priekšsēdētājs), Līvija Andersone, Egons Andersons (DVL, Cēsu nodaļa).

2012.g. 29.decembrī, Valsts Elektrības fabrikas (VEF) Kultūras namā pulcējās Daugavas Vanagi no dažādām Latvijas malām un viesi, lai atzīmētu Daugavas Vanagu 67.gada dienu. Sarīkojumu vadīja Maija Cālīte, DV Latvijā (DVL) kultūras nozares vadītāja. Sarīkojums iesākās ar īsu Maijas Cālītes ievadrunu; pēc tam sekoja Valsts himna un DV (Lāčplēšu) dziesma. Svinīgā pasākuma uzrunas deva DV priekšnieks Andrejs Mežmalis, DVL valdes priekšsēdis Juris Vectirāns, DVL Vanadžu priekšniece Klāra Mētra, Latviešu virsnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībās valdes priekšsēdētājs Edgars Skreija. Pēc tam, visus atceres dienas dalībniekus iepriecināja DVL Vanadžu koris diriģentes Ārijas Neimanes vadībā, koris ”Tēvija” Jāņa Soipāna vadībā, VEF Senioru kluba vadītāja Edīte Roze ar solo dziesmām un citi. DV gada dienas apsveikumus bija sūtījuši DV Vanadžu goda priekšniece Rita Kaugure, DV Vanadžu priekšniece Gunta Reynolde ar dzejoli „Latvijas egles”, A. Elksne ar dzejoli, Ivars Muravskis un Līdsas Vanagu nodaļa, Anglijas Vanadžu vadītāja Marita Grunts ar dzejoli, DV CV loceklis Aivars Sinka, Ilga Nyirady un Juris Mellēns no Austrālijā, Rita Džonsons no Austrālijā, Irēna Ziedare un Gundega Zariņa no Austrālijas, DV CV pārstāvniecība Latvijā un citi; uzrunu beigās DVL Vanadžu priekšniece un DVL Rencēnu nodaļas valdes priekšsēdētāja Klāra Mētra apsveica visus klātesošos dalībniekus Daugavas Vanagu 67. dibināšanas gadadienā un novēlējumiem „visiem veselību un panākumiem bagātu Jauno 2013. gadu” ar dzejoli -
No jauna ar ticību
stāties uz likteņa takas,
lūgt Dievu par sevi,
par saviem mīļajiem lūgt,
lai vienmēr un visur
Visaugstākais stāvētu blakus,
Lai dvēsele prieku no
dzīvības koka var plūkt.

DV priekšnieka uzruna VEF kultūras namā DV 67.gada dienas svētku dalībniekiem:

Aug. godātais DVL valdes priekšsēža kungs, DVL valdes locekļi, ļoti cienījamās Daugavas Vanadzes, augsti godātie Daugavas Vanagi, DV jaunieši, Vanadzēni un viesi! Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

Gunta Rudzītis

DEJU SVĒTKI RĪGĀ

Maruta Alpa, Gunta Rudzītis, Gunta Skuja.
Arī Austrālijas dejotāji aun kājas uz deju.

Adelaides Kultūras Dienas apmeklēja vairāki izcili viesi no Latvijas, ar pašu Kultūras Ministri, Žaneti Jaunzemi-Grendi, priekšgalā. Dalībniekos redzējām pūšamo instrumentu grupu Mūza un Trio Šmite Kārkle Cinkuss. Ivars Cinkuss ne tikai diriģēja kora koncertā, viņš arī satikās ar dziedātājiem, kas plāno dziedāt 2013. g. Dziesmu Svētkos. Plašākai publikai neredzamas, tomēr ļoti nozīmīgas viešņas, bija Maruta Alpa un Gunta Skuja, nozīmīgas tādēļ, ka šī gada Dziesmu un Deju svētkos Rīgā, Maruta ir galvenā deju lieluzveduma rīkotāja, un Gunta ir deju skolotāja un choreogrāfe. KD laikā, viņas pulcināja ap sevi tos dejotājus, kas taisās piedalīties svētkos Rīgā, un divos intensīvos mēģinājumos, iepazīstināja tos ar programmā paredzētām dejām. Varētu teikt, ka Latvijas kultūras ‘’Slepenais Dienests’’ infiltrēja mūsu Kultūras Dienas!
Par sevi, Maruta stāsta:’’ Dzimu Saulkrastos. Kopš 1992. gada esmu Latvijas Nacionālā Kultūrizglītības Centra dejas mākslas eksperte. Dejoju jau no trīs gadu vecuma gan baletu, gan tautas dejas. Studiju gados dejoju Latvijas Universitātes deju ansamblī Dancis, un Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijā ieguvu maģistra grādu choreogrāfijā. Pirmo darba pieredzi guvu, strādājot Carnikavas Tautas namā par deju skolotāju 200 bērniem un pusaudžiem, bet šogad vadīšu Dziesmu un Deju Svētku deju lieluzvedumu jau piekto reizi kopš 1993. gada. Ikdienas darbā koordinēju Latvijas deju grupu darbību, vadu seminārus un kursus, un organizēju deju koncertus un citus pasākumus. Esmu atbildīga arī par deju grupu vadītāju izglītošanu, deju krājumu sastādīšanu, un izcilu dejas meistaru un choreografu grāmatu izdošanu.’’
Arī Saldū dzimusī Gunta Skuja ieguvusi Maģistra grādu Jāzepa Vītola Mūzikas Akadēmijā, choreogrāfijas mākslas programmā, līdztekus dejojot Latvijas Universitātes tautas deju ansamblī Dancis, un tagad strādā ar divām Tautas deju grupām: Latvijas Lauksaimniecības Universitātes tautas deju ansambli Kalve, un pašas dibināto, vidējās paaudzes deju ansambli Mārupieši. Šogad viņa būs Deju Svētku virsvadītāja jau ceturto reizi. Guntas dejas tiek izpildītas gan Latvijas, gan diasporas deju svētkos.
Uz Rīgas svētkiem tiek aicināti dejotāji no visas pasaules, tādēļ Maruta un Gunta viesojās Adelaide, lai ar savām acīm redzētu Austrālijas dejotāju sniegumu, aplēstu braucēju skaitu, un palīdzētu apgūt dažas dejas. Tautas deju sarīkojumā viņas sevišķi priecājās par Jautrā Pāra un Piektā Riteņa sniegumu, un par visjaunākās paaudzes līdzdalību, jo ‘’...tas apliecina, ka dejas prasmes un tradīcija tiek pārmantota.’’
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

Sarunas ar Marutu un Guntu pierakstīja
Gunta Rudzītis

KULTŪRA VIENO

Vesela nedēļa vienos priekos
Varbūt tu grozi auto stūri,
Varbūt nes tevi motocikls,
Varbūt no vagona tu lūri,
Kur sienā ierīkots, ir stikls.
Tas brīdis zaudēts, ko vēl gaidi,
Brauc steidzot šurp uz Adelaidi.
Tur kultūra kā puķe ziedēs,
Un atkalredzēšanās prieks
It visus vienā saimē liedēs,
Neviens tur nebūs bārs un lieks.
Ko skatus šaubās apkārt raidi,
Laiks iet. Brauc šurp uz Adelaidi.

1958. gadā, Dr. Kārlis Ābele
7. KD rīcības komitejas priekšsēdis.

Mīļā Mildiņ!
Veltīgi izgaidījos Tevi uz KD, tādēļ laikam būs Tev kaut kas jāpastāsta par mūsu lielajiem tautas svētkiem Adelaidē.
Vislielākā svētība jau bija tas, ka vasaras svelme nogaidīja līdz Jaunam gadam, ļaujot mums izbaudīt svētkus bez liekas svīšanas. Vai atceries, kā mums 1960. gadā Melburnā sviedri tecēja pa muguru lejā un kurpēs iekšā, kad tautas tērpos, ārā parkā, dziedājām kora koncertā? Bijām slapjas līdz pēdējai vīlītei. Šoreiz Kāds par latviešiem (un lietuviešiem; viņiem arī šeit bija Kultūras Dienas) padomāja un atsūtīja ideālu laiku. Paldies par to. Nu gan cepina---šodien 45 grādi!
Visu gadu mums ir bijuši līdzekļu vākšanas sarīkojumi, īpaši mūsu programmas grāmatiņas sagatavošanai, un es ar lielu nepacietību gaidīju to turēt rokā. Jāsaka, raiba gan, un pieblīvēta! Katrā lapas pusē vismaz viena skaista krāsu fotografija. Viss rakstīts divās valodās, kas nu katram vieglāk lasīt. Dzirdēju ļaudis sūdzamies, ka trūkst pilsētas un sarīkojumu vietu karte, jo ne visi sarīkojumi notika Tālavā. Vēlāk uzgāju, ka atsevišķas kartes bija novietotas pie kafejnīcas durvīm. Vispār, programma ir iekārtota pavisam citādāk, neformālāk, kā agrāk, bet ir interesanta un cilvēki ir krietni piestrādājuši. Malači.
Uz svētkiem, kā jau vienmēr, bija atbraukuši viesi ne tikai no Austrālijas, bet arī no visām pasaules malām, kā dalībnieki, tā skatītāji. Pat Latvijas Kultūras Ministre, Žaneta Jaunzeme-Grende, mūs pagodināja ar savu klātbūtni un atklāšanas koncertā uzrunāja tautu. Vēlāk viņai pat bija sava referāta stunda Tālavā. No Vācijas atbrauca arch. Elmārs Rozītis, no ASV mācītāja Helga Jansone, un no Sidnejas prāvests Kolvins Macphersons. Baznīcā viņiem blakus stāvēja arī mūsu pašu diakoni Ivars Ozols un Jānis Priedkalns. Man tika tas gods, savā mājā uzņemt divas viešņas no Latvijas: Maruta Alpa ir Latvijas Nacionālā Kultūrizglītības Centra dejas mākslas eksperte, un Gunta Skuja ir tautas deju skolotāja. Viņas atbrauca, lai apmācītu tos tautas deju dejotājus, kas domā šogad braukt uz Rīgu, piedalīties Dziesmu un Deju svētkos. No sākuma raizējos, ka nu man veselu nedēļu būs jābūt labākai, nekā es esmu un kā es to pārdzīvošu, bet viņas bija pavisam jaukas, patstāvīgas, un neprasīgas, un man nemaz nevajadzēja pārcensties. Sadraudzējamies pavisam ātri.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

Avīze “DIENA’’ grib apkrāpt lasītājus

2013.g. 11. janvārī, TV raidījumā “Simtā panta preses klubs tikās mediju eksperti, žurnālisti ar jauno avīzes “DIENA’’ galveno redaktoru, pazīstamo sociologu Aivaru Freimani. Diskusijā centās noskaidrot “Vai ir svarīgi zināt, kas ir mediju īpašnieki? “Jaunais redaktors atteicās nosaukt avīzes īpašniekus,visādi locījās un meloja. Šī avīze, tāpat žurnāls “SESTDIENA’’ ir trīs īpašnieku izdevums. Kas tie ir? Eksperti pateica, ka tie ir Šķēle, Šlesers un Lembergs, kas naudu nežēlo, lai varētu paust ideoloģiju, polītiskos uzskatus,censties nomelnot savus pretiniekus,iegūt polītisku ietekmi, manipulēt ar jēdzieniem. Nauda netiek taupīta, redaktoram ir liela alga, šajos izdevumos darbojas pērkami žurnālisti, kas raksta tā, kā vajag īpašniekiem. Reklāma ir milzīga, bet panākumu nav, šos izdevumus latvieši nepērk. Ir izdoti pēdējos gados desmit miljoni latu, bet atdeve niecīga, tāpēc maina redaktoru, žurnālistus. Vienīgā pelnošā ir “LATVIJAS AVĪZE’’, kas ir pilnīgs pretstats “DIENAI’’ Telefonaptaujā 88% atbildēja, ka ir svarīgi zināt, kas ir mediju īpašnieki Diskusijā piedalījās arī krievu avīžu pārstāvis EĻKINS, kurš teica, ka visas krievu avīzes (to ir četras) strādā ar zaudējumiem un turpmāk iznāks tikai viena.Diskusija pārliecināja, ka “oligarchiem” neizdosies ar meliem iegūt ietekmi. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

ATIS SKALBERGS

Atbalsts 21. gadsimta vitrāžas izveidei Rīgas Doma baznīcā.

„Ar degsmi par brīvu Latviju”Atbalsts 21. gadsimta vitrāžas izveidei Rīgas Doma baznīcā.
„Ar degsmi par brīvu Latviju”

Barikāžu laiks Latvijas neatkarības atgūšanas procesā ir palicis atmiņā kā visas tautas vienotības un drosmes laiks. Laiks, kurā cilvēki bija gatavi Latvijas neatkarībai veltīt sevi, savu dzīvību un veselību.
Ir pagājuši vairāk kā 20 gadi kopš Atmodas, taču joprojām ir sajūta, ka mēs paši savu toreizējo varēšanu līdz galam neesam vēl novērtējuši un ikdienas steigā to piemirstam arvien vairāk.
Šobrīd norit darbs pie jaunās Rīgas Doma vitrāžas "Ar degsmi par brīvu Latviju", kas veltīta Latvijas neatkarības atjaunošanai. Vitrāža kļūs par atgādinājumu nākamajām paaudzēm par to, cik daudz ir iespējams paveikt ar vienotu mērķi un ticību.
Jaunā vitrāža atradīsies Marijas kapelā, un tā būs vieta, kur cilvēki varēs uzkavēties, pieminot Atmodas laika notikumus. Paredzēts, ka vitrāža būs labi saredzama no Doma laukuma, šādi atgādinot par barikāžu notikumiem ikvienam garāmgājējam un pilsētas viesim.
Lai rastu labāko māksliniecikso risinājumu, biedrība „Ascendum” rīkoja radošo konkursu. Tajā iesniegtos darbus izvērtēja īpaša septiņu cilvēku žūrijas komisija, ko veidoja LMA profesore un stikla māksliniece Inguna Audere, LMA profesors un gleznotājs Kristaps Zariņš, LMA profesors un mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis, arhitekts Jānis Dripe, LU profesors un politologs Tālavs Jundzis, portāla “Satori” redaktors un filozofs Ilmārs Šlāpins, kā arī Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš.
Konkursā uzvarēja jaunā, Londonā izglītību ietuvušā latviešu arhitekta Kriša Zilgalvja koncepcija „Ar degsmi par brīvu Latviju”. Šobrīd sadarbībā ar mākslinieciskās idejas autoru vitrāžas izveidē iesaistīti gan Latvijas speciālisti – LMA profesori un arhitektūras uzņēmums „Vincents”, gan starptautiski atzītās kompānijas „Arup” (www.arup.com) gaismas inženieri.
Jaunā vitrāža atspoguļo 21. gs. tehnoloģiskās iespējas un laikmetīgo domāšanu, kā arī jaunās vitrāžas attēls un krāsas mainīsies atkarībā no laika apstākļiem, saules gaismas krišanas leņķa un izvēlētās apskates vietas. Jauno vitrāžu plānots atklāt līdz līdz 2014. gadam.
Jaunās vitrāžas izveidei nepieciešami 70 000 LVL, kurus aicinām ziedot visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd ziedojumos ir iegūti 10 099 LVL.
Uzzini vairāk par iespēju atbalstīt un ziedot - www.mansdoms.lv
Pielikumā vitrāžas koncepcija.

Ziedošanas akcijas video šeit:
http://www.youtube.com/watch?v=2KexbL1H5ao
http://www.youtube.com/watch?v=jGC09lBO0yo
http://www.youtube.com/watch?v=YSmErhCPILo

LNT reportāža 18. novembrī:
http://www.youtube.com/watch?v=z0VhdO4x1wk

Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.

Gatis Vectirāns

"Mans Doms" projekta vadītājs

Iznācis PLZ kongresa materiālu krājums



Klajā nācis Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa plenārsēžu materiālu krājums. Piecsimt lapaspušu biezajā krājumā atspoguļotas visas svarīgākās kongresa norises: plenārsēdes, sekciju darbs, valsts pētījumu programmu apspriešana, diskusijas. Krājumā publicēti kongresa plenārsēdēs izskanējušo uzrunu un Vairas Vīķes-Freibergas, Jāņa Stradiņa un Egila Levita ziņojumu teksti, kā arī Imanta Lancmaņa referāts Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas izbraukuma sēdes laikā Rundālē, kas norisinājās Apvienotā kongresa ietvaros. Kongresā notikušo četrdesmit piecu sekciju darba galvenie rezultāti apkopoti vairāku lapaspušu garos pārskatos par katru sekciju. Pārstāvētas ir visdažādākās zinātnes nozares: vēsture, valodniecība, literatūrzinātne, politikas zinātne, ekonomika un tiesības, tehniskās un inženierzinātnes, pedagoģija un psiholoģija, lauksaimniecība, medicīna un citas. Krājumā iekļauti ziņojumi par visu piecu Latvijā īstenoto valsts pētījumu programmu darba rezultātiem un sasniegumiem 2010. un 2011. gadā. Kongresa diskusiju vadītāji apkopojuši diskusijās par tādām aktuālām tēmām kā zinātnes politika, zinātnes prioritātes, jaunatnes iesaistīšana zinātnē un zinātnes popularizēšana sabiedrībā rastos ierosinājumus un secinājumus. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3119.


LATVIEŠU APVIENĪBA AUSTRĀLIJĀ UN JAUNZĒLANDĒ

LATVIAN FEDERATION OF AUSTRALIA & NEW ZEALAND Inc

ABN 95 814 450 13



2013. gada 10. janvārī
Ļoti cienītā Latvijas Kultūras ministre, Žaneta Jaunzeme-Grende!
Esmu lasījis rakstus par Jūsu ciemošanos Austrālijā un Jūsu piedalīšanos Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienās un 3 x 3 saietā un ļoti nožēloju, ka sekmīga vizīte ir izraisījusi tik daudz nepamatotu iebildumu.
Pateicos Jums par Jūsu līdzdalību mūsu svētkos un par to, ka Jūs bijāt tik pretimnākoša. Ar Jums katrs varēja parunāties un Jūs neatraidījāt nevienu.
Jūsu vizīte liecināja, ka mūsu Kultūras dienas un Austrālijas latvieši ir Latvijas valdības un tautas redzes lokā, un, ka Austrālijas latvieši ir dzīvs, ne atlauzts, latviešu tautas zars.

Ar patiesu cieņu,


Pasted Graphic

Pēteris Strazds
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē
Prezidija priekšsēdis

Annas Ziedares 39. Vasaras Vidusskola ir atklāta



Annas Ziedares 39. Vasaras Vidusskolas atklāšana - karoga uzvilkšana. Foto: Rūdis Dancis.

Svētbrīdī
. Foto: Rūdis Dancis.

Svinīgā atklāšanas ceremonijā Karoga laukumā pulcējās aptuveni 60 latvieši.
No tiem bija 33 skolnieki, kas ir gandrīz nemainīgs skaitlis pēdējo gadu laikā. Pārējā daļa ir audzinātāji astoņi, 12 skolotāji un skolas administrācija, saglabājusies tāda pati no iepriekšējā gada- Rasma Celinska, Rūdis Dancis un Lilita Deanke.
Uzrunas vārdus un laba vēlējumus teica LAAJ priekšsēdis Pēteris Strazds. Viņš izteica pateicību, ka tika ielūgts atklāt AZVV un izteica prieku būt Dzintaros. Interesanti bija konstatēt, ka lielākā daļa no jauniešiem arī piedalījās KD. Gandrīz visi pacēla rokas. Pēteris atzīmēja, ka ar KD sākās mūsu tā saucamais “Latviskais laiks” kurš tagad turpināsies ar AZVV.
Uzmundrinoši vārdi tika veltīti arī pirmgadniekiem, ka viņiem būs patīkams laiks Vidusskolā. Viņi šeit iemācīsies ne tikai valodu, ģeografiju un vēsturi, bet arī to, kā dzīvot latviskā vidē Austrālijā, kas ir divās kultūrās, austrāliešu un latviešu un ka varam būt lepni par abām.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Elīna Rikarde

3X3 saiets Adelaides kalnos


Politiskā ievirze. Foto: Iveta Laine.

Tradiciju ievirzes uzvedums. Foto Iveta Laine.

Politiskās ievirzes uzvedums. Priekšplānā Uldis Ozoliņš. Foto: Iveta Laine.

Politiskās ievirzes uzvedumā "parlamanta pārstāvji" pat sakāvās, strīdoties par valodas jautājumiem Latvijā. Foto: Iveta Laine.

3x3 vadītāji pateicas Ojāram Grestem par visu technisko darbu palīdzību. Foto: Iveta Laine.

Andris Ziedars (kr. pusē) sveic Zolītes spēles uzvarētāju Andri Bērziņu. Foto: Iveta Laine.

Irēne Ziedare (vidū) pateicas 3x3 vadītājiem Jolantai un Kārlim. Foto: Iveta Laine.

Ivars Cinkus stāsta par kora ievirzes darbu. Foto: Iveta Laine.

Pēdējā vakarā. Foto: Iveta Laine

No kreisās puses Kārlis Ātrens, Jolanta Lārmane, Gvido un Aina Tobji. Foto: Iveta Laine.

Atvadas pie Lielā ozola. Foto: Iveta Laine.

Atvadas pie Lielā ozola. Foto: Iveta Laine.

No kreisās puses Kārlis Ātrens, Jolanta Lārmane nodod 3x3 jostu nākamai 3x3 vadītājai Ivetai Lainei. Foto: Gita Nestecka.

No 2. - 8. janvārim Adelaides kalnos notika nu jau trīsdesmitais 3x3 saiets.
3X3 atklāja LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Savā uzrunā viņa teica: “Mūsdienu sabiedrībā ģimene un latvietība kļuvusi par nedalāmiem jēdzieniem, jo stipras, tradicijās balstītas ģimenes, veido latviskas Latvijas kodolu un būs tās, kuras nodrošinās mūsu tautas pastāvēšanu arī nākotnē.
Pasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3 ir viena no nozīmīgākajām kustībām, kura akcentē ģimenes lomu triju paaudžu – bērnu, vecāku un vecvecāku – griezumā, pulcējot latviešu ģimenes, neatkarīgi no to dzīves vietas pasaulē.
3x3 saietu nozīme latvisko ģimeņu pulcēšanā un stiprināšanā ir sevi pierādījusi jau vairāku desmitu gadu garumā, un, Latvijai apzinoties un uzsverot savas latviskās identitātes priekšrocības pasaules kontekstā, būs arvien nozīmīgāka arī nākotnē.”
Tika atklāta arī īpaši veidota fotoizstāde, veltīta 3x3 Austrālijā jubilejai. To atklāja 3x3 padomes priekšsēde Austrālijā, Irene Ziedare - “... Šodien ir īpaša diena 3x3 ietvaros Austrālijā. Latviešiem tautas teikās un pasakās „3“ ir vienmēr bijis svarīgs skaitlis. Tēvam bija trīs dēli..., aiz 3x3x3, t.i., trejdeviņiem kalniem bija kāda vieta, kur notika darbība. Skaitlī „3“ arī slēpjas šī saieta dziļākā būtība un jēga. 3x3 ir veidots ar īpašo nodomu – pulcināt latviskā vidē trīs paaudzes, lai mēs visi kopā katrs viens no otra mācamies un stiprinām savas latviskās saites.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Iveta Laine



„TRIO Šmite Kārkle Cinkuss” Koncerts


29. decembrī, AL54KD
Ieejot zālē, skaistu gaisotni veidoja Sidnejas teātra dekorātoru Ērdmaņu pāra Latvijas ainava ar piemērotu apgaismojumu kas izveidoja vēl vienu izrādi- gan šoreiz ne teātra.
Uz skatuves pa vienam, apģērbušies baltos tērpos spēcīgā dziesmas priekā ar lēniem soļiem katrs trio dalībnieks iespaidīgi atrada skatuvē savu vietiņu. Tur redzējām Zani Šmiti, Kristīni Kārkli-Puriņu un Ivaru Cinkusu.
Pirmā daļā bija dzirdamas spēcīgas harmonijas, klusumi, maigumi, vilkšana teicējas stilā, disonance un skaidra dikcija saliedēta ar vargānu, vijoli un bungām. Galvenais tomēr bija spēcīgās balsis ar savu vienkāršību savītas dziesmu ritmos.
Senais folkloras stils, kur dziedāšanas technika bija lietot diafragmu izveidojot skaļumu bija nepieciešams mūsu senču saimniekiem vai lauku palīgiem, vienam ar otru sazināties. Citādi ikdienas ziņas pīppaužu laikā tālu netiktu! Gan mēs nesam vienīgā tauta kas ir uzglabājuši šī veida dziedāšanas mantojumu, tomēr esam unikālā grupā- jo esam tik maz palikuši, kas to spēj uzturēt.
Pirmā daļā Īpaši patikās Bērziņš auga ceļmalā ar 3 daļu harmoniju un Tumša nakte, zaļa zāle kas plūda tik viegli, ka varētu domāt pa meditācijas lenti, vai atpūtas brīdi. Izskanot savā mierā Līgo dziesma saņēma publikas garus aplausus. Pa saulei bija savādāka un efektīga ar savām ritmu maiņām. Pēc lustīgās Es gūlu, gūlu bija laiks izstiept kājas.
Starpbrīdī varēja iegādāties nupat izdoto CD- Gaviles ko Trio nepaspēja Latvijā “nokristīt” un tā Adelaidei pienāca gods to atklāt.
Aprunājoties ar ļaudīm par koncerta pirmo daļu secināju, ka katram savas domas, idejas un patikas. Ausīs dzirdēju:-
“ efektīgi, latviešu tautas dziesma augstākā līmenī, kliegšana, gaudošana, divi ekstrēmi- vai nu kliegšana- turpat kā bļaušana vai pārāk kluss, klusas ir burvīgas, nesagaidīti labas balsis, laba apskaņošana, nepatīk austrumu saules lūdzēju skaņa- esmu pieradusi pie harmonijām, fantastiski- tautiska gaisotne ar senatnisku uzvedumu, haunting and beautiful- from a pagan culture”
Otra daļā pievienojās Edgars Kārklis, kurš, spēlējot akordeonu un parasti arī dūdas, ir bungu un dūdu grupas Auļi dalībnieks. Priekšnesums atgādināja Latvijas estrādes vai lauku koncertus. Ritmi plūda un kājas taktī šūpojās līdzi. Kad aiztaisīju acis, tad jutos ezeru zemē pie maniem senčiem- laukos pie bērzu birzēm, brūnām gotiņām. Tā gribējās dancot līdzi dziesmai Meitas mani melni sauca!
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Marija Perejma

Jaunā gada svinības Melburnas Latviešu ciemā


Vecais gads - Velta Stroža.

Jaunais gads - Valija Crawford.

"Gadi skrien kā bezdelīgas žiglas... " un mēs Latviešu ciemā atkal sagaidījām Jauno gadu.
Kā jau parasti, mūsu namiņš bija spoži sakopts šīm svinībām. Jau ar pirmo dziesmu - "Lai kopā sanākam un dziesmas uzdziedam", sākās jautrība. Dziedājām vecās, mīļās dziesmas, stāstījām jokus gan izdomātus, gan dzīvē piedzīvotus; tad atkal dziedājām. Mūsu solisti Vija un Ojārs mūs iepriecināja ar skaistiem duetiem. Valentīns atkal ar interesantu pasakas stāstījumu. Vēl skaistus duetos nodziedāja Valentīns ar Ojāru. Tā stundas pirms pusnakts aizskrēja ātri. Pie mums ieradās arī speciāli ciemiņi. Vevais gads atnāca no mums atvadīties. Nebija ilgi jādaida, kad ieradās arī ciemiņš - Jaunais gads - spožs, jo spožs ar priecīgiem laimes novēlējumiem 2013. gadam!
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

BP


Te ir laba saimeniece, Te mūs labi pamieloja…


AZVV skolēni. Foto: R. Dancis.

VV nav iedomājama bez kārtīgas saimnieces. 39 gadu gadu pastāvēšanas laikā, VV ir bijuši dažādi saimnieki, kuri ir rūpējušies par skolas saimes labsajūtu.
Šis gads labsajūtas ziņā ir izcils!
To ir novērtējuši skolnieki, audzinātāji, skolotāji, kā arī viesi no Latvijas.
Tas viss pateicoties šī gada pavārmākslas meistarei Ingai Pērkons- Grauzei un neaizvietojamiem palīgiem virtuvē, dēlam Ērikam un meitai Anitai. Ir saskatāma profesionāla Latvian Lunchroom pieeja darbam, kur tīri fiziski sajūtama pozitīva attieksme pret katru skolas iemītnieku, tā radot omulīgu gaisotni.
Ēdienkartē ir dārzeņu zupa, štovēti skābie kāposti, kotletes, ceptas desiņas, siļķu un olu salāti, sēņu - krējuma mērce un tas viss mūs iepriecināja jau skolas darba dienās.
Turklāt cilvēku ēšanas gaumes un paradumi ir dažādi - kāds neēd sarkano gaļu, kāds neēd nekādu gaļu, taču neatsakās no zivju ēdieniem un kāds ir pilnīgs veģetārietis, tomēr katra ēdēja vēlmes tiek apmierinātas ar uzviju.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Elīna Rikarde

Sidnejas latviešu biedrības pamatskolas un vidusskolas Ziemsvētku sarīkojums


Elza Svilāna, Selga Tuktēna, Lāra Veidnera, Minna Taylor un Emilija Walker skaita Puzura dzejoli. Foto: M. Moore.

Pamatskola un Vidusskola uzved "Mēnesim Robs". Foto: M. Moore.

Skola dzied kopdziesmas. Foto: M. Moore.

Luga "Rūķīšu darbi". Foto: M. Moore.


Daila Walker un Kaija Moore spēlē lelles lugā ,,Rūķīšu darbi". Foto: M. Moore.

Sarīkojums notika 2012. gada 15. decembrī, plkst. 10.30 no rīta, Latviešu namā, Stratfīldā. Kamēr klausītāji ieņēma savas vietas, skolēnu grupiņa spēlēja mūzikas gabalu. Sarīkojumu pieteica Toms Veidners. Vinš teica, ka bērni ir daudz strādājuši, lai viss izdotos. Prāvests C. MacPherson tad vēstīja, ka Jēzus ir dzimis Ziemsvētkos. Mēs saviem tuvajiem dodam dāvanas, jo Dievs deva mums lielāko dāvanu, Savu dēlu. Visi vēl noskaitīja Tēvreizi. Nākošā runāja skolas pārzine Māra Moore. Viņa teica, ka Latvijā šinī laikā sakot: ,,Mēs visi esam pie savējiem”. Viņa arī teica, ka cilvēkiem vajadzētu vairāk pasmieties par savām kļūdām un atrast, kas ir svarīgākais dzīvē. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

V. Krādziņš

Daugavas Vanagu eglīte Sidnejā

Daugavas Vanagu eglīti 6. decembra pēcpusdienā atklāja DV namā Sidnejas nodaļas valdes priekšnieka palīdze Gundega Zariņa, uzaicinot klātesošos eglītes svētku apmeklētājus nodziedāt pirmo dziesmu Ak tu priecīgā.
Pēc dziesmas Vienības draudzes mācītājs Raimonds Sokolovskis pateicās Dievam par visu to, ko saņēmām šajā gadā un ko Dievs mums dos nākošajā gadā. Zīmīgi, ka šī eglīte notiek pēc pirmā Adventa svētdienas, kas ievada uz Ziemassvētku cēlienu. Sacīsim ari paldies par mielastu, kuļu vēl gatavo. Lai svētība nāk par labu tiem, kas dzīvo Latvijā un tiem, kas šeit. Svētbrīdi pabeidza ar Kristus lūgšanu.
Otro dziesmu
Jūs, bērniņi, nāciet atkal dziedāja visi klātesošie, kūju tāpat kā pirmo ar klavierēm pavadīja Terēze Dzītare. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Juris Krādziņš

KAS BŪS PUSDIENĀS? Adelaidē jauna pavārgrāmata, pazīstamas receptes


Pēc Otrā pasaules kara, mītnes zemēs dzīvodami, latvieši pieturējās pie saviem ierastiem ēdieniem, taču paaudzēm mainoties, zināšanas par latvisko virtuvi sašaurinājās. Jaunās paaudzes saimnieces, latviešu valodu neprazdamas, nemācēja izlasīt vecās mātes līdzi paņemtās pavāru grāmatās, vai ar roku rakstītās, no kaimiņienes palūgtās receptes, bet vecās mātes gatavotie ēdieni garšoja gan, un tā radās vajadzība pēc latviskās pavārmākslas kursiem. Šo vajadzību saredzēja Brigitte Sigura, aprūpes grupas ‘’Laima’’ vadītāja Adelaidē, un tā, pirms dažiem gadiem, iesākās ikmēneša pavārmākslas kursi Tālavā. Kursi notiek angļu valodā, lai latviešu trimdinieku pēcteči varētu iemācīties savu senču virtuves noslēpumus.
Protams, nākošais loģiskais solis ir---izdot pavārgrāmatu! Lai taptu šī grāmata, “Latvian Flavours’’, angļu valodā, Adelaides latviešu saimnieces dalījās ar savām ģimenes receptēm. Priekšvārdā, ALB priekšsēdis Bruno Krūmiņš pateicas šīm saimniecēm, un novēl visiem labu apetīti. Grāmatas deviņdesmit lapas pusēs receptes sadalītas sešās kategorijās.

Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3118.

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna Jaunajā gadā!


Foto: LV Prezidenta kanceleja.

Sveicināti 2013. gada pirmajā dienā – brīdī, kad Jaunā gada dienas vēl ir kā baltas lapas – neaprakstītas un tīras! Ja gadu salīdzinam ar grāmatu, kur katra diena ir jauna lappuse, tad šodien mēs veram vaļā pirmo no tām 365, ko visi kopā piepildīsim ar notikumiem un saturu. Tā būs Latvijas 2013. gada grāmata, kur savā 1. janvāra cerībā redzam tikai pozitīvas un gaišas noskaņas. Tāda ir cilvēka daba – jaunu gadu sākt ar jaunu apņemšanos, jauniem mērķiem un jaunu pārliecību. Dažkārt tas nav viegli izdarāms, bet, ja izdodas, gandarījums ir liels. Tādēļ es novēlu ikvienam no mums, lai visa gada garumā pietiktu ticības saviem mērķiem un apņēmības uz tiem tiekties, nepazaudēt savu ceļu, nepadoties pat visgrūtākajos brīžos un stingri stāvēt uz šīs zemes! Kā to panākt, ja ikdienā nākas saskarties ar negatīvo un zaudējumiem, just sāpes un pieņemt smagus lēmumus? Nenoliedzami, tāda šodien ir Latvijas reālitāte, līdzās veiksmes stāstiem par krizes pārvarēšanu mūsu valsti raksturo arī tās iedzīvotāju sociālā noslāņošanās, neticība saviem spēkiem un atstumtības sajūta. Rakstot valsts attīstības vīzijas, savelkot jostas un pārvarot krizes, mēs esam aizmirsuši cilvēku.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

IZSKANĒJUŠAS KULTŪRAS DIENAS ADELAIDĒ




KD vadītāji Inta un Juris Skābes ievada Kultūras Dienas. Foto: P. Strazds.

LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Foto: Ojārs Greste.

Foto: Peteris Strazds.

Foto: Roberts Birze.

Mūza. Foto: Roberts Birze.

Mūza. Foto: Roberts Birze.


Trio "Cinkus, Šmite, Kārkle". Foto: Roberts Birze.

Tautas deju uzvedumā. Foto: Roberts Birze.

Tautas deju uzvedumā. Foto: Roberts Birze.

"Sprigulītis" Tautas deju uzvedumā. Foto: Roberts Birze.

Tautas deju uzvedumā. Foto: Roberts Birze.

"Ritenītis" Tautas deju uzvedumā. Foto: Roberts Birze.


Dievkalpojumā. Pēteris Strazds.

Kopkoru koncertā. Foto: Iveta Laine.

Kopkoru koncertā. Foto: Iveta Laine.

Kopkoru koncertā. Foto: Iveta Laine.

Noslēgums, Kopkoru koncertā karoga nodošana Jānim Čečiņam. Foto: Roberts Birze.

Sadziedāšanās pēc kopkoru koncerta. Foto: Roberts Birze.

Mākslas izstādes vadītājs Pēteris Strazds pie uzvarētāja Jauniešu grupā, Andreja Jaudzema darbiem. Foto: Iveta Laine.

Mākslas izstādes vecākas grupas uzvarētāja Roberta Birzes darbi. Foto: Iveta Laine.

Mākslas izstādē. Foto: Iveta Laine.

Mākslas izstādē. Foto: Iveta Laine.


LAAJ konference - referē Astra Kronīte . Foto: Iveta Laine.

LAAJ konference - referē Ulds Brūns. Foto: Iveta Laine.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes referāts. Foto: Iveta Laine.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes referāts. Foto: Iveta Laine.

Basketbola finālspēlē. Foto: Iveta Laine.

Basketbola finālspēlē. Foto: Iveta Laine.

Basketbola finālspēlē. Foto: Iveta Laine.

Basketbola finālspēlē. Foto: Iveta Laine.

Sidnejas komandas vadītājs Viktors Sīkais ar savu komandu. Foto: Iveta Laine.

Punktu skaitīšana - no kreisās Gunārs Bērzzariņš un Kyle Kargāns. Foto: Iveta Laine.


Uzvarētāji. No kreisās Rūdis Dancis, Kris Blicavs, Imants Didrihsons, Ādams Klopšteins, Lūkas Blicavs, Reinis Dancis, Uldis Brūns, Pauls Ceplītis, Agris Pīrāgs un treneris Ivars Blicavs. Foto: Iveta Laine.

Noslēguma balle. Foto: Roberts Birze.

Noslēguma balle. Foto: Roberts Birze.

Noslēguma balles vadītāja Ģinta Puķīte. Foto: Iveta Laine.

No 26. - 31. decembrim Adelaidē notika 54. Kultūras dienas.
Tās tiek sauktas arī par Dziesmu svētkiem Austrālijā, bet tūlīt jāpiebilst, ka Kultūras Dienas ir daudz palšākas kā Dziesmu svētki, jo tās saista ne tikai māksliniekus, bet arī sportistus un notiek dažādu latviešu organizāciju vadītāju saieti un apspriedes.
Šogad Adelaide pulcēja tautiešus uz kārtējiem latvietības apliecināšanas un baudīšanas svētkiem. Bija jauki redzēt, ka satiekas draugi un paziņas, kas varbūt satiekas tikai Kultūras dienās, kā sarīkojumu vadītāji ir ielikuši savu izdomu un enerģiju katra sīkumiņa reālizēšanā, kā Adelaides latvieši lepojas ar savu namu un ar saviem cilvēkiem. Sarunā ar Kultūras dienu vadītājiem atklāju, ka Inta un Juris Skābes ir kopā strādājuši gluži kā precīzs pulkstenis, vienam nākot klajā ar izdomu un otram spējot redzēt visas saimnieciskās vajadzības un kopīgi atsaucoties uz organizātoru spējām. Uz jautājumu, kas bija pats grūtākais, Inta atbildēja: “Tie pēdējie mazie sīkumiņi tieši pirms pašu Kultūras dienu sākuma - paņemt līdzi šo, piespraust to, pakārt vēl ko citu.” Esot bijis vesels saraksts ar darbiem. Noslēguma ballē, kad notika mūsu saruna, abi vadītāji ar gandarījumu atzina, ka darbs ir bijis pielikto pūļu vērts, jo redzot un izjūtot vēl tik lielu vajadzību pēc šīs latviskās kopā sanākšanas ir nepieciešams, turpināt šo vienreizējo Austrālijas latviešu tradiciju.
Kultūras dienas atklāja īpaša viese - LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņa pateicās visiem Austrālijas latviešiem par latviskuma saglabāšanu un uzsvēra, ka pēc viņas domām Austrālijas latvieši nav ārzemnieki, bet pielīdzināmi latvijas novadā dzīvojošiem latviešiem.
Sešu dienu laikā varējām skatīt ne tikai tradicionālos srīkojumus, bet arī pirmo reizi skatījām “Ģimeņu dziedāšanas svētkus”, kas atklājā ne tikai dziedātspēju, bet arī jaunus talantus.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.
Iveta Laine

Mārtiņa gailīši dancīti veda—izcili labi!


Dejo tautas deju kopa "Sprigulītis", kreisajā pusē mūzikanut grupa „Vepons of Rok”. Foto: Iveta Laine.

Tautas deju uzveduma noslēgumā. Foto: Iveta Laine.

Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu tautas deju uzveduma beigās gandarīti smaidīja visa publika, dejotāji, muzikanti, kopu vadītāji un sarīkojuma organizētāji, un man, to aprakstot, ir prieks, ka varu galvenokārt lietot tikai slavas vārdus!
Ļoti informatīvā programma stāsta, ka „Nāk rudentiņi: Mārtiņa gailīši dancīti veda” tēmai izvēlētās dejas sasaucās ar rudens darbiem un rudens svinībām Miķeļos un Mārtiņos. Rudens Latvijā ienāk ar košām lapu krāsām, bet tad pārvēršas miglainā, lietainā laikā ar darbu un dzīves pārcelšanos uz telpām dienām sarūkot un satumstot. Uzveduma vadītāja Rasma Celinska visus šos elementus sakopoja skatītājiem saprotami un efektīgi.
Vispirms, krāsu virpulī deju kopas iepazīstinot, noplandījās brunči no visiem četriem Latvijas apgabaliem, svītroti no Zemgales un Vidzemes, balti no Latgales un koši sarkani un svītroti no Kurzemes. Tad visiem sirdis iesildīja mazie dejotāji, lepni savos pirmajos tautas tērpos vecākiem pie rokas, un Adelaides Latviešu skolas bērni sākuma rotaļās un dejās. Pirmajā daļā attēlotos lauku darbus un apjumības, ar labu dikciju un attiecīgam tautas dziesmām, paskaidroja teicējs Māris Caune, un deju pieteicēja balss. Otrā daļa sākās klusināti ar Veļu laiku, bet kāpināja tempu, drīz vien pārejot uz Mārtiņdienas svinībām un ķekatām.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Māra Siksna


Ģimeņu diena

Auseklīšu dedzināšana kokā.

Mazie ar piparkūku auseklīšiem.

Nekas nevar noiet greizi tik burvīgā dienā un nebija jābrīnās, ka tik daudz cilvēku sapulcējās Kultūras dienu Ģimeņu svētkos.
Kultūras dienu simbola, auseklīša forma, bija sastopama kur vien nepagriezies. Bērni dekorēja un pēc tam arī apēda auseklīšu piparkūkas un dedzināja auseklīšus kokā. Meitenes savija visskaistākos ziedu vainadziņus un nāca uz fotosalonu tos iemūžināt bildēs. Bērniem bija lieliska iespēja sastrādāties ar profesionāliem mūziķiem no Latvijas - Kristīni un Edgaru, kuri iemācija viniem piedziedājumu jaunai dziesmai. Rotaļa “Vilks un kaza” beidzās tad, kad tika ierosināts iesaistīt pieaugušos, bet neviens vilks vecāks par 10 gadiem neatradās.
Gardās desas tika visas izpārdotas un kafija nodrošināja, ka vecāku enerģijas līmenis tika noturēts augstā līmenī un vini varēja sekot īstām latvju puiku basketbola cīņām un ledus ragaviņu vilkšanas sacensībām. Sporta balvas bija nākušas tieši no Latvijas Olimpiskās komitejas!
Bērni par vecākiem daudz neraizējās, jo zināja, ka viņi būs aizņemti daudzveidīgajā tirdziņā, vai ēdot svaigus ķiršus un desas, un atpūšoties skaistajā Annelesy kolledžas zālājā.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Stefānija Rozītis

Ziemsvētku saiets Kanberā


No kreisās - Gunārs Šterns, Skaidrīte Dariusa, Baiba Burkevica, Inta Skrīvere un Juris Jakovics. Foto: Imants Skrīveris.

Kanberas latviešu organizāciju kopīgi rīkotais Ziemsvētku un gada noslēguma saiets notika šī gada 8. decembrī, Imanuela baznīcas zālē, Lyons.
Saietu ievadīja ev.lut. draudzes priekšnieks Egons Eversons, sveikdams visus klātesošos.
LAAJ piešķirto Atzinības rakstu Gunāram Šternam pasniedza LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā Juris Jakovics.
Turpinājumā bija stāstijumi par Ziemsvētku svinēšanu dažādos latviešu tautas vēstures posmos. Par senajām saulgriežu svētku parašām lasija Inta Skrīvere. Savukārt, par svētku svinēšanu pagājušā gadsimta vēlos trīsdesmitajos gados stāstija Skaidrīte Dariusa. Atmiņā ir dzimtas pulcēšanās vecās mātes lauku mājās, brauciens kamanās ar skanošiem zvaniņiem, mēneša apgaismotajā naktī caur apsnigušo egļu mežu, uz baznīcu.
Par svētku svinēšanu Padomijas laikā Latvijā, runāja Baiba Burkevica – tauta tāpat gatavojās svētkiem, ģimenes svinēja svētvakaru, un arī devās uz svētku dievkalpojumiem baznīcās.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Skaidrīte Dariusa

EGLĪŠU MARATONS ADELAIDĒ


Ziemassvētki Adelaidē. Foto: Kārlis Ātrens.

Ziemassvētki Adelaidē. Foto: Kārlis Ātrens.


Ziemassvētku vecīša sagaidīšana. Foto: Kārlis Ātrens.

Mīļā Mildiņ!
Jozefs Mohrs un Francis Grubers neapzinājās, ko viņi iesāk, komponēdami to savu dziesmiņu pirms 194 gadiem. Būtu zinājuši, būtu pastāvējuši uz savām tiesībām un stāvus bagāti palikuši, jo cik daudzās valodās ir tulkota viņu Stille Nacht, heilige Nacht? Un, visā pasaulē, cik tā ir no jauna harmonizēta, dziedāta un ieskaņota? Katrā ziņā, to dziedājām visos piecos ziemas svētku sarīkojumos, kurus es apmeklēju beidzamās astoņās dienās, un varu galvot, ka arī visās pārejās eglītēs, kurās es nebiju, Klusa nakts tika dziedāta vai spēlēta. Tūkstoš astoņsimt astoņpadsmitā gadā vajadzība spieda, sarakstīt kaut ko jaunu, bet mēs to dziedam, jo tā ir visiemīļotākā no visām Ziemassvētku dziesmām.
Sāku savu eglīšu maratona skrējienu (un pirmo Kluso nakti!) ar DV vīru kora eglīti piektdien, 7. decembrī, Adelaides DV namā. Tur vienmēr valda ģimenīga gaisotne, jo klāt ir tikai koristi ar otrām pusēm un daži, atsevišķi lūgti viesi (kā, piemēram, es). Šogad pirmo reizi pēc ilgiem gadiem bija klāt arī kaut kas šai sarīkojumā sen neredzēts: bērni, jo korī iestājušies pāris vīri ar jaunām ģimenēm, kas savas atvases bija paņēmuši līdz. Bija patiess prieks atkal redzēt jaunus cilvēkus mūsu namā. Sarīkojumu vadīja kora diriģente Astra Kronīte, bet par saimniecisko daļu rūpējās Malda Ceplīte ar palīgiem. Šeit sevišķi jāpiemin Edgars Ceplītis, jo viņam katru gadu krīt atbildīgais uzdevums, izcept cūkas cepeti. Arī šogad viņš bija uzdevuma augstumos, jo gaļa bija patiešām smaržīga, sulīga, un mīksta. Koris skaisti nodziedāja dziesmu Kad redzu, Dievs, es Tavu roku darbu, un vispārējā dziedāšana, kā jau pie koristiem, turpinājās visu vakaru. Jāsaka paldies vīru korim, ka mani ielūdza, pavadīt šo laiku ar viņiem kopā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Gunta


Prof. Viktors Hausmanis

Gaišu cilvēku atceroties

Nesen Iveta Laine man atsūtīja kārtējos „Austrālijas Latvieša” numurus, kuros publicēts mans raksts par Anšlava Eglīša lugu „Pēc kaut cēla, nezināma”. Pāršķirstot avīzes lapas, skatiens apstājās pie kāda bēru sludinājuma: šī gada 1. jūlijā miris Valdonis Frickauss. Līdz manīm šī ziņa nebija atnākusi. Kaut Valdoni Frickausu nekad neesmu dzīvē redzējis, viņš man bija labs paziņa, sauca mani par savu draugu, vairākus gadus apmainījāmies vēstulēm. Kā tas īsti iesākās, neatceros, katrā ziņā mani ieintriģēja viņa uzvārds „Frickauss”. Atceros, ka trīsdesmito gadu beigās Jelgavas pilsētas vecākais jeb mērs bija Kristaps Frickauss, un, tā kā esmu dzimis jelgavnieks, vēstulē vaicāju Valdonim, vai bijušais Jelgavas pilsētas galva ir viņa tēvs? Saņēmu apstiprinošu atbildi, sākās draudzīga sarakste, kas ilga līdz pat Valdoņa aiziešanai mūžībā, un atklājās daži interesanti atmiņu pavedieni. 2005. gada 4. septembrī: „Pie sirds man iet Jūsu atmiņas par veco Jelgavu. Jā, man, dzimušam un lepnam malēnietim, kam vēl šodien, vecumdienās, reizēm grūti atšķirt šauros un platos „e”! Jo, manuprāt, katrs jūtošs cilvēks, kam kādu laiku laimējās padzīvot senās romantikas apdvestā Jelgavā, nevarēja neiemīlēt šo pilsētu.
Lasu un pārlasu Jūsu grāmatu par vecās Jelgavas aktieriem. Atradu tur daudz pazīstamus vārdus un sejas. [..]
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Starprezultāti gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujā
Rīgā 2013. gada 7. janvārī

Aizritējušā gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujai jau iesniegti itin interesanti ieteikumi, bieži ar paskaidrojumiem, gan vērā ņemamiem, gan arī vienkārši asprātīgiem. Šobrīd jau var spriest, ka 2012. gadā turpinās pēdējo gadu pagrieziens: pieteikto vārdu atkal varētu būt vairāk nekā nevārdu un teicienu. Piesūtīti trāpīgi jaunvārdi, to vidū arī latviski labi saprotami meklējumi svešvārdiem. Spārnoto teicienu skaitā, kā parasti, atkal ir vairāk tādu, kas ir saistīti ar polītiku vai polītiķiem un ir zīmīgi 2012. gadam.
Šī ir desmitā šādu meklējumu reize. Par šādu akciju jau ir dzirdējis gandrīz katrs, tomēr vēl arvien ir tādi, kas nav lasījuši vai dzirdējuši, ka arī paši var piedalīties un iesniegt priekšlikumus, jo tie netiek īpaši gaidīti no valodniekiem. Tāpat kā līdz šim, arī šoreiz pieteikumus sūtīt ir aicināti visu paaudžu ļaudis un katrā ziņā arī jaunieši un bērni. (Droši vien būtu arī jāatgādina, ka RLB LVAK nav valsts iestāde un šā pasākuma rīkotāji par to nekādu atlīdzību nesaņem.) Līdzšinējos desmit gados par šo pasākumu un tā norisi saņemts daudz atzinības. Dalībnieki izteikušies, ka tas rosina vairāk padomāt par to, kāda ir valoda, kuŗu lietojam. Atzinīgi tiek vērtēta izdevība „uzlabojumus meklēt nevis sausā zinātniskā līmenī, bet katram pašam atklājot mūsu valodas iespējas un bagātību”.
Gada vārds — spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo reizi, iemantojuši vai atguvuši populāritāti vai arī lietoti ar šim gadam raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.
Gada nevārds — spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi aizgūtiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi sagrozītā nozīmē (piemēram, pēc citu valodu parauga).
Gada spārnotais teiciens — spilgtākais vai dīvainākais no dažādajiem teicieniem, kas attiecīgajā gadā bieži lietoti vai sabiedrībā sevišķi pamanīti.
Jaunrades iespēja! Desmitajā gadskārtā pieteikumus aicinām iesūtīt arī eksperimentālā sadaļā “Jaunvārdu kalve”, kuŗā centīsimies rast ikdienas dzīvei derīgus un viegli saprotamus jaunvārdus. Aicinām iesūtīt atvasinājumus ar izskaņām -ietis (paraugi: iezemietis, lejputrietis, trojietis, vīrietis), -nieks (paraugi: bagātnieks, saimnieks, smecernieks, starpnieks) un -snis (paraugi: apvārsnis, atvārsnis, ceturksnis, dzelksnis, gulsnis, slieksnis, sniegvilksnis, trejdeksnis, troksnis); arī ar šo izskaņu sieviešu dzimtes un deminutīva versijām (paraugi: jauniete; vēsturniece; aploksne; jātnieciņš).
Mēģināsim arī meklēt atbildes uz jautājumu “Vai tas uz palikšanu?”, šoreiz par sen radušos, bet nesen atdzīvojušos un ikdienā plaši ieviesušos vienkāršrunas vārdu “forši”: gaidām trāpīgus ieteikumus tā aizstāšanai.

Par vārdu
“forši” jau iesūtīts ļoti daudz viedokļu un priekšlikumu. Izrādās, daudziem tas ir visai pieņemams un pierasts. Tomēr tā vietā ir ieteikti arī vismaz 50 citi vārdi. – Žūrija vēl līdz otrdienai, 15. janvārim, e-pastkastē gadavards@inbox.lv gaida tikpat aktīvu interesi un aktuālus jaunus vai “atdzīvojušos” vārdus, kas derētu nevajadzīgu svešvārdu vietā vai kas izsacītu kādu nojēgumu, kam līdz šim trūcis trāpīga apzīmējuma, tādus, kas būtu pelnījuši kļūt par gada vārdu. Tāds pirms gada bija „staidzināt”, agrāk “glābējsilīte”; „talkot”, „ēnstrādnieks”, „draugoties”, „mēstule”...

2012. gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu paziņos īpašā preses konferencē 2011. gada 21. janvārī.
No līdz šim saņemtajiem ierosinājumiem uzmanību jau guvuši, piemēram, šādi (atgādinām, ka tie ir tikai starprezultāti):
No GADA VĀRDA kandidātiem

fotorēt
Kāds mazdēls ieteicis „fotografēt“ vietā
sekotne
Kādas interneta lapas sekotāju pulks, saite
traukotne
Trauku mazgājamā mašīna
naudiņš
Vaučers
spridzīgi, prīmā, jauks, iznesīgs, vai ku labs, jestri....
Forši, foršs, forša
pludbols vai pludbumba
Pludmales volejbols
mēdiņi
Mediju nepatiesas ziņas
dažpadsmit
Divpadsmit līdz piecpadsmit
daždesmit
Trīsdesmit līdz sešdesmit
sadakšot
Divgadīgā Emīlija tā nosaukusi saspaidīšanu ar dakšiņu

No GADA NEVĀRDA kandidātiem

sima"
polārblāzma
ziemeļblāzma
dēļ naudas, dēļ sliktās pašsajūtas u. tml.
Nepareizi lietots sarunās, TV filmu tulkojumos
krieviskais "davai"
„Visu Latvijas neatkarības gadu nevārds!”
„meinstīms“
Otto Ozols: „.. paliek šķebīgi. Vai mums savu vārdu trūkst?“
vāciskais "stādīt priekšā"
iepazīstināt
saiklis „jo”, ja to lieto nevietā
Kāpēc tu vakar neatnāci? – Jo es biju slims.” (Pareizi: „Tāpēc, ka biju slims”
atgriezt parādu
Atmaksāt parādu, nokārtot parādus
deinstitucionalizācija

"FukuKā skaidro Japānas vēstniecība, vārds japāņu valodā izrunājams ar mīkstu "s", tātad tuvāk "š", tādēļ visā pasaulē (izņemot Krieviju) pilsētu apzīmē ar vārdu "Fukušima" (tāpat arī "Hirošima" u. tml.).
reciklēt
pārstrādāt, pārdarbināt, atsākumot

No pieteiktiem SPĀRNOTIEM TEICIENIEM


„Ja būtu jānosaka gada vārds, nevārds politikā, tas 12. gadā noteikti būtu ‘demisija’”
Žurnāliste raidījumā
„Laba valsts ir grūta valsts”
Virsnieks Jurijs Timofejevs
"Godātie Latvijas iedzīvotāji un valsts patrioti visā pasaulē!"
No V.Dombrovska Vecgada uzrunas
"Latvija būs veiksmes stāsts tikai tad, kad tā domās iedzīvotāji"
V. Dombrovska Vecgada uzrunā
Eiropas "kuģis" negrimst, bet viņš ir jānoliek uz stabiliem pamatiem!
Žanete Ozoliņa, LR-1
„Joprojām aktuāli kaŗi ar vēsturi”vēsturnieks Uldis Neiburgs
„Vilks paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta”
Valdis Dombrovskis

Atgādinājums

Ieteikumi 2012. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam piesūtāmi līdz 2013. gada 15. janvārim (otrdiena), rakstot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai gadavards@inbox.lv
Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdzu, miniet arī savu vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams, arī edresi).
2012. gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens tiks paziņoti īpašā preses konferencē 2013. g. 21. janvārī.
Vērtētāji būs dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām – RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas.
Līdzšinējie gada vārdi: zīmols (2003), mēstule (angliskā “spams” vietā; 2004), smacenis (angliskā “smogs” vietā savulaik darinājis rakstnieks Anšlavs Eglītis; 2005), draugoties (2006), ēnstrādnieks (2007), talkot (2008), glābējsilīte (2009), zibakcija (2010), staidzināt (2011).
Līdzšinējie gada nevārdi: eiro (nelokāmības dēļ; 2003), māsterplāns (ieteikts aizstāt ar “virsplāns”; 2004), centrs (domāta tirgotava, kopētava u.tml.; 2005), hendlings (2006), siera produkts (izstrādājums, kas nav īsts siers -un tāpat ir ar krējuma vai sviesta “produktu”; 2007), šis te… šo te… (2008), saīsināt (darbiniekus; 2009), pa lielam (2010), konsolidēt (2011).
Līdzšinējie gada spārnotie teicieni: “zelta rokas” (ar irōniju; 2003), “Valsts deg zilās ugunīs” (2004), “Vanags noknāba cālīti” (no īpašvārdiem atvasināta vārdu spēle; 2005), “Paņēma un uzmeta” (2006), “Bojāts horizontālais taimkods” (patiesības slēpšana aiz nesaprotama aizguvuma; 2007), “Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai nav saprotama” (2008), “Un ko jūs saprotat ar polītisku atbildību?” (ministres jautājums žurnālistam; 2009), “Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā” (2010), “Rīkojums Nr. 2”, (2011).
Papildu informācija
Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt vērīgāku attieksmi pret savu valodu un tās formu tīrību, ik gadu notiek daudzās pasaules valstīs gan Eiropā, gan arī ASV un Austrālijā.
Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusijām par aktuāliem valodas jautājumiem un aicina novērst ar padomju laika dekrētiem un nolikumiem ieviesto normu saglabāšanos tagadējā valodas praksē, kā arī kaitīgu nesenu ietekmju izplatīšanos. Kopas jaunumi — http://LVAK.wordpress.com.
Plašāku informāciju visiem interesentiem gatava sniegt Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinātore
Maija Sinka, tālr. 29 167 606; msinka@latnet.lv

Iznākusi L. Ģibietes grāmata „Biļete uz paradīzi”


L. Ģibietes grāmatas „Biļete uz paradīzi” vāciņš.

Ģibiete, L. Biļete uz paradīzi. – LiePA, 2012. – 176 lpp.
Laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu izdevniecība „LiePA” klajā laidusi Rietumungārijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Urālistikas katedras lektores, Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referentes, publicistes Lāsmas Ģibietes grāmatu „Biļete uz paradīzi”.
Izdevumā apkopoti stāsti par ceļojumiem uz dažādām Rietumeiropas un Viduseiropas valstīm, ko papildina pašas autores fotoattēli un bagātīgs izziņas materiāls. Par konkrēto valsti apkopoti ne tikai interesanti vēstures un ģeogrāfijas fakti, bet arī L. Ģibietes skatījums un ceļotājas pieredze. „„Biļete uz paradīzi” nekādā ziņā nav uzskatāma ne par ģeogrāfijas grāmatu, ne mācību līdzekli. Pirmkārt, jau tādēļ, ka no cita pieredzes mācīties nav iespējams. Otrkārt, visas pilsētas, par kurām esmu mēģinājusi stāstīt, skatītas žurnālista un varbūt nedaudz pat literāta, bet nekādā gadījuma ne ģeogrāfa acīm,” darba priekšvārdā pauž autore.
Kopā grāmatā aplūkotas astoņas valstis, sākot ar Spāniju un noslēdzot ar Horvātiju. Izdevuma dizaina autors ir mākslinieks Uldis Baltutis, projekta vadītāja – Ērika Birzkopa, literārā redaktore – Latvijas Rakstnieku savienības biedre, tulkotāja Silvija Ģibiete.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

PUTINA centieni

Viņš gribēja atjaunot PSRS, bet visai ātri saprata, ka tas ir neiespējami, tāpēc izdomāja, ka taisīs EIRĀZIJAS savienību, laižot darbā vecās propagandas schēmas: atkal solīja, pacietīgi skaidroja, protams, meloja un izlietoja visus ietekmēšanas kanālus, bet mēneši gāja un redzēja, ka reti kurš tic šiem skaistajiem meliem. Krievijā ir TV raidītājs, ko cenzūra neietekmē, tas nav redzams Krievijā, bet gan Rīgā. Nekādi lielie noslēpumi neparādas, bet melu it kā nav. Nekas Putinam nesanāk ar divu kontinentu kopīgo sadarbību, jo visi ir aizdomīgi, otram neuzticas. Noraidoši ir kazaki, mongoļi, turkmēņi, kirgīzi, tadžiki, ukraiņi, viss Kaukāza reģions. Federācijas minoritātes burjati, kalmiki, tatāri, čečei, agestanieši, gruzīni, osetīni, un citas tautas, kas rūpējas par savām valodām un kultūru, un nevēlas, lai krievi diktētu noteikumus, kā dzīvot un strādāt. Putins aizbrauca uz Franciju un tikās ar Rietumeiropā dzīvojošiem krieviem, kas ilgojas pēc Krievijas un savā dvēselē ir krievi, sauca viņus atpakaļ, solīja visādus labumus, bet viņi atbildēja, ka sarkanais terrors nogalinājis ticību Krievijai un atbrauks tikai ekskursijā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

ATIS SKALBERGS

Pieminot Ziemassvētku 23.decembra kaujas!


LV prezidents Andris Bērziņš, piedalījās 23.decembra atcerē latviešu leģiona Brāļu kapos Lestenē. Foto: LV Prezidenta kanceleja.

Kristus dzimšanas, svētku un prieka noskaņotais decembra mēnesis pauž vienu domu – miers virs zemes un cilvēkam labs prāts vienam pret otru; un, tam tā arī vajadzētu būt! Tomēr, atskatoties mūsu tautas nesenā vēsturē, mēs redzam arī traģiskus notikumus decembra mēnesī, kad virs zemes nevaldīja miers nedz arī cilvēkiem bija labs prāts vienam pret otru; bija arī naidnieks, kas neticēja un nesvinēja Kristus dzimšanas dienas svētkus. 1918.gada decembra sākumā, tikai dienas pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas, no Krievijas Latvijā iebruka Sarkanā armija, ar nodomu sev pakļaut latviešu tautu un Latvijas territoriju. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, 1936.gadā Padomju Savienībā/Krievijā sākās Staļina “lielā tīrīšana”, kas tika vērsta pret Padomju Savienībā/Krievijā dzīvojošām minoritātēm. Genocīds pret latviešiem iesākās 1937.gadā un līdz 1940.gadam tika nogalināti 70 000 latviešu, pamatā lielākā daļa vīriešu. Šo briesmu un šausmu pilno laika posmu mēs atceramies un pieminam katru gadu 2.decembrī kā „Pret latviešu tautu vērstā totālitārā komūnistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena”. Tāpat, Ziemassvētki un decembra mēnesis ir cieši saistīts ar mūsu latviešu karavīru brīvības cīņām un kaujām Pirmajā pasaules karā, kā arī Otrajā pasaules karā. Mēs katru gadu atceramies Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujas – Tīreli, Ložmetējkalnu, utt.. Otrā pasaules karā, Kurzemes cietoksnī, notika Trešā lielkauja, kas iesākās 1944.gada 23.decembrī visā Kurzemes frontes garumā (kaut arī Saldus frontes sektorā iesākās krievu uzbrukumi jau 21.decembrī, pārsviežoties uz visu Kurzemes fronti 23.decembrī) un noslēdzās 31.decembrī. Tāpēc, 23.decembris ir diena, ko latviešu tauta un karavīri, bijušie leģionāri un Daugavas Vanagi atceras katru gadu, apmeklējot dievkalpojumus baznīcās, kritušos kapsētās un noliekot ziedus pie dažādiem pieminekļiem un atceres vietās. Šogad arī Latvijas Valsts prezidents, Andris Bērziņš, piedalījās 23.decembra atcerē latviešu leģiona Brāļu kapos Lestenē, kopā ar Daugavas Vanagiem un latviešu karavīriem, lai pieminētu to lielo latviešu jaunatnes, karavīru un tautas upuru skaitu, kas atdeva savas dzīvības aizstāvot savu tēvzemi - Latviju. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks

Latvijas Universitātes Solar-eclipse 2012 delegācijas ceļojums uz Austrāliju


Solar Eclipse tour-2012. Latvijas Universitātes 8 cilvēku delegācija Sidnejā, 30.10.2012.

Eclipse tour-2012. Pēc tikšanās Adelaides Daugavas Vanagu namā, 03.11.2012.

Solar Eclipse tour-2012. Pa ceļam Austrālijas tuksnesī, 06.11.2012.

Solar Eclipse tour-2012. Brokastojot pie Uluru klints, 06.11.2012

Solar Eclipse tour-2012. Vizīte 12.11.2012. pie goda konsula Alexander Gārša mājās.


Solar Eclipse tour-2012. Zita Sudņika un Andrejs Krūmiņš saņemot dāvanu – LU krekliņus, 12.11.2012.

2012.gada 29.oktobrī Latvijas Universitātes delegācija 8 zinātkāru cilvēku sastāvā satikās Sidnejā, lai atklātu sev Austrāliju: iepazītu tās lielākās pilsētas Austrumu piekrastē; atrastu krokodilu mednieka, latvieša Harry alu un iejustos opālu meklētāju ādā; brokastotu pie Uluru klints; tiktos ar burvīgiem tautiešiem sanākšanas reizēs Sidnejā, Adelaidē, Brisbanē un Kērnsā un pārrunātu kopīgas temas; visbeidzot - klātienē lūkotu pilno saules aptumsumu Kērnsā – pašā okeāna krastā!
Brīnišķīgais ceļojums visiem dalībniekiem noslēdzās 2012.gada 17.novembrī, Brisbanē.
8 700 km veiktais maršruts bija tik dažāds un interesants! Dziļi sirdīs ikvienam dalībniekam ir iespiedušās tikšanās reizes ar latviešiem, kuri uzmundrināja ceļošanai, sniedza padomus un praktiskas norādes.
Latvijas Universitātes (LU) Fonda projektu vadītāja Evija Čerpinska sirsnīgi pateicas ikvienam tautietim, kurš palīdzēja 8 cilvēku grupai justies Austrālijā kā gaidītiem viesiem un īpaši PALDIES:
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.
Vairāk informācijas un fotogrāfijas par LU Fondu, Latvijas Universitātes interesantajām aplūkojamajām vietām un delegācijas ceļojumu:
www.fonds.lv
http://foto.lu.lv
http://2012.eclipse-tour.org

LU Fonda projektu vadītāja
Evija Čerpinska

SAPŅI BEZ ROBEŽĀM


No kreisās puses Iveta Rone, Linda Ozere, Jānis Čečiņš un Andris Kariks. Foto: Ojārs Greste.



Anšlava Eglīša “Pec kaut kā cēla, nezināma” - SLT iestudējums Kārļa Gulberga režijā. Sidnejas izrādes 1. un 2. decembrī. AL54KD izrāde 27. decembrī, Adelaidē.

Atzīšos, ka SLT izrādi 2. decembrī apņēmos noskatīties ar pilnīgi naivām acīm. Zināju tikai, ka citi Anšlava Eglīša darbi ir ļoti patikuši un ka luga sacerēta Amerika. Lai savu naivumu saglabātu, biju rūpīgi izvairījusies lugas tekstu, jeb ko citu par to, lasīt. Pat Kārlas Jaudzemas un Lijas Andersones jauko, gaidu un sajūsmas pilno vēstule (“AL” Nr. 3111) izlasiju tikai tad, kad šī recenzija jau bija prātā sastādīta.
Grūti būtu atrast kodolīgaku lugas satura kopsavilkumu kā to, ko jaunās MLV audzēknes tur piedāvā. Nemēģināšu to pārspēt, un zinu ka latviešu teātra cienītājiem Eglīša darbs būs labi pazīstams. Nezinu tikai vai Jānis Grava (apm. 50-gadnieks pēc mana aprēķina) apzimejams ka “vecs virs”. “Bēdīgs” arī viņš varbūt tieši nav, jo dzivo ar neizdzēamu cerību. Bet citādi, meiteņu rakstītais ir nevainojams.
Priekškaram atveroties, SLT izrāde atklāj praktisku, banālu motor-viesnīcas biroju. Viss skatuves priekšplānā pasniedz ticamu Kalifornijas apkārtni 1960’s gados. Bet tālāk ir koki, kas šai apkārtnei tieši nepieder. Ko pamazām saprotam ir, ka aiz ASV motor-viesnīcas reālajam robežām, stāv tālā Latvija, ar visām lugas raksturu atmiņām un jaunības cerībām. Šo saistošo temu ietvaru, SLT dekorācijās bija uzbūrusi Vija Spoģe-Erdmane un Pēteris Erdmanis.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3117.

Inta Rogers, Sidnejā