Marianna Auliciema 18. novembra atceres svētkos Austrālijā

Auliciiems_Marianna_medium

Ar šā gada 18.novembŗa viešņu, Mariannu Auliciemu, atkal tikāmies „Latvieši pasaulē” mūzeja telpās Ausekļa ielā. Cik žēl, ka klausītaji nevar dzirdēt viņas teikto, jo Marianna ļoti aizrautīgi dalījās ar kādām no savām 18.novembŗa atmiņām. Bet jums visiem būs iespēja pavisam drīz dzirdēt Mariannas uzrunu!
Valda Liepiņa: Gatavojoties šā gada 18.novembrim Austrālijā, varbūt Tu varētu pakavēties atmiņās – ko Tu darīji pirms gada?
MA: Pagājušogad es biju kopā ar Brazīlijas latviešu draugu biedrības priekšsēdi Brigitu Tamužu, kuŗa ir Brazīlijas latviešu vēsturniece Nova Odesā, kur Brazīlijas latvieši atzīmēja 18.novembri ar svētku dievkalpojumu. Tas bija ļoti interesanti un savā ziņā ļoti pazīstami. Kādus desmit gadus esmu atzīmējusi 18.novembri šeit Latvijā, kur svinēšana ir diezgan lielā pašplūsmā – kur cilvēki svin individuāli. Šeit ir izsludināta brīvdienā, līdzīgi Austrālijas dienai un cilvēki vienkārši dara to, ko grib darīt – varbūt skatoties uguņošanu, aizejot uz Brīvības pieminekli. Tās abas ir masu nodarbības, kur esi lielā cilvēku pūlī, klausies, kā prezidents saka savu uzrunu. Citi atzīmē savu ģimenes lokā. Bet man, uzaugot Austrālijā, patika tas, ka 18.novembris bija kopīgs pasākums, kur visi sanāk kopā, loti koncentrēti un sarīkojums bija ļoti svinīgs. Un tas pats man pērn patika Nova Odesā.
Bija ļoti, ļoti karsta diena un mēs nupat bijām ielidojuši no drēgnās, aukstās Latvijas. Saule un gaisma tur mūs apžilbināja, kamēr mēs mazliet pamaldījāmies un atradām Novo Odesas 2. baptistu draudzes baznīcu, kur bijām agrāk ieradušies, jo gribējām filmēt, kā cilvēki ierodas. Tas bija ļoti skaisti, jo visi cilvēki ieradās uzposušies. Uzvalkos, ar lielām kastēm, kur iekšā bija pīrāgi, kūkas. Un tā viņi nāca uz dievkalpojumu. Interesanti arī bija tas, ka no San Paulo bija sabraukuši trimdas latvieši, jo Brazīlijā ir tā, ka blakus viena otrai pastāv divas latviešu kopienas, bet viņi sevišķi bieži nesaskaŗas. Bet 18.novembrī gan. Viena kopiena ir 2. pasaules kaŗa laikā izbraukušie. Otra ir baptisti un viņu pēcnācēji, kuŗi izbrauca 1922. gadā uz mūža mežu, kur viņi veidoja koloniju “Vārpu” . Un ir arī agrākie izceļotāji, kas meklēja zemi 19.gadsimteņa beigās – vēl šodien var sastapt viņu pēcnācējus. 18. novembrī viņi visi sanāca kopā baznīcā un svinēja. Tas bija ļoti līdzīgi un ļoti citādi no tā, ko es atceros no Austrālijas. Svinīgā akta vietā notika dievkalpojums, galvenais runātājs bija mācītājs un viss notika portugāliski – kas nozīmē, kas es ļoti maz sapratu, taču galvenās līnijās es nojautu, kas notiek.
Vispirms, saposušās tautas tērpos ienāca tautu meitas, nesot ziedus, kas gatavoti turpat uz vietas. Maziņas, maziņas ar asarām acīs, jo viņas bija tik nobijušās. Tad nāca Brazīlijas karogs, Latvijas karogs – ļoti svinīgi, vienkārši viss ļoti skaisti. Visi stāvēja un dziedāja Brazīlijas himnu, kuŗa ir mazliet pompoza un gaŗa, gaŗa. Pēc tam, Latvijas himna. Starp himnām bija liela atšķirība, bet abas divas tika dziedātas ar līdzīgu lepnumu. Vēl viena interesanta lieta bija, ka gan svētku dievkalpojumā, gan karoga uzvilkšanā, kas notika no rīta, piedalījās vietējie Prefektūras – pilsētas valdes - pārstāvji. Karoga uzvilkšana no rīta bija tieši Prefektūras administrācijas centrā, kur viss notika portugāliski, bet tie bija vietējie brazīlieši, kas palīdzēja latviešiem atzīmēt 18.novembri. Iemesls tam ir tas, ka latvieši bija starp pirmajiem kolonistiem Nova Odesā un līdz ar to latviešiem ir īpaša vieta Nova Odesas vēsturē. Vietējie cilvēki godināja latviešus – Prefektūrā goda vietā ir Ulmaņa biste. Ļoti interesanti bija būt pasaules otrā pusē, kur tomēr ir tik daudz latviska. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

AL54. Kultūras dienu noslēguma balle

KDs-Logo-New[1]

Wine centre 2 facade
wine centre 1Attēlos redzams Nacionālais vīna centrs (National Wine Centre), kur notiks AL54.KD Noslēguma balle. Centrs atrodas skaistā vietā blakus Adelaides Botāniskam dārzam pilsētas centrā. Galdi ballei rezervājami starp 8 – 12 personām vai var iegādāties atseviškas biļetes. Maksa $125 no personas, ieskaita vakariņas (3 ēdienus un kafīju/tēju) un atspirdzinājumus (šampānieti, vīnu, alu un bez alkaholiskus dzērienus). Piemērotu deju mūziku sagādās Trio Šmite Kārkle Cinkuss. KD biļetes var iegādāties, lietojot pasūtināšanas lapu, kas jau agrāk publicēta laikrakstā. Pasūtināšanas lapu var arī atrast uz KD mājas lapas www.al54kd.com Mudinam laicīgi pasūtīt biļetes! Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Rudīte Bēŗziņa
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au

CIEMOŠANĀS BRISBANĒ - KĀ ATGRIEŠANĀS MĀJĀS

Ciemošanās Brisbanē man vienmēr ir kā atgriešanās mājās, lai gan Adelaidē ir nodzīvots jau teju 50 gadi, un piedzīvoti bērni un mazbērni. Vienmēr var atrast kādu, ar kuru atcerēties senos laikus un bijušos draugus un paziņas, arī tādus, kas jau sen dus smilšu kalniņā. Ik mēnesi, Brisbanes brīvļaudis (citi teiktu, pensionāri) satiekas savās otrās mājās, Brisbanes latviešu namā, iebauda otrās brokastis, patērzē līdz pusdienām, un tad, labi paēduši gan ar miesīgo, gan kulturālo un sabiedrisko “maizi’’, dodas mājup līdz nākamam mēnesim. Oktobra sanāksme izcēlās ar to, ka tikšanās notika pie Margas un viņas dzīves biedra Ray, lai brīvļaužu pulciņš varētu apskatīt viņu izslavētā dārza ziedošo burvību un paēst pusdienas svaigā gaisā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Gunta Rudzītis

ADELAIDES BALTIEŠU APRŪPES MĀJAI 20

Adelaides Baltiešu aprūpes māja “Baltic Comunities Homes - BCH” šogad svinēja savas darbības 20 gadus. Šo notikumu atzīmēja oficiālā kokteiļa partijā, 13.oktōbrī, ar svinīgām runām, ar lūgtiem viesiem un pārstāvjiem no visām trim baltiešu sabiedrībām.
BCH Komitejas priekšsēde Margota Puķīte uzrunāja viesus, stāstot par baltiešu aprūpes mājas darbību tagad:
“Šogad mēs esam sasnieguši pilngadību un izbaudām to cilvēku darba augļus, kuŗi pirms 20 gadiem saskatīja nepieciešamību nodrošināt baltiešu izcelsmes cilvēkiem piemērotu aprūpi vēlās vecumdienās. Pēc daudziem šķēršļiem un grūtībām, ko esam pārvarējuši, mēs varam sekmīgi darboties un svinēt šo dzimšanas dienu.
Nesen es lasīju statistiku par baltiešu izcelsmes pilsoņiem Dienvidaustrālijas tautas skaitīšanā, kuŗiem pāri 60 gadiem: latvieši 89%, igauņi 89%, lietuvieši 88%. Tas ir pierādījums tam, ka baltiešu aprūpes māja būs vajadzīga arī nākotnē, jo mēs dzīvojam ilgu mūžu, jo protam pareizi ēst un dzert.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

R.F.


DV Mēnešrakstu, sākot ar 2013. gadu, izdos Latvijā



bildes_37 001

Brīvā Latvija un Laiks redakcijā. Fotogrāfijā redzami (no kreisās): Andris Staklis (DV CV kasieris), Ivars Švānfelds (DV CV sekretārs), Inta Purva (tagdējā DVM redaktore), Ligita Kovtuna (jaunā DVM redaktoere) un Andrejs Mežmalis (DV CV priekšnieks un DV CV priekšsēdis).
Daugavas Vanagu Mēnešraksts (DVM), kas iznāk četras reizes gadā, ir vienīgā mūsu DV organizācijas publikācija, kas ir pieejama visiem Daugavas Vanagu (DV) biedriem visās DV zemēs. Tāpēc mums ir svarīgi, ka DVM tiek saglabāts, veicot minimālas maiņas, kas veicinātu DVM izdošanu bez papildu piemaksām un kas, cerams, arī piesaistītu jaunus DVM abonētājus. Šī gada septembrī Daugavas Vanagu Centrālā vvalde (DV CV) pieņēma lēmumu, ka DVM ir jāizdod Latvijā, pamatā šādu iemeslu pēc:
1. DVM ilggadējā redaktore Inta Purva vairs neturpinās DVM redaktores pienākumus un izbeidz šo darbu ar š.g. 31. decembri. Tomēr viņa piekritusi arī turpmāk būt aktīva un darboties DVM redakcijas kollēģijā. Liels paldies Intai par gadiem ilgo DVM un DV organizācijā ieguldīto darbu.
2. DVM ilggadējā kasiere Ligita Krūmkalne izbeidz DVM kasieres pienākumus arī ar š.g. pēdējo DVM izdevumu Nr.4. Tomēr viņa arī turpmāk palīdzēs DVM pārejas posmā līdz 2013. gada 31.martam, kamēr DVM redakcija un iespiešana tipografijā tiek reālizēta Latvijā. Paldies Ligitai par grūto darbu, kas ir prasījis neskaitāmas stundas galvas lauzīšanu, kā savilkt kopā visus financiālos galus, lai DVM tiktu izdots visus šos gadus. DVM kasieŗa pienākumus ar 2013. gadu veiks DV CV pārstāvība Latvijā, lai nodrošinātu sekmīgu DVM izdošanu.
3. Pašlaik DVM tiek izdots ar financiāliem zaudējumiem, un tas nevarētu ilgi turpināties, jo abonentu skaits pamazām ir sarucis, bet DVM izmaksas pamazām pieaugušas.
4. DVM apgāda vadītājs Zigurds Kārkliņš arī ieskata, ka ir pienācis pēdējais laiks atrisināt DVM financiālās problēmas un citus jautājumus. Paldies Zigurdam un Rasmai Kārkliņiem par technisko darbu un DVM veidojumu datortechnikā.
Š.g. 3.septembrī DV priekšnieks Andrejs Mežmalis tikās Rīgā ar DVM redaktori Intu Purvu, lai detalizēti pārrunātu DVM nākotni un iespējas veicināt tā saglabāšanu un turpmāko izdošanu. Tāpat ir notikušas e-pasta sarunas ar DVM kasieri Ligitu Krūmkalni par financiālo situāciju, lai turpinātu DVM izdošanu. Inta Purva un Ligita Krūmkalne atbalsta DVM izdošanu Latvijā, kur būtu zemākas izmaksas par DVM iespiešanu. Sarunas ar Intu Purvu turpinājās 10. septembrī kopā ar DV CV prezidiju (A. Mežmali, I. Švānfeldu un A. Stakli) un ar jauno DVM redaktori Ligitu Kovtunu, kas DVM redaktores darbu uzsāks jau šā gada beigās. Ligita Kovtuna ir avīžu Brīvā Latvija un Laiks redaktore. Viņai ir arī liela pieredze ar citām publikācijām, turklāt viņa liks lietā savu pieredzi, lai DVM ne tikai turpinātos, bet arī tiktu reklāmēts citās publikācijās. Kā vērojams pēc sarunām un nākamajiem darbiem, pašlaik nav paredzami nekādi pārsteigumi, un mēs darīsim visu, kas vajadzīgs, lai DVM iznāktu laikā un par pašreizējām izmaksām, ko segs ar abonementu maksām. DVM arī turpmāk ievēros t. s. Endzelīna latviešu valodas pareizrakstības principiem, kā arī tagadējo DVM struktūru, sadalījumu un DV ideoloģiju. Lai veicinātu un atbalstītu DVM un lai varam sekmīgi pāriet uz DVM izdošanu Latvijā, mums, visiem DV biedriem, jāiesaistās DVM atbalstā, lai sekmīgi īstenotu DVM pāreju uz Latviju:
1. Visām DV zemēm, apvienībām, nodaļām un kopām tiek lūgts piesaistīt jaunus DVM abonētājus, reklāmējot DVM; visas DV zemes valdes, apvienības/nodaļas un kopas tiek arī lūgtas ziedot DVM abonementus leģionāriem Latvijā.
2. Pašreizējiem DV zemju DVM koordinātoriem arī turpmāk tiek lūgts uzņemties DVM pārstāvju pienākumus, kā tas ir rakstīts DVM:
Anglijā – A. Ceriņš, 141 Boyer Street, Derby DE22 3TG, England
ASV – Imants Kalniņš, 42 Hackensack St., Woodridge, NJ 07075, USA
e-pasts: kimants@aol.com
- Ligita Krumkalns, 6333 N. Rural St., Indianapolis, IN 46220-2213, USA
e-pasts: lkrumkalns1@aol.com
Austrālijā – Gunta Vagare, 17 Tennyson Ave., Preston, Vic. 3072, Australia
e-pasts: vanagi@mira.net
Kanadā – Skaidrīte Tērauds, 28 Deering Cresc., Toronto, ON M2M 2A3, Canada.
e-pasts: Skaidrite Terauds@hotmail.com
Latvijā – DV CV pārstāvība Latvijā, Mārstaļu ielā 5, Rīga LV-1050, Latvija
e-pasts: dvcv1@inbox.lv; tel: +371 26003710. Lūdzu atzīmēt, ka
maksājums ir „par DVM 2013.g.”.
Vācijā – Juris Pērkons, Walter vom Rath Str., 33, 60320 Frankfurt, Germany. Vācijā abonēšanas maksa kārtojama ar DV Vācijas valdi, Lettischer Fursorgeverein, Postbank Hanover, Konto No. 81910307, BLZ 250-100-30.
Zviedrijā – Ilgvars Gūtmanis, Mellanvagen 7, Kallered S428 30, Sweden.
e-pasts: Ilgvars.0317951662@telia.com
3. DVM redakcija, sākot ar 2013. gada 1.janvāri. - Redaktore: Ligita Kovtuna, Ausekļa ielā 14-2, Rīga LV-1010, Latvia; e-pasts: redakcija@brivalatvija.lv,
tel: +371 29439423. Visus DVM rakstus, sakot ar 1.novembri, kas domāti 2013.g. Nr.1 DVM izdevumam, lūdzu iesūtīt DVM jaunajai redaktorei Ligitai Kovtunai; sniegsim viņai atbalstu ar rakstiem un ar savlaicīgiem maksājumiem par DVM 2013.g.!
4. DVM maksājumi no DV zemēm. Pagaidām saglabāsim pašreizējās DVM mēnešmaksas: Anglijā - $32 USD; ASV - $34 USD; Austrālijā - $42 USD; Kanadā - $39 USD; Latvijā - $42 USD, leģionāriem $22 USD; Zviedrijā - $30 USD. Apvienotos naudas sūtījumus no DV zemēm par DVM 2013.g. lūdzu sūtīt uz: NODIBINAJUMS "DAUGAVAS VANAGU CENTRĀLĀS VALDES PARSTĀVNIECĪBA LATVIJA" FONDS, Reg. Nr. 40008004689;
Konta Nr. LV02 UNLA 0001 0037 0041 2, AS "SEB BANKA"; SWIFT kods: UNLALV2X, Vecrīgas filiāle, Grēcinieku-9, Rīga, LV-1050, ar norādījumu: „Par DVM 2013.g.", nosaucot arī DV zemi.
Lūdzam katras DV zemes DVM pārstāvjus nosūtīt savu DV zemju DVM abonētāju sarakstu rakstveidā vai elektroniski uz „DV CV pārstāvniecība Latvijā”, Mārstaļu ielā 5, Rīga LV-1050, Latvia; e-pasts: dvcv1@inbox.lv, ar kopiju amezmalis@hotmail.com (iekļaujot tajā abonētāju vārdus un adreses). Ja maksājumos par DVM ir iekļauti arī ziedojumi DVM abonementiem nogādāšanai leģionāriem Latvijā, lūdzu atzīmēt, cik DVM kopijas ir domātas leģionāriem ($22 USD par DVM 2013.g.).
PIEZĪME: Atsevišķi cilvēki ASV un Kanadā vēlas abonēt DVM sev vai pasūtināt to leģionāriem Latvijā, ja kādam ir grūtības nosūtīt samaksu par DVM elektroniski, tad var to veikt, arī rakstot čekus uz Daces Rudzitis vārda, ar piezīmi „Par DVM”, un tos nosūtot uz avīzes „Laiks” kantori 596 Middlesex Ave., Metuchen, NJ 08840, USA.
Daugavas vanagi, sasauksimies, un lai mums veicas saglabāt DVM!

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis

Raksts publicēts tikai AL mājas lapā.

Senioru saiets 12. oktobrī, Sidnejā

Saieta ievada vārdus teica Uldis Misiņš. Ekrānu jau rotāja diagramma ar sirds attēlu vidū, tā norādot, par ko mums stāstīs. Tad Ivars Šeibelis iesāka ar novērojumu, ka, satiekoties, mēs viens otram apjautājamies vai stāstam par veselību. Viņš pats mums pastāstīs par sirdspukstu ģenerātoriem, kuŗus angļu valodā sauc par „pacemakers”, un kurus tulkojumā varētu saukt arī par mūsu gaitas vai tempa noteicējiem. Stāstītājs pats strādājis 14 gadus firmā „Telectronics”, kas minētās ierīces ražojuši un tik labus, ka nekad neviens nav bijis jāatsauc. Šādu sirds kontrolētāju iestāda cilvēka ķermenī. Viņš pastāstīja arī par to, kā šīs ierīces attīstījušās no samērā vienkāršiem un bieži atjaunojamiem līdz tādām, kuŗās var ieprogrammēt darbības jomu. Iepazīstinot vispirms ar sirds orgāna darbību, Ivars Šeibelis teica, ka to varot uzlūkot par sūkni, kas pumpē asinis pa mūsu orgāniem, cauri plaušām iztīrot netīrās un tad novadot atpakaļ uz aknām, gremojamiem orgāniem, nierēm, locekļiem un smadzenēm, lai tur tad atkal savāktu izejvielas. Sirds pati darbojas, paklausot elektriskam signālam, kas liek tās daļām, kuras sauc par kambaŗem, sarauties un izplesties. Katrs dubultais sirdspuksts sākas ar ap 60-70 milivoltu elektrisku pulsu, kas nāk no sinoatriāla mezgla (node) sirds labā priekškambaŗa augšpusē. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Juris Krādziņš


KAS BŪTU JĀATCERAS, LAI LATVIEŠU VALODA SPĒTU BŪT VIENOTĀJA

Replika konferencei "Izglītība, kas vieno" (2012. gada 7. septembris)
Pirms izglītība spēj kļūt par vienotāju, ir jāapzinās dažas ar latviešu valodas izglītību saistītas problēmas.
T.s. brīvajā, atjaunotajā Latvijā ir mainīts mācību stils – un saturs arī. Mācību priekšmeti pēc Eiropas modes līdz ar pašām mācībām ir kļuvuši neobligātāki, un latviešu valodai ir atvēlēta pat mazāka uzmanība nekā padomju laikos. Toties Latvijas izglītības sistēma skolu beidzējiem rada maldīgu iespaidu, ka viņu gūtās zināšanas latviešu valodā un par latviešu valodu ir pietiekamas.
Tā mācīt varbūt ir moderni, bet pašreizējos latviešu valodas (un valstiskuma) apstākļos noziedzīgi.
Atcerēsimies. Padomijas norieta gados ne sevišķi atklāti (jo nedrīkstēja), bet tomēr runāja par kultūras un izglītības finansējuma un kadru nodrošinājumu „pēc pārpalikuma principa“. Tas nozīmēja, ka padomju laikos, jau no 60iem gadiem skolu beidzēju un nākamo studentu vidē latviešu valoda nebija populāra, karjeras iespēju faktiski nekādu (ja nebija nolemts kļūt par skolotāju vai dzejnieku), tāpēc latviešu filoloģiju gāja mācīties tikai tādi, kas nespēja apgūt neko eksaktu (t.s. „strādāt godīgu darbu“), un tāds stāvoklis turpinājās gadiem ilgi. (Lai mani atvaino šīs likumības izņēmumi: viņu tomēr bija nožēlojams mazākums.)
Ja man iebildīs – nevarot apgalvot, ka padLatvijas skolās latviešu valodu mācīja nepietiekami un slikti, tad varu gan. Es atceros, kā mocījos ar slikti (tagad šķiet, apzināti slikti) sastādītām mācību grāmatām, dažām nepiemērotām, nemākulīgām skolotājām (protams, pa gadiem atradās arī tādas, kas padomju izglītības Prokrusta gultai par spīti centās ko iemācīt), ar garlaicīgu mācību vielu.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Mārtiņš Zelmenis

MLV audzēkņi tiekas ar pasaules velobraucēju Gintu!

Gints 21.10.12 001

No kreisās: Toms Dārziņš; Gvido Zundurs; Brita Kalēja; Kalvis Švolmanis; Kārla Jaudzema; Laila Grosa; Lija Andersone. Priekšā: Andrejs Jaudzems: Daina Jefimova; Gints; Kate Jaunalksne (stāv); Kristīne Elberta.
Šodien mēs satikām Gintu, kas brauc ar velosipēdu pa pasauli. Viņš iesāka Latvijā, tad turpināja caur Lietuvu, Slovākiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Turciju, Irānu, Indiju, Taizeme, Kambodžu, Indonēziju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Viņš ir pašlaik Melburnā un pārguļ Latviešu namā, tur piestājis un vaicājis saimniekam, vai nams esot „atvērts”.
Gints mums stāstīja kur viņš ir braucis, par sazināšanos veidiem dažādās valstīs un par brauciena ikdienu. Viņš bieži ir lietojis roku kustības lai sazinātos, kad viņš nemācēja vietējo valodu lietot.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Kārla Jaudzema
Kalvis Švolmanis
Lija Andersone
MLV 1. klases audzēkņi

Valters Nollendorfs saņem PBLA balvu

images
Publicēta foto

Okupācijas mūzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nolledorfs 24. oktobrī saņēma Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) balvu 2012. gadā. Tā viņam piešķirta par nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu Latvijas Okupācijas mūzejā, tā Nākotnes Nama izveidē, Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā Latvijā un ārzemēs.
Balvas pasniegšana PBLA rīkotajā pieņemšanā Latviešu biedrības namā, ceturtdienas vakarā saņēmējam izvērtās pavisam negaidīta. Īsi pirms ieguvēja vārda nosaukšanas, PBLA Rīgas biroja vadītājs Jānis Andersons nolasīja PBLA valdes paziņojumu par 2013. gada pasludināšanu par Okupācijas mūzeja gadu. V.Nollendorfs iznāca sarīkojuma dalībnieku priekšā, lai teiktu par to pateicības vārdus, kad PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis nosauca viņu par PBLA balvas ieguvēju 2012. gadā. V.Nollendorfs sacīja, ka uztver balvas piešķiršanu par atbalstu ne tikai paša darbam vien, bet arī visam Latvijas Okupācijas mūzeja darbam. „Šis mūzejs lielā mērā ir rietumu latviešu sabiedrības dāvana Latvijas tautai, zemei un visvairāk Latvijas valstij. Tas nebūtu radies un nevarētu strādāt bez visas pasaules latviešu atbalsta. Un mūzejam arī turpmāk šis atbalsts būs vajadzīgs,” viņš teica.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Līga Strazda
Okupācijas mūzeja
sabiedrisko lietu speciāliste

Spānijas Pilsoņu karš un latvieši

Mēs esam runājuši Kanberas latviešu biedrības saietos par strēlnieku cīņām Pirmā pasaules karā, par strēlnieku gaitām pēc Krievijas revolūcijas, par Latvijas brīvības cīņām un par galveniem brīvības cīņu polītiskiem un militāriem vadītājiem.
Latvieši ir piedalījušies arī karos ārpus Latvijas. Galvenais bija Krievijas pilsoņu karš no 1918. - 1922. gadam. Tur piedalījās tūkstošiem latviešu un viņu loma tajā karā bija ļoti liela, varbūt pat izšķiroša. Krievijas pilsoņu karā aizgāja bojā daudz vairāk latviešu nekā Latvijas brīvības cīņās.
Latvieši piedalījās arī Spānijas pilsoņu karā no 1936. - 1939. gadam. Latviešu skaits, kas cīnījās Spānijā, bija mazs un viņu loma daudz mazāka. Tomēr tā bija nozīmīga.
Latvijas neatkarības laikā par latviešu piedalīšanos Spānijas pilsoņu karā rakstīja ļoti maz. Tas bija 1930’ to gadu otrā pusē, kad saistības ar Spānijas pilsoņu karu nesaskanēja ar valdības nacionālpolītisko ideoloģiju un tāpēc par to nelabprāt rakstīja.
Šinī referātā es runāšu par latviešiem Spānijas pilsoņu karā un centīšos paplašināt informāciju, kas ir pieejama plašākai publikai.

Spānijas pilsoņu karš

1930’ tos gados, kad sākās pilsoņu karš, Spānijā bija republikāņu valdība. Tā bija kreisā spārna koalicijas valdība. Valdībā iegāja arī komūnisti, bet viņiem nebija dominējošs iespaids. Pilsoņu kara galvenā posmā ministru prezidents bija Largo Kabalero , kas bija sociālists. Vēlāk viņa vietā nāca Juans Negrins, kura laikā pieauga komūnistu iespaids valdībā.
Republikāņu valdība bija vāja un nestabila. Valstī darbojās dažādas paramilitāras grupas – komūnisti, anarchisti, sindikālisti, trockisti un citi.
Komūnistu uzkūdīti cilvēki uzbruka baznīcām. Daudzas nodedzināja vai sagrāva, katoļu priesterus apcietināja un nogalināja. Notika uzbrukumi zemes īpašniekiem un citām mantīgām šķirām.
Valstī valdīja chaoss un drošības iestādes nebija spējīgas nodrošināt un uzturēt kārtību. Pastāvēja komūnistu apvērsuma drauds.
Šādos apstākļos ģenerālis Francisko Franko, kas bija divīzijas komandieris spāņu Marokas territorijā, nolēma izvest apvērsumu, atlaist parlamentu un ievest valstī autoritāru režīmu, kādi tajā laikā bija nodibināti vairākās Eiropas valstīs.
Apvērsums sākās 1936. gada jūlijā, kad Franko ar savām vienībām ieradās Spānijā. No sākuma viņam nebija liela atbalsta armijā, bet drīz viņam pievienojās arī citas armijas grupas, sevišķi virsnieki, un sākās plaša apmēra pilsoņu karš. Tas bija ļoti asiņains un ilga trīs gadus. Karā aizgāja bojā tuvu pie miljona cilvēku.
Briesmu darbus pastrādāja abas puses. Republikāņu pusē bija dezorganizēts terrors pret baznīcām un mantīgām aprindām, nacionālistu pusē sistemātisks terrors pret komūnistiem, sociālistiem un citiem republikāņu atbalstītājiem. Var strīdēties par to, kura puse bija nežēlīgāka un pastrādāja lielākus noziegumus pret cilvēkiem.
Ērika Ingevica referāts Kanberas latviešu biedrības saietā 2012. gada 25. augustā.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

Latvietes Jānas Braddocks izstādes ‘The Thin Black Line’ atklāšana Adelaidē

PA115781

Jānas atbalstītāji. 1 rindā no kreisās puses I. Strazds, M Puķīte, D.Braddock, J.Braddock, S.Orchard, R.Laurs. 2 rindā - I.Puķītis, G.Orchard, V.Jaudzems, P.Strazds, R.Dancis. Foto: I. Puķītis.

PA115778

Jānas Braddocks izstādes ‘The Thin Black Line’ atklāšana notika 11.oktobrī, A.P Bond Contemporary & Aboriginal Art centrā Adelaidē.
Kopā iesniegti 23 darbi gan uz auduma, papīra un galvas kausa. Visos darbos redzams taisnas, melnas līnijas, kas atspoguļo Jānas attieksmi pret cilvēku un dabu. Kā bērns, viņa augusi uz laukiem, kur viņas tēvs audzināja vīnogas. Dzīvojot uz laukiem viņai bija iespēja tuvāk novērot dabu un tagad viņa savus novērojumus izpauž savās gleznās. Jāna arī bija viena no finālistēm Dienvidaustrālijas Waterhouse izstādē šogad.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3109.

I. Puķītis


indrane-360



Ilze Indrāne
Divpadsmit logi
Nordik, 200 lpp.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Apgādā “Nordik” izdota Ilze Indrānes jaunā stāstu grāmata “Divpadsmit logi”.


Ilzes Indrānes (1927) sarakstītās grāmatas (romānus, stāstus un lugas) joprojām lasa dažādu paaudžu cilvēki. Teju jau pusgadsimtu tās ir bibliotēkās un daudzu ģimeņu grāmatu plauktā. Vecāka gadagājuma lasītāji tās nodod mantojumā jaunajiem.
Viņi arī vērtē pa jaunam. I. Indrānes darbus vieno mūsu Latvijas cilvēku sajūtas – no skolas gadu priekpilnās jūsmas, jaunības gadu degsmes (“Lazdu laipa”, 1963), no jūtu brieduma un vilšanās sāpēm, līdz sarunām par tēva mājām, smeldzīgām un dedzinošām pagātnes atmiņām. Indrāne raksta par mīlestību uz Tēvzemi, par cilvēku likteņiem vēsturisku notikumu krustcelēs un skaudrām atziņām mūža novakarē (“Dievsunīši”, 2007). Autores stāstos ir cilvēki ar piegružotām dvēselēm, uz ārējiem labumiem tendēti un tādi, kuri “ar saknēm zemē, ar galotni debesīs”, kā Autore pati.
21. gs. Latvijas sabiedrības sašķeltībā daudzi jūtas nodoti, nenovērtēti, ar savainotām dvēselēm un lieki pašu dzimtenē. Par spīti visam – stāstos ir latvisks sīkstums un spītīga patiesu vērtību klātesamība.

“Divpadsmit logi” ir divpadsmit neuzrakstīto romānu fragmenti,
izirušas lapas ar atvainošanas un piedošanas lūgumu pieminētajiem
un vārdos sauktajiem par uzrakstīto un noklusēto.
Taču priecāšos arī par lasītāju, kurš lappusēs notvers vien raibas miniatūras
no “Baso kāju” laika vai pavalkātus astesgalus no žurnālista dienasgrāmatas.
Logi blāzmo sveču, skalu, jāņtārpiņu gaismā. (Ilze Indrāne)

2012. gadā rakstnieces devums latviešu literatūrā novērtēts ar augstāko balvu –
Triju Zvaigžņu ordeni.

Raksts publicēts tikai AL mājas lapā.

Dzejniekam Andrejam Eglītim 100

006 Eglitis runa
Andrejs Eglītis 90. jubilejas sarīkojumā. Foto: Valda Liepiņa.
005 Rapa, Eglitis ar ogam
Andrejs Eglītis 90. jubilejas sarīkojumā kopā ar Jāni Rapu. Foto: Valda Liepiņa.
003 Ziedonis uzruna Egliti
Jānis Rapa un Imants Ziedonis. Foto: Valda Liepiņa.

Šī gada 21.oktobrī dzejniekam Andrejam Eglītim aprit 100. dzimšanas diena. Andrejs Eglītis ir dzimis 1912.g. 21.oktobrī Ļaudonas pagasta <> un miris Rīgā 2006.g. 23.februārī 93 gadu vecumā. Viņš ir apbedīts Ļaudonas kapsētā, savā iemīļotā un dabas krāšņajā pagastā. Viņa dzīves ceļš ir vedis viņu cauri mūsu tautas priekiem, kā zēnam - valsts neatkarības cīņu posmam, valsts uzplaukuma laikam 1920s un 1930s gados, kā arī bēdām - Padomju okupācijai un Baigajam gadam un Otrajam pasaules karam. Viņš ir iedvesmojis mūsu tautu un viņam ir bijušas gadu desmitu garas saites un ļoti tuva personīgās dzīves saskare ar Latvijas brīvības cīnītājiem - latviešu leģionāriem. Pēc trimdā pavadītiem gadiem, dzejnieks 1992.g. pēdīgi atgriezās mājās – Latvijā. Ļaudonā, š.g. 21.oktobrī, ir plānoti dzejnieka 100. jubilejas atceres pasākumi – plkst. 12:00 piemiņas dievkalpojums Ļaudonas baznīcā ar A. Eglīša un L. Garūtas latvju lūgšanu „Dievs, Tava zeme deg!”; plkst. 13:30 piemiņas brīdis dzejnieka atdusas vietā – Ļaudonas kapsētā; plkst. 16:00 „Andreja Eglīša vidusskolā” Andreja Eglīša jaunrades konkursa laureātu apbalvošana un koncerta uzvedums „Caur daudzām zemju zemēm, caur daudzām debesīm..” Šī gada 25.oktobrī, plkst. 15:00, notiks dzejnieka Andreja Eglīša simtgadei veltīts pasākums Daugavas Vanagu īpašumā, Slokas iela 122, Rīgā, kur Dzidra Vārdaune stāstīs par Andreju Eglīti, piedaloties arī „Daugavas Vanadžu Latvijā” korim. Daugavas Vanagi visā pasaulē pateicas dzejniekam un Daugavas Vanagu goda biedram Andrejam Eglītim par viņa dzīves veltījumu un ieguldījumu, cīnoties par Latviju un latviešu tautu.

1939.g.:
„No bērna dienām leju
Sev laimi zīlēdams:
Kur jāiet man, kur eju,
Šo zemi mīlēdams.”

1940.g. jūnijā:
„Liec zobenu zem galvas
Un dziļi neiemiedz,
Tavs gods un tēvu zeme
Tev acis aizvērt liedz.”

1942.g.: „Aizvestajiem”
„Tur saules nebija, nedz mēness.
Tik ceļš uz tēvu zemi kauliem sēts,
Tam mājās jāpārnāk, kas izredzēts.”

1943.g.:
„Lai zobens līdzīgs zibsnim šķiļ,
Lai cerība mūs nepieviļ,
Tik nebaidies, tik nebaidies,
Pats Dievs pie tevis piestājies.”

Andrejs Mežmalis,
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis

Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Sidnejas vīru kora koncerts

ViruKoris_6oct2012-6
Daina Jaunbērziņa diriģē Viru kori.
ViruKoris_6oct2012-1
Jauno vīru ansamblis - no kreisās puses: Ivars Štubis (diriģents) Tālis Štubis, Oskars Štubis, Dainis Kains, Toms Mačēns, Normunds Ronis, Aleksis Strazds.
ViruKoris_6oct2012-11
Ivars Štubis vada Vīru kori.
ViruKoris_6oct2012-13
No kreisās puses: klavieru pavadītāja Ingrīda Šakūrova, vijolnieces Daina Kaina un Vēma Putniņa, diriģente Daina Jaunberziņa un Vīru koris. Visu foto autors: Ojārs Greste.

Uz vīru koŗa sarīkojumu, 6. oktobrī ap pusdienas laiku, par kuru jau iepriekš latviešu presē bija ierakstīti Raimonda Kraukļa aicinājuma raksti, steidzās apmeklētāju simti. Sidnejas Latviešu nama lielā zāle pie klātiem, apaļiem vai taisnstūrainiem galdiem pulcināja kādus 200 apmeklētājus. Mielastā, kas sākās stundu pirms koncerta, varēja iegādāties kumpi ar rupjmaizi un skābiem kāpostiem, sviestmaizes, pīrāgus, smalkmaizes un kūkas, ka arī dažādus dzērienus, sākot ar karstvīnu un, nobeidzot, ar kafiju vai tēju. Koncerts iesākās diriģentes Dainas Jaunbērziņas vadībā spēcīgi un ritmiski ar Edgara Račevska dziesmu Te, kur avots (vārdus rakstījis Juris Veitners), kam sekoja Imanta Zemzara Vairogi ar Vitauta Ļūdēna vārdiem un tautas dziesma Zigmāra Liepiņa apdarē Es atnācu uguntiņu, kuŗa bija jāatkārto. Visas dziesmas pavadīja Ingrīda Šakurova un vijolnieces Daina Kaina un Vēsma Putniņa. 27 koristi (8 pirmie tenori un 5 otrie tenori, 7 baritoni un 7 basi) stāvēja skatuves priekšpusē, bet skatuves meža skata dekorācijas bija veidojuši Vija Spoģe - Erdmane un Pēteris Erdmanis. Par gaismas un skaņu sistēmu rūpējās Ģints Kārkliņš un Valdis Kains, datorsalikumu programmai Pēteris Kļaviņš, bet tai vāku bija zīmējis Andris Kristovskis. Sarīkojuma moto bija Mana dzimtene jaukā. Pirmām koŗa dziesmām sekoja visu (apmeklētāju un koŗa) dziedāta Še, kur līgo priežu meži. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Juris Krādziņš
Laikrakstam „Austrālijas Latvietis”


Dziesmu emocija

Cik redzēju, vairākas personas rakstīja piezīmes un teica, ka viņi rakstīšot mūsu avīzēm. Tapēc mēģināšu rakstīt īsaku rakstu un tikai par manu personīgo sajūtu, ko saņēmu no noklausītā koncerta. Technisko un satura detaļas aprakstu atstāšu ekspertiem.
Sidnejas vīru koris savā gadskārtējā koncertā, 2012 g. 6 oktobrī, tiešām mani ļoti emociāli iespaidoja. Pirms koncerta sākuma varējām baudīt bagātīgi sagatavotas pusdienas, latviešu stilā. Sēdējām pie galdiem, ēdām un sarunājamies ar draugiem, kas deva tādu iespaidu, ko baudam dzimšanas dienas viesībās. Cita starpā, divām personām bija arī dzimšanas diena un, protams, visi nodziedājam „Augstu laim’ un prieku”.
Skatuves dekorācijas bija lieliskas, ko sagatavoja mūsu pazīstamā māksliniece Vija Sproģe-Erdmane ar savu vīru Pēteri.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

A. J.



TRĪS BRĀĻI, TRĪS PAAUDZES

img366

No kreisās puses Valdis, Andris, Juris Jaudzemi. Fotografs Imants Kronītis.

img367

DV Adelaides valde Ēriks Krūmiņš, Gunta Rudzītis, Astra Kronīte, Imants kronītis, Regīna Berķis, Rita Pillups, Valdis Jaudzems, Aizmugurē Juris Dancis, Juris Ābols, Juris Jaudzems, Andris jaudzems, Richards Rozentāls, Edgars Ceplītis, Agris Ezeriņš, Toms Kļavenieks, Arrtūrs Berķis. Foto: Artūrs Berķis.

Adelaidē jauna Daugavas Vanagu valde

DV Adelaides nodaļas pilnsapulce un jaunas valdes un priekšnieka vēlēšanas šogad notika ar pamatīgu nokavēšanos, vispirms jau pa mēnešiem, un tad vēl, sapulces dienā, pa pusstundiņu. Vispirms jau vainīga bija nodaļas 60 gadu jubileja š.g. janvārī: kā var ievēlēt jaunu valdi, un likt tai, galīgi zaļai, rīkot tādus lielus svētkus? Nē, pilnīgi izslēgts; pieredzējušai valdei jāpaliek līdz februārim, un tikai tad, kad svētki cauri, var vēlēt jaunus spēkus.
Doma jau laba, bet kaut kā, laiks aiztecēja kā ūdens strautiņā čalodams, un pilnsapulce beidzot tika izsludināta 4. augustā. Proponēja jau visādus citādus, tuvākus datumus, bet katram kāda vaina: sakrīt ar citu sarīkojumu, daudzi biedri izbraukuši uz ārzemēm, tagad slimošanas sezona, utt. Un tad, pat izsludinātā dienā gadījās tas šķērslis, kuru mēs neviens nevaram mēnešiem uz priekšu paredzēt---bēres. Lai bēriniekiem būtu laiks parādīt aizgājējai pienācīgo godu un arī piedalīties sapulcē, laiku novilcināja vēl pa pusstundu. Taču, beidzot.....Labs nāk ar gaidīšanu! Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Gunta Rudzītis
Laikrakstam „Austrālijas Latvietis”


Koncerts Latgalē

IMG_3858
IMG_3911

Labajā pusē Dāvids Vējiņš ar grupu Dabasu Durovys. Foto: DV.
Šī gada 11. oktobrī man bija liels prieks pirmo reizi aizbraukt dziļi Latgalē uz Daugavpili, kur notika grupas Dabasu Durovys jaunā albuma ‘Stylku Vīta Skaņa’ atklāšana. Šī grupa viesojās Austrālijā pagājušajās Jaunatnes dienās. Šis ir Dabasu Durovys otrais albums. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Dāvids Vējiņš
Laikrakstam „Austrālijas Latvietis”

Ir tapusi televīzijas programma par Cēdelghēmas karagūstekņu nometni un latviešiem

IMG_2582
IMG_2584
IMG_2587

Cēdelghēmas nometnes barakas 2011.g. Foto: Arnolds Žubeckis.
Beļģijas flāmu Televīzijas kanāls VRT2 Canvas otrdien, 2012. gada 6. novembrī raidīs pusstundu garu programmu par bijušo Cēdelghēmas (holandiešu valodā Zedelgem) karagūstekņu nometni, kur 1945. gada 28. decembrī dibināja Daugavas Vanagu organizāciju, un par latviešiem, kas tur reiz bija ieslodzīti. Programma, ko regulāri skatās kādi 400 000 flāmu, ir daļa no televīzijas sērijas Publiek Geheim (‘Atklāts noslēpums’), kas iepazīstina skatītājus ar maz pazīstamām vietām Flandrijā (Beļģijas ziemeļu daļā) un to vēsturi.

Karagūstekņu nometnes barakas atrodas Beļģijas armijas teritorijā Vloethemveld, kas visus pēckara gadus ir bijusi publikai slēgta. Tādēļ programmas režisoriem radās interese par šo ‘aizliegto zonu’, tās kādreizējo iemītnieku izcelsmi un turpmāko likteni. Lai gan nometnē kādreiz bija ieslodzīti ap 100 000 dažādu tautību karavīru, flāmi izvēlējās stāstīt tieši par latviešu leģionāriem, kas atšķirībā no daudziem citiem nometnes iemītniekiem neatgriezās mājās pēc ieslodzījuma.

Filmā vispirms stāstīs par nometnes vietas plāniem, kas glabājas Cēdelghēmas pilsētas arhīvos. Rādīs nometnes teritoriju, kur dažas barakas stāv vēl joprojām un kur vēl ir saglabājušies daži gūstekņu izveidoti mākslas darbi (piemēram, māte ar bērniem, Svētais Juris cīņā ar pūķi, dažādi zīmējumi uz baraku sienām). Stāstīs par to, kā latvieši nokļuva nometnē, kā un kādēļ dibināja leģionu un kādas bija leģionāru gaitas kara laikā un tūlīt pēc tam.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Viena saule pār Latviju, Tobago un Austrāliju

IMGP6911

No kreisās puses Inese Laine, Marija Perejma, Astra Kronīte, Lilita Daenke, Biruta Brūna. Foto: Pēteris Strazds.

IMGP6918

Foto: Pēteris Strazds.
Saulainajā 14.oktobŗa svētdienā, Adelaides latviešu biedrībā notika šīs sezonas pēdējā literārā pēcpusdiena. Laikam jau saulainais laiks, intriģējošais nosaukums un sezonas noslēgums bija atvilinājis tik kuplu apmeklētāju skaitu, ka zālē nācās ienest visus iespējamos papildkrēslus.
Kā jau avīzēs bija rakstīts, šogad jūnijā Tobago notika 16.latviešu salidojums. Bija ieradušies dalībnieki no Austrālijas, Latvijas, Īrijas, Amerikas, Arģentīnas, Venecuēlas, Vācijas, Brazīlijas, Anglijas – skaitā 50. Šī laikam bija pirmā reize, kad no Austrālijas bija 12 koŗa Atbalsis (vadītāja Marija Perejma) dziedātāji – 7 no Adelaides un 5 no Melburnas. Arī no Īrijas bija 7 dziedātāji. Salidojuma organizātors bija Venecuēlā dzīvojošais tautietis Guntars Gedulis, kuŗš šogad darbojās arī AZVV.
Neierasti bija arī tas, ka stāstnieces šoreiz bija četras. Kā pirmā publikas priekšā stājās Marija Perejma. Savā ierastajā un ar vieglu humoru dekorētajā, raitajā un bildēm papildinātajā priekšnesumā, viņa visus noskaņoja omulībai. Klausītāji ne tikai klausījās un smaidīja, bet arī no sirds izsmējās. Ļoti interesants bija video uzņēmums no tikšanās Trinidadas galvas pilsētā - Port of Spain televīzijas sestā kanāla tiešajā Morning Edition raidījumā, ko vadīja žurnālists Fazeer Mohammed.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Ilga Vēvere, Laikrakstam „Austrālijas Latvietis”

Mīļā Beatrix

Ievada vietā

Pirms izstāstīt šo stāstu, nedaudz vēlētos ieskicēt kontekstu, kāpēc tas tapis. Pirms 56 gadiem – 1956. gadā, laikā no 23. oktobra līdz 10. novembrim – Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā un pēc tam arī citās ungāru pilsētās lija asinis. Šīs tautas sacelšanās pret komŪnistu režīmu sākās ar studentu demonstrāciju, kas pārauga vairāku tūkstošu cilvēku gājienā uz Budapeštas parlamentu. Studentu delegācija ieradās arī radio ēkā, vēloties publiski paust savas prasības, taču tas tika liegts. Vēl vairāk: Valsts Drošības policija no ēkas iekšpuses uz demonstrantiem atklāja uguni. Vēsts par traģiskajiem notikumiem izplatījās zibens ātrumā, un nemieri sākās ne tikai visā galvaspilsētā, bet arī citās Ungārijas pilsētās. Savukārt PSRS Polītbirojā tika nolemts nemierus apspiest, lietojot militāru spēku. Ungārijas revolūcija prasīja vairāk nekā 2 500 ungāru dzīvību (ievainoti ap 13 000), bet vēl aptuveni 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās. Vairākus mēnešus pēc dumpja apspiešanas turpinājās plaši aresti un cilvēku vajāšana. Jāpiebilst, ka polītiskas diskusijas par 1956. gada notikumiem Ungārijā bija aizliegtas vairāk nekā 30 gadus.

* * *

Samērā nesen, konkrētāk – pagājušā gadsimta 40. gadu beigās, arī 50. un pat 60. gados, daudzi jo daudzi plašās padomju zemes bērni par saviem vecākiem, kurus reālajā dzīvē tikpat kā nebija redzējuši, izteicās apmēram šādi: “Viņi ir polārpētnieki, tāpēc nedzīvojam kopā. Viņi tagad strādā Tālajos Ziemeļos, lai mums visiem pēc tam būtu labāk.” Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3108.

Lāsma Ģibiete

Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu biļešu pasūtīšanas veidlapa

AL54KD bi_ešu pas_t_šanas veidlapa

KULTŪRAS DIENAS TUVOJAS. KĀ SĀKSIES UN KĀ BEIGSIES?

JUMAL?NI 2012 KD reklama

Jumalēni - fotografs Roberts Birze - No kreisās: Lija Andersone, Daina Jefimova, Šarlote Jakse, Ingrīda Dārziņa, Ronans Lārmanis, Kintija Jakse, Jolanta Lārmane (vadītāja), Kaija Lārmane, Zandis Baumanis, Freja Kučere-Ozoliņa. Foto: Roberts Birze.

kd foto gunars larsens

Gunārs Larsens

kd foto rasma larsena

Rasma Larsena
Ap šo laiku bieži dzird cilvēkus vaicājam - “Kur šis gads ir aizskrējis?” Un tā noteikti domā AL54.KD rīcības komiteja! Nebūs ilgi un Ziemassvētki būs klāt, un tad jau tūlīt sāksies mūsu iemīļotie kultūras svētki. Par to, kas notiks Kultūras dienu vidus posmā ir jau aprakstīts šinī laikrakstā un arī citur: tautas dejas, kopkora koncerts, ģimenes svētki ar tirdziņu, ģimenes dziedāšanas svētki, teātra izrāde, Trio Šmite Kārkle Cinkuss koncerts, ansambļa Mūza koncerts u.c. Bet kāda būs pirmā diena, 26. decembrī?
Tā sāksies ar dievkalpojumu pulkst. 14.00, Sv. Pētera baznīcā. Šis dievnams ir tieši pāri ielai no Adelaides latviešu nama Tālavas. Sekos atklāšanas koncerts pulkst. 16.00, vēsturiskajā Gilinghema zālē, Aneslijas kolledžā (Gillingham Hall, Annesley College). No baznīcas uz atklāšanas koncertu varēs mierīgi aizstaigāt, bet tiem, kas vēlas, būs iespēja pa ceļam ievirzīties Tālavas kafejnīcā, iedzert kafiju vai kādu citu atspirdzinājumu. Atklāšanas koncerta rīkotājs ir AL54.KD vice-priekšsēdis Andis Bēŗziņš, kurš man nesen atlicināja laiku intervijai, kurā viņš pastāstīja par šī sarīkojuma norisi. Pēc Kultūras dienu oficiālās atklāšanas sekos koncerts, kurā uzstāsies vijolnieki Gunārs Larsens ar meitu Rasmu Larsenu, Latvijas viesi Trio Šmite Kārkle Cinkuss un ansamblis Mūza, un no Melburnas jauniešu folkloras kopa Jumalēni. Kā jau lasītāji būs ievērojuši, KD emblēma ir Auseklis, rīta zvaigzne, kas ir pastāvīga, uzaust katru dienu no jauna un tomēr patur atmiņas no vakardienas. Šis simbols saista pagātni ar nākotni. Andis paskaidro, ka atklāšanas koncerts atspoguļos šo temu. Vijolnieks Gunārs Larsens (attēlā) tagad dzīvo Šveicē, bet augot Adelaidē daudzus klausītājus iepriecināja gan kā solists, spēlējot duetus ar māsu Mairitu, gan spēlējot ansamblī Sudraba Stīga. Pirmais mācību gads Eiropā Gunāram bija 14.g. vecumā, saņemot aicinājumu no slavenā vijolnieka Tibora Vargas (Tibor Varga). Pēc skolas un universitātes absolvēšanas, Gunārs atgriezās Eiropā mācīties pie skolotājiem Franko Gulija (Franco Gulli), Josefa Suka (Josef Suk), Henrika Szeringa (Henrik Szering) u.c. Pēc “Solistendiplom” iegūšanas ar augstākām atzinībām, Gunārs aicināts kā mācībspēks Lucernas konservatorijā, Šveicē. Līdz ar to, Gunārs kļuva arī par solistu un koncetmeistaru kamerorķestrī Festival Strings Lucerne. Ar šo orķestri Gunārs koncertējis visos piecos kontinentos. Gunāram ir daudzi televīzijas, radio un CD ieskaņojumi ar plašu repertuāru. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Rudīte Bēŗziņa,
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au


Pļaujas svētki Sidnejā

2012. gada 23. septembrī.
Iesākās ar dievkalpojumu Svētā Jāņa baznīcā, kur prāvests Kolvins Makfersons (Colvin Macpferson) sākuma liturģijas Dieva Vārda lasījumam bija izvēlējies Pļaujas svētkiem piemērotu 103. psalmu (...teici to Kungu, mana dvēsele un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis...) un Jāņa evaņģēlija 3. nodaļas 14 - 21 ar zīmīgiem vārdiem (...jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību...) Svētrunai pamatā bija pants no Jāņa evaņģēlija 14:6, kur apustulis Toms jautājumam par ejamo ceļu saņem atbildi: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, ka vien caur mani”, ko prāvests pēc tam izskaidroja. Daudzi cilvēki jūtas kā apmaldījušies svešā pilsētā, nezinot, kurp iet un vai ir uz pareizā ceļa, jo viņu ticība nav īsti pamatota. Apustuļu darbos lasām, ka Pāvils Atēnu areopagā ieraudzījis altāri ar uzrakstu „Nepazīstamam Dievam” un draudzei paskaidrojis, ka daudziem nepazīstamais Dievs ir tagad atklājies Jēzū Kristū, kas jūs mīl un vēlas palīdzēt, lai pasaule tiktu glābta caur Viņu. - Dievkalpojumu kuplināja draudzes ansamblis, sirsnīgi un skanīgi nodziedot divas dziesmas: Paldies Tev! un Nāc, seko Glābējam. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Juris Krādziņš

ARĪ ADELAIDĒ PAVASARS

IMG_5727

Jauktais koris ar diriģenti Astru Kronīti. Foto: Pēteris Strazds.

IMG_5743

Vīru koris, vidū soliste Geņa Janmeija. Foto: Pēteris Strazds.

IMG_5765
IMG_5768

Adelaides kori koncertē, svētdien, 7. oktobrī Tālavas lielajā zālē.

Kas par sagadīšanos! Sidnejas jauktais koris nupat nodziedājis savu PAVASARA koncertu, un Melburnā tanī pašā dienā notika sarīkojums, PAVASARA pēcpusdiena. Kad Adelaides jauktā kora un vīru kora valdes sanāca kopā, lai izmeklētu nosaukumu savam kopīgam koncertam, PAVASARA koncerts likās piemērots nosaukums. Izrādās, ka ne sevišķi oriģināls. Varbūt citu gadu vajadzētu konsultēties ar citām pilsētām!
Agrākos gados, katram korim ir bijis savs koncerts, bet šogad, dažādu iemeslu dēļ, nolēmām apvienoties vienā varenā sarīkojumā. Tā kā šogad Adelaidē gaidām ciemiņus uz kultūras dienām, tad atsevišķa koristu grupa, ļaudis, kas pirmdienās un ceturtdienās nevar ierasties uz vietējo koru mēģinājumiem, sanāk sestdienās, Alda Sila vadībā, un cītīgi mācās KD kopkora koncerta programmu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Aukstā tēja vai augstā tēja? Vai arī zemā tēja?

IMG_5655
IMG_5657
IMG_5666

Juris un Inta Skābes. Foto: P. Strazds.

IMG_5664

Ēriks Strauts.

IMG_5677
IMG_5685
IMG_5686
IMG_5688
IMG_5691
IMG_5710
IMG_5712

2012.gada 6. oktobrī daži adelaidieši pavadīja jauku pēcpusdienu, dzerot kafiju vai karstu tēju pēc izvēles un ēdot sīkus un ļoti garšīgus pīrādziņus, mazas smalkmaizītes un tādas skaistas kūciņas, kas izskatījās pēc skulptūriņām. Tas notika Ilmāra un Zintas Līdumu skaisti koptajā dārzā, kur bija gan saule, gan ēna.
Pēcpusdienas vadītājs Strauts skaidroja, ka senāk angļu sabiedrība esot pavadījusi laiku,dzerot augsto tēju, tomēr labāk garšojusi tā sauktā ,,zemā tēja’’.šinī pēcpusdienā ēdiens un dzēriens bija izsmalcināti garšīgs.
Mērķis šim interesantajam pasākumam bija vākt līdzekļus Austrālijas Latviešu 54. Kultūras Dienām, kas notiks šī gada decembrī Adelaidē. Pārliecinošā sludināšana un skaisti izstrādātais ielūgums pievilka daudz cilvēku un varētu pieņemt, ka mērķis sekmējās. Bija vairāki veidi, kā viesi varējatbalstīt KDs, proti varēja pirkt vīnu, varēja pirkt loterijas biļetes, minēt cik daudz konfekšu ir kādā traukā vai arī piedalīties aizklātā ūtrupē. Vairums viesu,droši vien,vēlas, lai KDs izdodas un lai rīkotājiem būtu zināma rocība.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Dace Dārziņa OAM
2012.g.6.oktobrī

Melburnas 1. latviešu ev.lut. draudzes nākotne

2012_1007dr0007

Priekšplānā no kreisās puses Aivars Saulītis un Jānis Kārkliņš. Foto: A. Grimms.

2012_1007dr0005

Svētdien, 7. oktobrī, Melburnas 1. latviešu ev.lut. draudze noturēja ārkārtas pilnsapulci, lai lemtu par draudzes nākotni. Kopš draudzes mācītāja, Māra Saulīte, februārī aizgāja mūžībā, ir noturēti vairāki dievkalpojumi, izmantojot viesu mācītāju un diakonu. Ir arī noturēti dievkalpojumi, ko vadīja draudzes vecākais. Tika arī meklētas iespējas piesaistīt jaunu mācītāju, diemžēl, bez sekmēm. Tādēļ draudzes valde nolēma sasaukt pilnsapulci, lai lemtu par nākotnes darbību. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Aivars Saulītis,
draudzes priekšnieks



MATĒMATIKA MĀKSLĀ UN ARCHITEKTŪRĀ

LU gada svētku sarīkojums Adelaidē 30.10.2012.g.
Miglā tītā senatnē, kad vēl sēdēju skolas solā un cīnījos, bieži līdz asarām, ar matēmatikas uzdevumiem, kas nekādā veidā nelikās ne saprotami, ne atrisināmi, pa reizei pie sevis nopukojos, kam gan tāda matēmatika vajadzīga? Ja zina pietiekoši, lai veikalā tevi neapkrāpj, un māk sevi nomērīt, lai jaunā kleita atbilstu augumam, kāpēc jāpūlas gar ģeometriju, trigonometriju, un logaritmiem? Toreiz nezināju, ka mana lielākā mīlestība, proti, mūzika, biedrojās ar manu niknāko ienaidnieku, matēmatiku. Žēl gan, ka toreiz nepazinu Ināru Kalniņu, jo svētdien, Latvijas Universitātes gada svētkos, Ināra paskaidroja, kā matēmatika ir pasaulē visas kārtības un skaistuma pamats. Bez matēmatiskiem principiem, mākslā, architektūrā, mūzikā, dabā, un pat dabas kalngalā, (pēc viņas domām!) pašā cilvēkā, valdītu chaoss un nesaskaņa. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Gunta Rudzītis

Latvieši Adelaides Karaliskajā izstādē

IMGP2450

Elīna Rikarde pie savas apbalvotās Tsoureki saldmaizes. Foto: Valdis Jaudzems.
Rosīgā Adelaides latviete, Elīna Rikarde, nesen strādāja kā brīvprātīgā Adelaides Karaliskajā izstadē (Adelaide Royal Show). Pie reizes viņa arī piedalijās izstādes pavārmākslas konkursā. Pirmo reizi tika ievesta jauna pavārmākslas nodaļa – kādas īpašas zemes kulinārija, un pirmā tika izraudzīta Latvija. 2012.g. tika aicināta Grieķija un katēgorijā Greek Sweets, apakškatēgorijā „Tsoureki with a red egg”, Elīna ieņēma 3.vietu. Tsoureki ir grieķu lieldienu saldmaize, līdzīga klinģerim. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Valdis Jaudzems


Gaišs cilvēks aizgājis

Annas Brigaderes lugā „Maija un Paija” Kaupiņš saka: „Nāk! Balta ēna pārskrēja.” Velēnu vecītis atbild: „Labs cilvēks nāk.” Cilvēks, kas meta baltu ēnu bija arī Gulbīšu Jānis. Nu viņš aizgājis. Pavisam. Bet baltā ēna – baltā gaisma palikusi. Gadu skaitu viņš bija sakrājis krietni lielu, bet dvēseles gaišumu nezaudēja nekad. Atceros viņa pirms desmit gadiem rakstītos vārdus pēc tam, kad biju viņu sveicis kārtējā – astoņdesmitajā – dzimšanas dienā: „Dāsns paldies par sveicieniem un labiem vārdiem, man to gadu nastu kamiešos kraujot. Un tomēr labi tā, kā ir vēl šodien. Nākotnē, ja būs dzīvošana, būs vēl vairāk. Gribētos jau laiku aiz kādas stērbeles pieturēt, bet nekā… Mierinājums – tas pats mums visiem… Aunu kājas uz Rīgu – pēdējās divas maija nedēļas būšu tur. Varbūt saskrienamies?” Protams, ka toreiz – kā jau bija parasts daudzas reizes – „saskrējāmies”, taču prāvo gadu nastu Gulbīšu Jāņa plecos nekad nejutu: nācām abi no Vecrīgas – no radio mājas, kur Jānis bija piedalījies intervijā, vienā rokā viņam tad gan bija spieķis, bet no vecuma – ne vēsts! Viņa gaita bija vienmērīga, stalts un domu gājiens – gaišs un skaidrs. Par ko runājām? – Nu, protams, galvenokārt par teātri. Šodien prātā nāk rindas no 2009. gada oktobrī rakstītās Gulbīšu Jāņa vēstules: „Kārtīgi lasu Tavus apcerējumus par teātri „Brīvā Latvijā”. Tu raksti tā, it kā ikdienas nepieciešamība ir teātris, bez tā mūsu dzīve būtu daudz, daudz pelēkāka, ja vispār to varētu saukt par dzīvi? Tavs Gulbīšu Jānis.” Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Prof. Viktors Hausmanis

Rosības pasaules otrā pusē

P1010447

1. r. no kr. Ilmārs Bergmanis, Ruta Priedkalne- Zirne, Jānis Vilciņš, Inese Stokes. 2.r. Modris Galenieks, Helmūts Lāčkājis, Andrejs Rāve.
Čikāgas latviešu organizāciju apvienības (ČLOA) delegātu sapulcē bija pārskats par organizāciju darbību.
Pagājušā gada 18. novembrī, svētku norisē labu runu sniedza Kārlis Streips, Programmā uzstājās Čikāgas Piecīši. Bija ap 300 apmeklētāju.
Balsošanā par krievu valodas ievešanu kā otru valsts valodu Latvijā, Čikāgas vēlēšanu iecirkni balsu skaits bija 4 par, 353 pret.
Latvijas valsts prezidentam A Bērziņam, viesojoties Čikāgā, dziedāja Latviešu skolas koris, Čikāgas vīru un Ciānas draudzes koris. Prezidents sniedza lietišķu pārskatu par Latvijas stāvokli. Atvadījāmies no aizejošā Latvijas vēstnieka Andreja Pildegoviča. Bija ap 200 klausītāju. Prezidents arī nolika ziedus pie ģen. Jāņa Kureļa kapa, kur vēlāk Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks gen. Raimonds Graube atklāja piemiņas plāksni šim cīnītājam par Latvijas valsti. Pr-ks piedalījies arī AABS konferencē, ALAs kongresā, kā arī daudz laika ziedojis, kārtojot kora “Ogre” viesošanos Čikāgā. Kases kontos ir $10, 613.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

OC

„Kaut kas no Lāsmas grāmatplaukta”

Mīļie lasītāji!
Jau labu laiku es, Rietumungārijas Universitātes lektore Lāsma Ģibiete, jūsu vērtējumam nododu visdažādāko grāmatu – gan latviešu oriģinālliterātūras, gan tulkotās literātūras darbu recenzijas. Pieļauju, jūs būsiet ievērojuši, ka ne visas manis recenzētās grāmatas ir „pirmā svaiguma” jeb nupat, nupat izdotas. Tas tāpēc, ka mans personīgais uzskats ir, ka laba (patiesi laba!) literātūra nenoveco un izcils prozas darbs lasītājam būs aktuāls gan šodien, gan arī pēc laika.

Balodis ar baisajām acīm

P. Zīskinds Balodis. – Zvaigzne ABC, 2009. – 117 lpp.; Tulkojusi S. Brice.
Rakstnieka Patrika Zīskinda (1949) vārds latviešu lasītājam nav svešs. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā milzu ievērību izpelnījās viņa 1985. gadā publicētais (latviski pirmoreiz izdots 1995. gadā) romāns „Parfīms. Stāsts par kādu slepkavu”.
Pavisam nesen, pēc atvaļinājuma dodoties atpakaļ uz darbu Ungārijā, manās rokās nokļuva neliela grāmatiņa gaumīgā iesējumā – „Balodis”. To sāku lasīt, sēdēdama Rīgas lidostā un gaidīdama savu lidojumu, bet turpināju visu lidojuma un vēlāk arī brauciena laiku, līdz biju tikusi līdz pēdējai lappusei. Tāpēc secinājums: aizraujošs un tik neparasts stāsts, ka pēc iespējas ātrāk gribas izlasīt līdz beigām, lai apmierinātu ziņkāri – kāds būs atrisinājums. Jāpiebilst, ka šī ir viena no samērā retajām grāmatām, ko esmu pārlasījusi otrreiz.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3107.

Lāsma Ģibiete

“Mores kaujai” 68 gadi!


DSC00248
DSC00257
Pie Mores memoriāla kaujā kritušajiem karavīriem. Pa kreisi Nacionālās Aizsardzības Akadēmijas (NAA) kadeti, kori un aizmugurē NBS orķestris š.g. 3. okt.
DSC00263
Mores kaujas piemiņas pasākumā bija pulcējušies liels skaits tautiešu.
DSC00242

Goda sardze pie Roznēna ozola Brāļu kapos š.g. 3.oktobrī.

DSC00237.- 1 jpg
„ES TICĒJU – TĒVZEME BRĪVA REIZ KĻŪS”
Pie Roznēna ozola: Edgars Sreija (nac. Karavīru biedrības priekšsēdis
un Andrejs Mežmalis, DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis š.g. 3.okt.
Šeit ir apglabāti 117 latviešu karavīru un 1 vācu virsnieks. Šeit ir jāmin,
ka oriģinālo pieminekli krievu militāristi saspridzināja un fotogrāfijā ir redzams tagadējais atjaunotais piemineklis. Šie Latviešu leģionāru brāļu kapi atrodas tikai daži kilometri no Mores kaujas vietas.

Mores kauja notika 1944.gadā, no 25.septembra līdz 6.oktobrim, uz austrumiem no Siguldas. Atraujoties no Lubānas kaujas telpas, 19.latviešu grenadieru divīzija bija ieņēmusi Siguldas aizstāvēšanās pozicijas, kurās iekļāvās arī Mores pagasts. Jaunā aizstāvēšanās frontes līnija, kuru ieņēma 19. divīzija, bija apmēram 12 kilometru platumā un tā atradās uz rietumiem un uz dienvidiem no Sudas purva, lai segtu vācu vienību atkāpšanos. Skatoties uz 19.latviešu divīzijas grenadieru kaujas karti un frontes situāciju, Mores kaujas telpā bija izvietojies latviešu 44. pulks, kuru komandēja pltn. Rūdolfs Kociņš; pulka sastāvā iekļāvās I bataljons, ko komandēja maj. Gustavs Praudiņš un kas ieņēma Mores pozicijas ar 1. rotu, ko komandēja vltn. Rolands Kovtuņenko, 2. rotu ltn. Imants Karelis, 3. rotu Herberts Zāgers un 4. rotu kpt. Atis Homka; 1., 3. un 4. Rota atradās priekšējā aizstāvēšanās līnijā, bet 2.rota bija bataljona rezerve, kas arī piedzīvoja smagas kaujas prettriecienos pret ienaidnieku kopā ar 43. pulka rotām, kas bija 19.divīzijas rezerve Mores kaujas laikā. 44. pulka II bataljons, ko komandēja vltn. Visvaldis Graumanis, atradās uz dienvidiem no Mores līdz Mālpils ceļam. Uz ziemeļiem, blakus 44. pulkam, bija izvietots latv. 42. pulks. Kad iesākās Mores kauja, frontes līnijas tuvumā neatradās neviena vācu vienība vismaz 20 kilometru dziļumā; 44. pulka aizstāvēšanās platums bija 6 kilometri. Tātad, latviešu 19.divīzija stāvēja pretim krievu pārspēkam vieni paši šajā kaujas sektorā - „Mores kauja bija tikai latviešu-krievu savstarpēja cīņa.” Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Andrejs Modris Mežmalis, atv. flotes admirālis


KAS IR ZELTA PŪRA LĀDE?

foto Vizma Boag

Vizma Skābe-Boag
Zelta pūra lāde būs Kultūras dienu tirdziņš, kas notiks š.g. 27. decembrī Ģimenes svētku ietvaros, Aneslijas kolledžas (Annesley College) dārzā. Šī kolledža ir viena no vecākajām, privātajām skolām Adelaidē un tās lielais dārzs ļoti piemērots gan Ģimenes svētkiem, gan tirdziņam. Labums arī, ka šī vieta atrodas mazāk kā piecas minūtes lēnā pastaigā no Adelaides latviešu nama, Tālavas. Tirdziņa rīkotāja, Vizma Skābe-Boag (redzama attēlā), iecerējusi, ka Zelta pūra lāde līdzināsies krāšņajam Rīgas Brīvdabas mūzeja gada tirgum, protams, ne tik lielā mērogā, bet tomēr tur varēs iegādāties skaistus rokdarbus un citas preces , labas kvalitātes un ar lielu dažādību. Vizma cer, ka tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja tur atrast kādu gaumīgu suvenīru kā piemiņu no jauki pavadītā laika AL54. Kultūras dienās. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Rudīte Bērziņa
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au

LU dibināšanas atceres akts Sidnejā

100_0004Gundega Zariņa. Foto: Valdis Krādziņš.
100_0011

No kreisās puses Daina Kaina, Viktorija Mačēna, Kaija Upeniece. Foto: Valdis Krādziņš.

100_0015
100_0040

Latvijas Universitātes dibināšanas atceres akts Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē Studenšu korporāciju Kopas Sidnejā (SKKS) un Korporāciju Kopas Sidnejā (KKS) sarīkojumā 22. septembŗa pēcpusdienā iesākās ar KKS seniora Indriķa Kalniņa, sel., uzrunu, kuŗā viņš pieminēja universitātes dibināšanu pirms 93 gadiem, pēc Pirmā pasaules kaŗa un Latvijas valsts proklamēšanu. Latvijas Universitāte bija vienīgā iestāde pasaulē, kur visas mācības notika latviešu valodā, lai sagatavotu studentus viņu izvēlētās profesijās. Pēc uzrunas nodziedāja Latvijas himnu.
Andra Rone, spīdola, iepazīstināja apmeklētājus ar akadēmiskās runas teicēju Dainu Grosu, Spīdolu, kas beigusi filoloģijas fakultāti Mekvorī (Macquarie) universitātē Sidnejā, kā arī Sidnejas Latviešu biedrības pamatskolu un vidusskolu un prof. Fennela Latviešu valodas universitātes kursu, strādājusi Melburnā, Savienotās valstīs un Latvijā, māca latviešu valodu Melburnas latviešu skolā Daugava, ir MLOA vicepriekšsēde un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes locekle, kuras uzdevumā iepazinusies ar darbību Eiropas latviešu skolās.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Juris Krādziņš

Interesants ieskats par Latvijas neatkarībām

Saiets 22. 9. 2012 04

No kreisās LAAJ vicepriekšsēdis Kanberā, Juris Jakovics, Izabella un Aleksandrs Gāršas, KLB priekšnieks Ēriks Ingevics. Foto: Imants Skrīveris.

Aleksandra Gāršas referāts – Kad Latvija bija neatkarīga?

Šī gada 22. septembrī, KLB rīkotajā saietā, Imanuela baznīcas zālē, Lyons, viesojās pazīstams latviešu sabiedrisks darbinieks, melburnietis, Aleksandrs Gārša ar referātu - Kad Latvija bija neatkarīga?
Tā kā atreferējums par šo Gāršas tēmu jau ir publicēts Austrālijas latviešu presē, pievērsīšos tikai referenta galvenajam uzskatam kad, pēc viņa domām, Latvija jau ir bijusi neatkarīga valsts.
Referātu ievadot, Gārša uzsver, ka ir daudz un dažādas definīcijas jēdzienam – neatkarīga valsts. Šodienas moderno uzskatu par valsts neatkarību, de jure un de facto nevar attiecināt uz pagājušiem vēstures posmiem.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Skaidrīte Dariusa

Seniori 2012. gada septembrī, Sidnejā

Tā kā nesagaidīju neviena, kas pieteiktos rakstīt par senioru saietu 14. septembrī, tad jāraksta pašam. Tā nu īsumā pastāstīšu, ka minētā dienā, ap 12:00 sāku stāstīt gan par vispārīgiem vērojumiem Rīgas satiksmē, gan par pasta un telefona cenām, kas gada laikā nebija mainījušās. Citi vērojumi bija no Rīgas zvēru dārza, kurā jaunums bija māja ar vairāku dzīvnieku ģindeņiem, Botānskā dārzā apsildīta tauriņu māja, bet Brīvdabas mūzejā vilciņu darinātājs. Dailes teātra lielajā zālē, kur saiet ap 1000 skatītāju, redzēju Ādolfa Alunāna dziesmu spēli Džons Neilands, aplūkoju jauno mūzeju agrākā Spilves lidlaukā, bet Cēsīs tagad var uzkāpt vecās pils tornī. Atjaunota arī agrākā kuģīša satiksme uz Doles salas mūzeju pie Sausās Daugavas. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Juris Krādziņš


Uldis Brūns


Latvijā šodien

100_0028
100_0030

Miķeļdiena Rīgā man vienmēr saistās ar vairākām parādībām. Tā ir parasti viena no pēdējām dienām kad vel var pastaigāt bez ziemas mēteļa, kad lapas jau pārvēršas dzeltenās un sarkanās krāsās un kad vecpilsēta piepildās ar Miķeļdienas tirgotājiem. Alus dārzi un tūristu grupas arī ap šo laiku viens pēc otra pazūd un aiziet ziemas miegā vai atgriežas mājās. Vairākas reizes Miķeļdiena arī sakritusi ar Austrālijas futbola finālu un, kā pēc tradicijas, vietējie austrālieši satikās septiņos no rīta, lai pie kafijas krūzes, vai ko labāku, noskatīties spēles raidījumu no pasaules dienvidu puslodes. Šogad spēle netika speciāli izsludināta, jo laikam tas jau tā iegājies, ka visi zina, ka jāiet uz Kiwi Bar agri no rīta, piebiedroties skatītāju pulkam pēdējā septembra sestdienas rītā. Ir grūti gan iedomāties, ka ir jau septembra beigas un laiks atkal skatīties futbolu, jo šogad neesam nemaz sagaidījuši īstu vasaru Latvijā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

PAVASARA SVĒTKI LATVIEŠU CIEMĀ

Šodien, Melburnas Latviešu ciemā, esot Pavasara svētki mūsu lielajā zālē. Nu, tas ir ļoti jauki! Kas vēl kaut cik izjūt pavasari, tas lai iet un priecājās. Lai dzied dziesmas, lai uzēd, kas nu tur būs ēdams – te taču brīva zeme, katrs var darīt kas tam tīk. Tā kā man pavasaris pat sapņos vairs nerādās un sen jau pienācis galošu laiks, tad nekādu sevišķu tieksmi iet un tajā ambrāžā piedalīties nesajūtu.
Pieteicies jau nu biju gan un arī nodevu samaksājis – pašam savs Ciems jau jāatbalsta – bet tāpēc jau nav pāris stundas jāsēž un jāskatās, kā citi priecājās.
Nu – pieiet pie zāles durvīm un pabāzt degunu iekšā jau nu varētu, ka nav kāds seno dienu kumpelis netīšām atvilcies.
Domāts, darīts! Pieeju pie durvīm – jau čum un mudž. Skats netīšām aizķerās pie galda zāles otrā pusē. Ak vai, ak vai, ak vai! Jūtu, ka kautkas ‘nodribelēja’ no lūpu kaktiņa uz zodu.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Jancis

Daugavas Vanagu goda un cieņas aizskāršana

Šī gada 14.septembrī atklāja pieminekli Bauskas aizstāvjiem. Pieminekļa attēlā, no augšas uz leju, ir redzama latviešu karavīru cepures „saulīte”, latviešu leģionāru karoga vairodziņš, ar zobenu zem tā, zem zobena ir raksts, „LIEC ZOBENU ZEM GALVAS UN DZIĻI NEIEMIEDZ.” Zem šī raksta ir uzraksts, „BAUSKAS AIZSTĀVJIEM PRET OTRREIZĒJO PADOMJU OKUPĀCIJU 1944.28.07-14.09.” Pieminekļa atklāšanā piedalījās Bauskas pilsētas ievēlētā pašvaldības vadība, Bauskas iedzīvotāji, Latvijas Aizsardzības ministrs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji un citi viesi. Noliktie ziedi pie Bauskas pieminekļa bija vēl svaigi, kad Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja Bauskas pieminekļa atklāšanu un 18.septembrī Latvijas Avīzē atspoguļojās Krievijas vēstnieka retorika ar vēstniecības paziņojumu, ka viņi „kategoriski nosoda pašvaldības līdzekļu ieguldīšanu pieminekļu izveidē ‘Waffen-SS’ policijas soda bataljonu kaujiniekiem.” Bauskas mērs 17.septembrī paziņoja, ka „ap pieminekli, kam nav nekā kopīga ar nacismu, ir sacelts nepamatots, tendenciozs un provokātīvs uztraukums.” Šeit ir jāmin, ka Krievijas vēstniecība, ar saviem komentāriem ir iejaukusies Latvijas iekšējās lietās un parāda cik niecīgas ir viņu Latvijas vēstures zināšanas, jo tādi „Waffen-SS policijas soda bataljoni” nekad nav eksistējuši Latvijā Otrā pasaules kara laikā. Tā ir pilnīga Padomju un tagadējās Krievijas vēstniecības fabrikācija masu mēdijiem, kas bija parasta Padomju Savienības čekas fabricējumu parādība Aukstā kara laikā. Acīm redzams, Latvijas Saeimā ievēlētā Saskaņas Centra (SC) partijas deputāte Irina Cvetkova atbalsta svešas valsts, Krievijas, agresīvo nostāju pret Latvijas valsti, Latvijas pamattautu un latviešu tautas brīvības cīnītājiem, leģionāriem, paziņojot, ka „Ideoloģiski, Daugavas Vanagi ir nacistiskā režīma atbalstītāji un sekotāji. Tā ir Trešā reicha ideju turpināšana, un es par to esmu pilnīgi pārliecināta.” Šādu viedokli pauda Latvijas Saeimas deputāte, SC partijas Irina Cvetkova.
Mums, Daugavas Vanagiem, nav jāatkārto sev, kas mēs esam, nedz arī jāuzklausa okupantu versijas par Latvijas vēsture; patieso vēsturi mēs paši labi pārzinām un tā patiesība ir mums sirdīs un prātos, iekalta no mūsu pašu tautas piedzīvojumiem Padomju Savienības brutālās okupācijas laikiem.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis

MELBURNAS 1. LATVIEŠU EV. LUT. DRAUDZE

DSC_1230DSC_1233
DSC_1224

Kapsētā. Foto: G. Vīksne.
Darbi, kas bija darāmi Foknera kapsētā un par ko sprieda draudzes pilnaspulcē 2012. g. 19. februārī, tagad ir nobeigti.
Galvenie darbi – kapsēta tagad ir pilnīgi izveidota un izdaiļota tā, lai tās plāns atspoguļotu Latviju. Iebrauktuve uz kapu nodalījumu ir apstādīta ar bērzu aleju un tuvāk kapu novietnei, blakus labajā pusē ir vēl ozolu un bērzu birzis, kam malas apstādītas ar buksus stādiņiem (box hedge). Visi celiņi ir segti ar granti (Tuscan gravel), un kapu vietas ir apliktas ar oļiem (Tuscan pebbles), tā simbolizējot Latvijas piekrasti. Ir iespēja, ka aiz katra kapakmeņa būs rinda mazu stādiņu dzīvžogs un uz katra kapakmeņa būs viens dzīvžoga stādiņš.
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3106.

George Vīksne


Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē ASV

DSCN4192
No kreisās puses Oskars Eiduks, LR vēstnieks ASV Andris Razāns, Džordzs Švābs (George Schwab), LR VP Andris Bērziņš, Rita Bogdanova, LR goda consuls Ņujorkā, Daris Dēliņš.
White_House_1

Vidū Latvijas Valsts prezidents ar ASV prezidentu un Mišelu Obamas kundzi. Foto: president.lv
Svētdien, 23.septembrī, ieradies Ņujorkā, Valsts Prezidents Andris Bērziņš tūlīt devās uz pilsētas centru, kur piedalījās Latvijas izstādē uz Leksingtonas avēnijas. Izstādi rīkoja LR Goda konsulāts Ņujorkā, lai iepazīstinātu ņujorkiešus ar Latviju, ar slaveniem latviešiem, kas dzīvo Ņujorkā, vai šeit viesojas. Izstādē piedalījās arī Latvijas Valsts Archīva pētniece Rita Bogdanova, kas klātesošos informēja, kā iepazīsties ar savu latviešu ģimenes ciltskoku.
24. septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš piedalījās ASV prezidenta Baraka Obamas un Mišeles Obamas rīkotā pieņemšanā valstu vadītājiem.

Latvijas Universitātes dibināšanas atceres akts Melburnā

Untitled_Panorama1

Sarīkojumā. Foto: Roberts Birze.

photo

Ģinta Menzies. Foto: Iveta Laine.

IMG_6008

Uldis Ozoliņš. Foto: Roberts Birze.

IMG_5998

Laila Grosa. Foto: Roberts Birze.

photo

Dainas koris. Foto: Iveta Laine.
Sestdien, 23. septembrī Melburnas Latviešu namā notika gadskārtējais Latvijas Universitātes dibināšanas atceres akts. Aktu ievadīja S!K!K!M! seniore fil! Ģinta Menzija pastāstot par universitātes dibināšanu. Sekoja Ass.Prof. Ulda Ozoliņa referāts. Pēc neliela starpbrīža klātesošos iepriecināja jauniete Laila Grosa, uz klavierēm izpildot F. Šūberta noktirni mi minorā Opus. Tad uz skatuves nāca Dainas ansamblis, ko drīz vairs nevarēs saukt par ansambli, bet gan kori, jo dalībnieku skaits ir sasniedzis divdesmit cilvēku. Bija liels prieks klausīties Dainas kora izpildījumu, kas skanēja gaiši, skaidri un ļoti izteiksmīgi. Tālāk sekoja visiem pazīstamās pianistes Zanes Riteres veiklā klavierspēle.
Noslēgumā visi nodziedāja Gaudeamus. Pēc sarīkojuma viesiem bija iespēja kopīgi pakavēties pie atspirdzinājumiem.
Seko Ulda Ozoliņa sarīkojumā nolasītais referāts.

Latvijas polītiskās un ekonomiskās krizes

2012.gadu atzīmēs Latvijas vēsturē kā gadu, kas bija pilns kaislību, sakarā ar valodas referendu un varbūt pat ar referendu par pilsonību. Gribu apskatīt dažas šīs kaislības, bet vēl vairāk, gribu plašāk apskatīt Latvijas polītiskās un ekonomiskās krizes, uz kuru fona tādas parādības kā referendu, var labāk saprast.
Kopš 2008.gada un t.s. trekno gadu pēkšņas izbeigšanas, ekonomiskās krizes ir bijušas Latvijas sabiedrības degpunktā, un ne Latvijā vien, jo ekonomiskās krizes ir redzamas gandrīz visur, un ne viss kas ietekmē Latviju šai sakarā, ir Latvijā vien apkarojams vai atrisināms.

“PĒC KAUT KĀ CĒLA, NEZINĀMA” KULTŪRAS DIENU TEĀTRIS

Sidnejas latviešu teātris (SLT) vedīs uz Kultūras dienām ciema kukuli, Anšlava Eglīša lugu par mīlestību Pēc kaut ka cēla, nezināma. Izrādi varēsim baudīt 27. decembra vakarā, Adelaides latviešu namā. Diemžēl, pēc ilgiem un raženiem gadiem, Adelaides latviešu teātra ansamblis (ALTA) ir izbeidzis aktīvu darbību, un tādēļ priecājamies, ka sidnejieši nāks talkā.
Luga Pēc kaut kā cēla, nezināma esot viena no SLT populārākajām lugām un šī būs trešā reize, kad tā redzēs skatuves gaismu pazīstamā režisora Kārļa Gulberga režijā. Linda Ozere un Jānis Čečiņš atkārtos savas lomas kā Džonsona kundzi un Jāni Gravu pēc veseliem 28. gadiem! Viņiem šoreiz pievienosies ilggadīgie SLT aktieri Iveta Rone Sofijas Gravas lomā un Andris Kariks kā Kaspars Zivtiņš. Ar lielu sajūsmu gaidīsim Adelaidē reto iespēju apbrīnot ieredzētās dekorātores Vijas Spoģes-Ērdmanes dekorācijas.
Kārlis Gulbergs pirmo reizi parādījās uz SLT skatuves 1951. gadā un pirmo režiju vadīja 1955. gadā.

Rudīte Bērziņa
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au

LATVIEŠU MŪZEJAM ADELAIDĒ 40 DARBA GADI

DSC00090
DSC00093
Izstādes mūzejā. Foto: ALB Mūzeja vadītāja Māra Kolomitseva.

Adelaides Latviešu biedrība par etnografiska mūzeja iekārtošanu sāka domāt 1960-to gadu beigās; darbs sākās 1970. gadā un 1972. gada 25. decembrī mūzeju atklāja LAAJ prezidija priekšsēdis Vilis Eglīte.
Pirms mūzeja atklāšanas daudz darba un domu bija pielikuši Jānis Ātrens, Olģerts Strauts un Miķelis Miezis, bet mūzeja iekārtošanā nāca palīgā Margarita Biezaite, Lonija Kukura, Irma Reinfelde un Jānis Gulbis. Biedrība mūzejam bija atvēlējusi divas istabas – pirmajā Karavīru nodaļa ar karavīru tērpiem, ordeņiem un nozīmēm. Otrajā istabā tautas tērpi, audumi un daiļamatniecības izstrādājumi. Līdz 1982. gadam mūzeju vadīja Kārlis Untiņš, pēc viņa vadību pārņēma Margarita Biezaite. Mūzejs iegādājās jaunas vitrīnas, podestus, rāmjus un gaismas ķermeņus.

Bruno Krūmiņš

Mazliet par jaukto kori

20120916_132731

Sidnejas jauktais koris sarīkojumā. Foto: Pēteris Erdmans.
Svētdien, 16. septembrī, Latviešu Namā jauktais koris rīkoja Mārtiņa Siliņa zālē concertu „DZIESMA A CAFE”. Lai gan šis tas sagāja dēlī, gala rezultāts bija lielisks. Bija patīkami sēdēt pie skaisti sagatavotiem galdiem, kas deva sajūtu, ka esmu atnācis uz kādām lielām svinībām.
Bija liels pārsteigums dzirdēt tik daudz koŗa sagatavotās 17 dziemas. Varu iedomāties cik tas ir prasījis laiku un enerģiju, lai sagatavotu šo uzvedumu. Arī bija patīkami dzirdēt uzvedumā 9 pazīstamās tautas dziesmas, ko koris bija sagatavojis „koŗa stilā”. Arī publika varēja piedalīties kopdziesmās, ko, kā jau latvieši, sirsnīgi pilnā balsī nodziedāja, jo varējām programmā lasīt dziesmu tekstu. Man liekās, ka lielāka daļa zin pirmos divus pantiņus un pēc tam klausās, kā gudrākie suflē. Bija arī mūzikālie priekšnesumi, kuŗus izpildīja Andrējs Mednis uz klavierēm un 9 gadus vecā Aija Dragūna ar saksafonu.

A.J.

"Rosmē" viesojās gleznotājs

Aukstā un lietainā augusta mēneša otrdienā, 14.augustā, Adelaidē spīdēja saule un silti apkurinātā latviešu nama ,.Tālava” mazā zālē, pulcējās senioru grupas „Rosme” dalībnieki. Šī bija īpaši “gaidīta un jauka otrdiena. Kā jau ikmēnesi, ilggadīgie draugi un paziņas atkal tiekas, un šodien gaidāms īpašs viesis - gleznotājs Andris Jansons.
Mazu pāsrsteigumu dažiem «Rosmes” dalībniekiem sagādāja sanāksmes vadītāja - šīs pēcpusdienas vadītājas lomu bija uzņēmusies Ilze Radziņa, jo ierastā vadītāja Ilga Puide ciemojās Latvijā. Sanāksmi sāka, kā jau ierasts, ar «Rosmes” dziesmu. Tad sekoja klusuma brīdis, kurā pieminēja teju aizsaulē aizgājušos „Rosmes” dalībniekus, Arnoldu Lasmani un Brigitu Osi.
No skumju pilna brīža, prātus pārcēlām uz augusta mēneša jubilejām. Tās šomēness svinēja trīs «Rosmes” dalībnieces: Margarieta Kuikulīte, Linda Nagla un Elza Borjeko. Sirsnīgi izskanēja apsveikums «Daudz baltu dieniņu”.

Ilze Radziņa

PAVASARA PĒCPUSDIENA

IMG_5992

No kreisās puses Ināra Ārīte, Ingrīda Hawke, Ginta Pindard, Valda Jefimova, Zigis Švīkulis, Benita Bruns, Marta Apine, Zeltīte Kasparsona, Dzintra Samule, Skaidrīte Adamovskis, Koi Nemiro un Irene Ziedare. Foto: Roberts Birze.

IMG_5948

Dejo Piektais ritenis. Foto: Roberts Birze.

IMG_5968

Dejo Piektais ritenis ar skatītājiem. Foto: Roberts Birze.

IMG_5979

Aleksandra Flood. Foto: Roberts Birze.

IMG_5986

Grup Contrabass . Foto: Roberts Birze.
Šis Svētā Krusta draudzes dāmu komitejas sarīkojums 16. septembrī iesākās ar mācītāja Daiņa Markovska vadīto svētbrīdi.
Pirmais priekšnesums bija tautas deju kopas Piektais ritenis sniegums ar četrām tautas dejām, pēdējā dejā Plaukstiņpolka, aicinot dalībniekus arī no publikas.
Sekoja Aleksandras Flood dziedājums no operu ārijām ar Sebastiāna Krūmiņa pavadījumu. Neizsakāmi skaists izpildījums. Šķiet, daudzi publikā bija pārsteigti par Aleksandras profesionālo izpildījumu un skaisto dziedājumu. Kaut arī viņas dzimtās saknes nav latviešu, skaisti izskanēja arī viņas latviski dziedātā Pūt, vējiņi.
Sekoja pusdienu pārtraukums, kad visi varēja mieloties pie draudzes dāmu komitejas sarūpētā mielasta.

„Smalko kaišu” ekspertam – 105

Pirms 105 gadiem dzimis viens no spožākajiem latviešu īsprozas talantiem, dzejnieks un tulkotājs Eriks Ādamsons (1907-1946). Sava pavisam īsā mūža laikā paspējis sarakstīt arī vienu romānu – „Sava ceļa gājējs”. Darba pirmpublicējums periodikā izdots ar pseidonīmu – Ēriks Rīga. Tas tādēļ, ka vācu okupācijas laikā viņam publicēšanās tiesības tika liegtas.
Kā K. Padegs glezniecībā
Elegants vīrietis, izsmalcināts dendijs, kuru grezno ne tikai ārējais izskats, bet arī vairāku valodu (krievu, vācu, angļu, franču) prasme un briljants literārs talants, īpaši īsprozas žanrā. Viņš mūsu lasītājiem deva iespēju latviešu valodā iepazīties ar lorda Bairona, Heinricha Ibsena, Oskara Vailda, Radjarda Kiplinga, Alfrēda Tenisona, Roberta Brauninga un citu literātūras milžu daiļradi. Savukārt autora paša darbos, kā uzskata literātūrzinātnieki, jaušama O. Vailda, Knuta Hamsuna un Šarla Bodlēra ietekme. Piemēram, O. Vaildam ir romāns „Doriana Greja ģīmetne”, savukārt E. Ādamsonam – stāsts „Neīstā ģīmetne”, kurā viņš it kā spēlējas ar cilvēka un viņa dubultnieka temu. Rakstnieks uzskatāms par modernisma laikmeta iezvanītāju latviešu prozā. Diemžēl, tas bija pavisam īss, jo līdz ar padomju okupāciju, modernisma tendencēm un centieniem mūsu literātūrā tika pārvilkta svītra, tās tika uzskatītas gandrīz vai par kaitīgām. To vietā nāca sociālais reālisms.

Lāsma Ģibiete

Kāpēc baznīca?

Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.
Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. Ēbreja vēstule 10:23-25
Laiku pa laikam, kad satiekos ar cilvēkiem, it sevišķi kuri reti redzami baznīcā, man saka: „Man nav jāiet uz baznīcu, jo es Dievu tik pat labi varu pielūgt savās mājās.”
Pareizi ir teikts, ka varam un vajaga Dievu mums pielūgt savās mājās, bet to vajaga darīt arī savā darba vietā, savā atputā, savā izklaidē, un tas nemaina vajadzību to arī darīt baznīcā. Apskatīsim dažus iemeslus kāpēc baznīca ir svarīga. Kāpēc cilvēkam vajadzētu apmeklēt dievkalpojumus.
Pirmais iemesls :- Baznīca nav cilvēku izgudrojums. Dievs baznīcu pats ir iestādījis. Lasam Mateja evanģelijā „Bet, kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, Viņš vaicāja Saviem mācekļiem un sacīja: "Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas Viņš esot?" Un viņi atbildēja: "Citi saka: Jānis Kristītājs, citi: Ēlija, vēl citi: Jeremija vai kāds no praviešiem." Viņš uz tiem sacīja: "Bet ko tad jūs par Mani sakāt, kas Es esmu?" Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: "Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls."

Prāvests Colvin MacPherson