AIZRAUJOŠS CEĻOJUMS SKAISTĀKAJĀS LATVIEŠU KLASISKĀS MŪZIKAS LAPPUSĒS

KDs-Logo-Web
MUZA-Kopbilde[4]

No kreisās puses Andirs Poga, Sondra Lejmainiece, Pēteris Endzelis un Ints Dālderis.
Nav pārspīlējums teikt, ka Kūltūras dienu apmeklētāji būs patiešām izlutināti. Ne tikai varēsim baudīt Latvijas Trio Šmite Kārkle Cinkuss, par ko jau agrāk esam laikrakstā snieguši sīkāku informāciju, bet pie mums ciemosies un uzstāsies radošā apvienība “Mūza”. Apvienība izveidota 2011.gadā un tajā šobrīd apvienojušies četri profesionāli mūziķi, redzami atelā. Viņi piedalīsies Atklāšanas koncertā 26. decembrī un 28. decembrī paši savā koncertā, kas dēvēts “Latviešu mūzikas pērles”. Apvienības dalībnieki ir Sondra Lejmainiece (flauta), Pēteris Endzelis (oboja), Andris Poga (klavieres) un Ints Dālderis (klarnete).

Rudīte Bērziņa
AL54.KD informācija
arberz@optusnet.com.au

Skolu sarīkojums Melburnā

dskola

Daugavas skolas 8. klases skolēni un skolotāja (kreisajā pusē) Līga Dārziņa. Foto: P. Dārziņš.

kristale

Latviešu vidusskolas audzēkņi Laila Grosa un Andrejs Jaudzems.

supermeitene

Latviešu vidusskolas audzēkņi Kārla un Andrejs Jaudzemi.

spriditis

Latviešu vidusskolas audzēkņi Kalvis Švolmanis un Andrejs Jaudzems.
Nupat, pēdējā sestdienā, Melburnas Latviešu namā, notika Melburnas latviešu vidusskolas un MLB Daugavas skolas apvienotais sarīkojums. Šinī gadskārtējā sarīkojumā katra skola uzstājās ar savu priekšnesumu, skatītājiem starpbrīdī piedāvāja siltas pusdienas, un pēc izrādes kafiju, kūkas un bērnu ļoti iecienīto loteriju.
Šogad sarīkojumu kopā ievadīja MLV pārzinis Kārlis Brēmanis un MLB Daugavas skolas pārzine Līga Dārziņa. Svētbrīdi novadīja mācītajs Dainis Markovskis.
Pirmā daļā uzstājās Daugavas skolas 8.klase ar ludziņu „Sniegbaltīte bez septiņiem rūķīšiem”. 8.klases skolnieki ir šī gada absolventi un ir vienmēr prieks skatīties šo audzēkņu pēdējo izrādi. Viņi ir patiesi zinīgi un spējīgi – iemācoties garus tekstus no galvas latviešu valodā. Ludziņu papildināja skolas bērnu koris, nodziedot trīs dziesmiņas. Publika atsaucīgi vēroja, kā vecā karaliene (Elīna Ziedare) veselas trīs reizes nomocīja Sniegbaltīti (Leldi Graudiņu) un, beidzot, kā karaļdēls (Toms Gross) viņu izglāba no nāves. Karalienes nedarbus izpildīja vecenes (Maksis Dārziņš, Valters Baumanis). Bet par karalienes garīgo stāvokli gādāja iznesīgais Spogulis (Matīss Baumanis). Paldies jauniešiem par jautru un uzmundrinošu izrādi.
Otrajā daļā uzstajās MLV audzēkņi ar pašu sarakstīto priekšnesumu – Kas vēlas būt miljonārs?

Līga Dārziņa

Sidnejas Latviešu vīru koris aicina

IMG_1873

Sidnejas vīru koris mēģinājumā.

Dziesmu pēcpusdiena sestdien, 6. oktobrī

Saulītei ataug zelta ragi. Pavasars! Bet Sidnejas aukstos ziemas mēnešos, vīri koŗa mēģinājumos ar dziesmām un savu elpu piesildīja nama telpas. Koristi un diriģente Daina Jaunbērziņa cer, ka koncertā skandētās dziesmas iesildīs arī klausītāju sirdis. Koncerta virsraksts ir Mana dzimtene jaukā. Izvēlētās dziesmas skaņās un vārdos atainos Latvijas dabas skaistumu. Dziedot izstāstīs arī tās cilvēku, vienu otru, vai nu romantiskāku vai draiskāku dzīves epizodi. Nākamgad atzīmējam mūsu koŗa 57 gadu darbības atceri. Tik ilgus gadus Sidnejā un tālākā apkārtnē tiek skandēta latviešu dziesma, vīru balsīm izdziedāta.
Diriģente Daina korim piesaka arvien jaunus, daudzreiz arī gados, jaunus dziedātājus.

Raimonds Krauklis

JAUNĀ VĒJA 10 GADU PASTĀVĒŠANAS SADZIEDĀŠANĀS

JaunaisVejs_8sep2012-1aJaunaisVejs_8sep2012-9a

Jaunā Vēja dalībnieki sarīkojumā. Foto: Ojārs Greste.
Sestdien 8.septembri Sidnejas lativešu namā vokālā anambļa Jaunais Vejš bijušie un tagadējie dalībnieki atzīmēja savu 10 gadu patstāvešanas jubileju ar sadziedāsanos.
Vakaru ievadīja ansambļa dibinātaja Vēsma Putniņa un viņas ilgadīga palīdze Daina Kaina. Tika paskaidrots par ansambla vēsturi un sastāvu.
Tad sākās dziedāšana. Vakara dalībniekiem bija dota iespēja sekot dziesmām no īpaši sagatavotām dziesmu grāmatām. Mūs ļoti profesionāli pavadīja uz čellu, vijoles un gitāras trīs ansambļa dalībnieki. Vēlāk viņiem piebiedrojās visiem pazīstamā mūziķe Viktorija Mačena uz akordeona. Vakars iesila samēra ātri un pirms pirmā pārtraukuma visi jutās ērti. Jauks paņēmiens bija indivīdu iesaistīšana dziesmu izvēlē, uzsākot dziedāšanu ar aicinajumu, “Mīļais....... dzied’ vien’ dziesmiņ’...”. Tādā gaŗā veikli paķēra tos dalībniekus, kuŗi gausāki grasījās izvēlēties dziesmu un mazliet pajokojoties par viņu gausumu!
Tādā lustīgā garā turpinājās vakars. Nopietnākais brīdis bija, kad Dainas Kainas mamma Dace Bogdanoviča uzrunāja “Jaunā Veja” dalībniekus un uzslavēja viņus, ka kopuši savu senču gaŗa mantas un turpinājuši viņu pašu vecāku ieceres- uzturēt latviešu valodu un kultūru.

Maruta Dēliņa- Tauriņa.

Kanberas latviešu biedrības un ev.lut. draudzes pilnsapulces

Šogad augusta mēnesī notika ikgadīgās biedrības un latviešu ev.lut. draudzes pilnsapulces ar gada pārskatiem un jaunas vadības vēlēšanām.

Ev. lut. draudzes pilnsapulce

Šī gada 5. augustā pēc prāv. Kolvina Mekfersona vadītā dievkalpojuma Sv. Pētera baznīcā, baznīcas blakus zālē notika draudzes pilnsapulce.
Pilnsapulci ievadīja priekšnieks Egons Eversons, lūdzot prāvestu teikt svētības vārdus.
Par pilnsapulces vadītāju ievēlēja Žani Mediķi un sekretāri Aiju Stambuli.
Valdes locekļi, revizijas komisija un dāmu komitejas vadītāja sniedza savus ziņojumus un pilnsapulce tos vienbalsīgi pieņēma. Uz pilnsapulces lūgumu valdē iegāja līdzšinējais valdes sastāvs:
Priekšnieks – Egons Eversons
Prieksnieka vietnieks – Imants Skrīveris
Sekretārs – Edvīns Peniķis
Kasieris – Gunārs Šterns
Revizijas komisija – Žanis Mediķis un Tālis Burkevics
Dāmu komiteja – vad. Inta Skrīvere, Vija Purva, Vita Eversone.
Pēc pilnsapulces slēgšanas visi pakavējās pie dāmu komitejas klātā galda.

Biedrības pilnsapulce

Šī gada 25. augustā, Immanuela baznīcas zālē , Lyons, notika KLB pilnsapulce. Par sapulces vadītāju ievēlēja Žani Mediķi, un sekretāri Baibu Burkevicu. Valdes darbinieki iesniedza savus ziņojumus, kurus pilnsapulce vienbalsīgi pieņēma. Valdes nākamā gada vadībā uz pilnsapulces lūgumu valdē iegāja līdzšinējais valdes sastāvs:
Priekšnieks – Ēriks Ingevics
Vicepriekšsēdis – Juris Jakovics
Sekretārs – Andrejs Grigulis
Kasieris – Jānis Stambulis
Sabiedrisko lietu kārtotāja – Skaidrīte Dariusa
Revizijas komisija – Gunārs Šterns un Tālis Burkevics
Pēc pilnsapulces Ēriks Ingevics pastāstīja par savu braucienu uz Zalcburgas festivālu pagājušā Eiropas vasarā. Viņš tur bija uz vairākiem koncertiem un Pučīnī Bohēmas izrādi ar pašlaik ļoti daudzināto Annu Ņetrebko galvenā lomā.

Skaidrīte Dariusa


ELA
Eiropas Latviešu Apvienība
_____________________________________________________________________

Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ierosina kā vienu no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā (ES) 2015. gada I pusē prioritātēm izvirzīt Eiropas diasporas atbalsta politikas izveidi
Eiropas Latviešu apvienība (ELA) Latvijas valdību aicina uzņemties iniciatīvu Eiropas Savienības (ES) līmenī Eiropas diasporas politikas izveidē, balstot to izpratnē, ka tā dos būtisku ieguldījumu Stratēģijas 2020 mērķu sasniegšanā. Šāda iniciatīva arī veicinātu apziņu, ka ES pilsoņi ir kopīgs ekonomisks un politisks resurss, kura ataudze ir visu dalībvalstu kopīga atbildība. ELA atgādina, ka bez diasporas politikas nebūs iespējams pilnvērtīgi īstenot nedz Eiropas kultūras identitātes, nedz Eiropas Savienības pilsonības koncepcijas.
ELA savā ierosinājumā vērš uzmanību uz to, ka mūsu partnerorganizācija – Eiropas valstu emigrantu nacionālo organizāciju federācija „Eiropieši Pasaulē” (angl.:
The Europeans Throughout the World (ETTW)) – ir izstrādājusi virkni rekomendāciju Eiropas Savienības politikas veidotājiem.
ELA īpaši vēlas uzsvērt emigrantu dzimtās valodas un etniskās identitātes saglabāšanas jautājumu Eiropas pilsonības koncepcijas kontekstā. Savienības Pamatlīgumos tiek uzsvērts, ka tā respektē dalībvalstu nacionālo identitāti, ka Eiropas pilsonība neaizstāj, bet papildina nacionālo pilsonību, ka ES ir balstīta tādās kopīgās vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, vienlīdzība un solidaritāte un ka tā respektē Eiropas iedzīvotāju kultūru un valodu daudzveidību. Tiek deklarēts, ka ES aktivitāšu centrā ir cilvēks. Šā iemesla dēļ ELA arī norāda, ka tiek ignorētas migrējošā darbaspēka – Eiropas pilsoņu – tiesības uz savas valodas un kultūras identitātes saglabāšanu. līdz 2004. gadam diasporu kultūras tiesības, atšķirībā no sociālajām un nodarbinātības tiesībām, nav bijusi aktualitāte iedzīvotāju zemās mobilitātes dēļ. Šobrīd situācija ir citādāka – jauno dalībvalstu iedzīvotāji daudz aktīvāk izmanto nodarbinātības iespējas citās savienības dalībvalstīs. Migrējošie ir pārsvarā gados jauni cilvēki (līdz 35 gadiem), līdz ar to ģimeņu veidošana un bērnu dzimšana notiek ārpus etniskās dzimtenes. Tas savukārt aktualizē jautājumu par migrējošo ģimeņu tiesībām saglabāt etniskās kultūras un valodas identitāti, it īpaši ņemot vērā, ka migrācija ir atvērts process un daļa no migrantiem sava darba mūžā laikā piedzīvos vairākus migrēšanas ciklus, tajā skaitā arī atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Minētās tiesības nav pretrunā ar dalībvalstu valstu centieniem stiprināt nacionālo identitāti un mazināt multikulturālisma ietekmi uz sabiedrības iekšējo kohēziju, jo runa ir par diasporas etniskās identitātes uzturēšanu papildus mītnes zemes identitātei. Piemēram, lielais vairums trimdas latviešu, kuri dzīvo Lielbritānijā vai Zviedrijā, ir šo valstu pilsoņi un runā šo valstu valodā, taču tajā pašā laikā ir gadiem ilgi uzturējuši savu etnisko identitāti.
2003. gadā Eiropas Komisija apstiprināja rīcības plānu valodu daudzveidības veicināšanai Eiropā laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam (Action Plan 2004-2006 „Promoting Language Learning and Linguistic Diversity”). Saistībā ar šo plānu dalībvalstis veicināja citu ES dalībvalstu valodu apguvi. ELA aicina atkārtoti aktualizēt minētajā rīcības plānā iezīmētos rīcības virzienus, pārveidojot tos par pastāvīgu politiku.
Lai arī diasporas jautājumu loks nav iezīmēts ES pamatlīgumos un līdz ar to uzskatāms par dalībvalstu kompetenci, tomēr, ņemot vērā Līguma par ES garu, un balstoties uz Līguma par ES darbību 2. panta 5. daļā paredzēto, ka dažās jomās un apstākļos, kas noteikti Līgumos, ES kompetencē ir veikt darbības, lai atbalstītu, saskaņotu vai papildinātu dalībvalstu darbības, vienlaikus neaizstājot to kompetenci šajās jomās, ES līmenī ir iespējams veikt noteiktas politiskas aktivitātes arī diasporas jomā.

Informāciju sagatavojusi:
Lāsma Ģibiete –
Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente

ELA
Eiropas Latviešu Apvienība
_____________________________________________________________________

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) atklātā vēstule politiķiem „Par Eiropas Latviešu apvienības rezolūciju”

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju ikgadējās sanāksmes laikā š. g. 8. un 9. septembrī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā tika pieņemta rezolūcija, kuras teksts kopā ar pavadvēstuli nule kā izsūtīts vairākām augstām Latvijas Republikas amatpersonām. Šī ELA rezolūcija uzskatāma par atbildi LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska paustajam viedoklim par attiecību veidošanu ar mūsu tautiešiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas, un 2012. gadā izstrādātajiem Sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas priekšlikumiem, kuros kā viena no prioritātēm ir noteikts atbalsts latviskuma centieniem ārvalstīs. Secinot, ka virknei pasākumu, kas iekļauti minētajos priekšlikumos un kā īstenošana sākta 2012. gadā, nav piešķirts finasējums, ELA aicina Latvijas valsts amatpersonas nekavējoties atjaunot finansējumu ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta pasākumiem iepriekš plānotajā apjomā. Rezolūcijā arī uzskatītas konkrētas, 2013. gadā plānotas aktivitātes, kam finansējums noteikti būtu atjaunojams:

    Saistībā ar to, ka mūsu ārzemju tautieši katru gadu uz Latviju pārved aptuveni 500 miljonus latu, kas ir salīdzināmi ar maksājumiem no ES struktūrfondiem, neliels valsts atbalsts diasporai izglītības, kultūras un sadarbības pasākumiem būtu zināma Latvijas pateicība par šiem pārvedumiem.
    Augstāk minētās vēstules adresāti ir LR Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, LR Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, LR Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

    Informāciju sagatavojusi:
    Lāsma Ģibiete –
    Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente




    Atmiņas par Torņakalnu

    IMG_5886

    Rīgas Lutera draudze ticīgos uz Dievkalpojumiem pulcē četras reizes nedēļā: ceturtdienu un sestdienu vakaros un, protams, svētdienās. Foto: Lāsma Ģibiete.

    IMG_5860

    Viens no nelielajiem ūdenskritumiem Arkādijas dārzā. Foto: Lāsma Ģibiete.

    IMG_5857
    IMG_5867

    Divu Latvijā pavadīto atvaļinājuma mēnešu – jūlija un augusta – laikā man bija tā laime padzīvot vienā no savdabīgākajām un pat romantiskākajām vietām Rīgā – Pārdaugavā. Savdabīga tā ir tādēļ, ka absolūti disonē ar galvaspilsētas centru: steidzīgo un mūžīgi nemierpilno Rīgu. Pārdaugavā, kas ir Daugavas kreisajā krastā, atrodas arī Torņakalns. To viegli izstaigāt kājām, gan izbraukt ar riteni. Tagad, septembrī, pieļauju, ka mans Torņakalns smaržo pēc lietus un kritušām lapām, kas lēni trūd uz kluso ieliņu bruģa, savukārt nelielie koka un mūra nami vēl aizvien atmiņā atsauc kadrus no vecām kinofilmām.

    Ciems pie torņa

    Torņakalns ir Rīgas apkaime Pārdaugavas dienvidu daļā, Zemgales priekšpilsētā. Šajā apkaimē ietilpst Bieķensala un Mūkusala. Torņakalns robežojas ar Āgenskalnu, Vecrīgu, ar ko to savieno Akmens tilts, Ziepniekkalnu, Atgāzeni un Bieriņiem, kā arī ar Bieķengrāvi, Salu tiltu, Mārupīti un Māras dīķi.
    Pirmās ziņas par šo apkaimi atrodamas dokumentos no 1483. gada, kur minēts no ķieģeļiem celts pilsētas sardzes tornis jeb Sarkanais tornis. Tas no 15. gadsimta līdz nojaukšanai 17. gadsimtā atradies Mārupītes labajā krastā, pie tās agrākās ietekas Daugavā pretī Bieķensalai (tagad te atrodas Jelgavas iela). Savukārt no citiem dokumentiem uzzināms, ka netālu no torņa atradās divi latviešu ciemi un pat viena latviešu skoliņa. Vietējie iedzīvotāji savu dzīves vietu tā arī saukuši: „Ciems pie torņa”.
    18. gadsimtā Torņakalna territorija izveidojusies par iecienītu atpūtas vietu Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

    Lāsma Ģibiete

    168 DAŽĀDAS NOTIS MŪZIĶU SAIMĒ

    Siguldas ms no balona pilna
    1

    Visi kursu dalībnieki.

    Aizvadīti 10. Starptautiskie Latviešu Jauno mūziķu meistarkursi Siguldā

    Jubilejas meistarkursi notika laikā no 14. – 23. jūlijam Mākslu skolas Baltais Flīģelis telpās. Pirms tiem, 13. jūlijā, Rīgas latviešu biedrības Zelta zālē to ieskaņai skanēja Vispasaules latviešu mākslinieku kamermūzikas koncerts „Satikšanās mūzikā”. Uzrunas teica RLB Mūzikas komisijas priekšsēdētājs Arvīds Bomiks un komponiste Dace Aperāne. To ievadīja Pēteŗa Vaska Mazā vasaras mūzika, Andras Dārziņas pārlikumā alta vijolei, pirmatskaņojums. Dzirdējām arī P. Vaska Ainavu par putniem. Atskaņoja vēl Harija Ores, Arnolda Šturma, Tālivalža Ķeniņa, Pēteŗa Plakīda, Juŗa Kulakova un Selgas Mences darbus, kā arī 3 ārzemju komponistu skaņdarbus. Tajā mūzicēja meistarklašu vadītāji Andra Dārziņa (Vācija), Jānis Lauris (Austrālija), Naidžels Smits (Francija), (Latvija), Gunārs Larsens (Šveice), Lauma Skride (Vācija) Rasma Lielmane (Meksika), Ventis Zilberts, Pēteris Plakidis, Dzintars Beitāns, Antra Bigača, Ilze Urbāne, Antra Vīksne, Normunds Vīksne (visi pēdējie no Latvijas). Šādi ieskaņu koncerti pirms kursu sākuma RLB notika jau ceturto reizi. Pirms tam tie notika Vāgnera zālē un Melngalvju namā, Vecrīgā. Koncertu noklausījās ap 200 klausītāju, kas neskopojās ar pateicības aplausiem. Koncertu organizēja RLB un tās Mūzikas komisija Arvīda Bomika vadībā, sadarbībā ar meistarkursiem. To atbalstīja Rīgas Domes Izglītības, Kultūras un Sporta departamenti, Brigittas Greenwood mantojums, Latviskā Mantojuma fonds Bostonā, Ziemeļkalifornijas latviešu koncertapvienība un Klīvlanes latviešu koncertapvienība. Starpbrīdī un beigās bija reta iespēja tikties ar daudziem iepriekšējo kursu pasniedzējiem un dalībniekiem. To vidū bija pirmās administratores Velga Bomika un Inta Blūma, komponists Jānis Porietis. Zelta laime izrādījās negaidīta tikšanās ar Eduardu Silkalnu un viņa kundzi, un citiem kultūras darbiniekiem no dažādām pasaules malām.

    M. Štauvers

    Dzidra Mčele - Krāsu tērzēšana

    DzidraMitchell

    Māksliniece Dzidra Mičele (Mitchell). Foto: O. Greste.

    DzidraMitchell_5oct2012_corroboration

    Sidnejas māksliniece Dzidra Mičele (Mitchell) gatavojas uz savu nākamajo izstādi piektdien 5. oktobrī ar jaunu virzienu. Šoreiz Dzidra ir pametusi savas parastās iemīļotās cilvēku figūras, lai pētītu krāsu sarunas. Dzidra raksta:
    "Kad paklausās krāsu sarunās, tas var aizraut elpu. Var būt tīrs pārsteigums ieraudzīt kādu toņu un krāsu saskarsmi, vienalga kur, kas labprāt parāda savu skaistumu... mēģini tikai to pamanīt. Murminošs, vai ass - krāsas esamība!

    Ojārs Greste

    KĀRLIS ULMANIS 135

    Miervaldis Balodis MLB sarikojuma par Ulmani 2012 005

    Referāts nolasīts MLB sarīkojumā 09/09/12. Referents Miervaldis Balodis.
    Prezidenta Ulmaņa darbību un tās nozīmi nevar pilnīgi aptvert bez ieskata Ulmaņa biografijā. Viņa gaitas savā laikā atgādina Otrā pasaules kara bēgļu pieredzi ārpus Latvijas, tikai ar to starpību, ka viņam bija iespēja atgriezties Latvijā pašos spēka gados, bet Otrā pasaules kara bēgļiem ši iespēja bija liegta.
    Kārlis Ulmanis dzimis 1877. g. 4. septembrī Bērzes Udzes Pikšās, kur viņa vecāki bija lauksaimnieki. 1896. g. beidzis Jelgavas reālskolu. Nākamajā, 1987. g. beidzis piensaimniecības kursus Austrumprūsijā. 1902. g. iestājies Cīriches (Zuerich) Politechniskā institūta lauksaimniecības fakultātē un 1905. g. beidzis Leipcigas (Leipzig) lauksaimniecības institūtu. Pēc institūta beigšanas darbojies kā Kauguru lauksaimniecības biedrības agronoms un laikraksta Lauksaimnieks redaktors. Šajā laikrakstā viņš nosodījis krievu valdības briesmudarbus 1905. g. revolūcijā. Par to viņu 1905. g. beigās apcietināja un ieslodzija Pliskavas cietumā. Neraugoties uz viņa atbrīvošanu 1906. g. vidū, viņa vajāšana turpinājās. Ulmanis emigrēja uz Vāciju, kur strādāja kā skolotājs Annabergas (Annaberg) lauksaimniecības skolā, Saksijā (Sachsen). 1907. g. viņš izceļoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņš iestājās Nebraskas universitātes lauksaimniecības institūtā, iegūdams gradu 1909. g. un pēc tam darbojies kā privāta piensaimniecības uzņēmuma direktors līdz 1913. g., kad izsludināja amnestiju un viņš atgriezās Latvijā. Ulmaņa trimda, ieskaitot cietumā pavadīto laiku, bija tikai nepilnus astoņus gadus. Pēc viņa atgriešanās Latvijā, Ulmaņa darbību nevar aprakstīt dažos teikumos, vai pat dažās lappusēs. Tādēļ nav pārsteigums, ka vairāki autori vērtējuši viņa darbu gan grāmatās, gan arī periodiskos izdevumos.
    1015. g. Ulmanis darbojies Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā, pēc 1917. g. revolūcijas, Vidzemes zemes padomes loceklis un Vidzemes vicegubernators. Tajā pat laikā nodibinājis Latvijas Zemnieku savienību un ievēlēts par tās vadītāju. Kad Vācijas armija ieņēma Rigu, Ulmanis pieslējās demokratiskam blokam un veda idejisku cīņu pret vācu nodomiem pakļaut latviešus vācu varai. Vācijai kapitulējot, Ulmanis sasauca Latvijas Zemnieku savienības padomes sēdi Valkā, 1918.g. 15. novembrī, kur nolēma proklamēt neatkarīgu Latvijas valsti. Sadarbībā ar visām polītiskām partijām, kuras atzīst Latvijas neatkarību, 17. novembrī nodibināja Tautas Padomi, kura vienbalsīgi ievēlēja Kārli Ulmani ministru prezidenta amatā un nākamajā dienā pasludināja Latviju kā neatkarīgu republiku. Šī neatkarība bija jānosargā ar diplomātiju, polītisku izmaņu un ieročiem. Jautājumu, kas palīdzēja vairāk – diplomātija, polītiskā izmaņa vai ieroči jāatstāj vēsturniekiem. Lai kāds būtu viņu spriedums, tas nemainīs Ulmaņa nozīmību valsts veidošanas gan tās pirmajos brīvības gados, gan arī pēc 1934. g. 15. maija notikumiem.

    KUR VIŅI IR TAGAD?

    photo

    Pirmā rindā no kreisās D. Ezergaile, E. Kreišmane, M.Dēliņa- Tauriņa, D. Skulte. Aizmugurē B. Kreišmane, M. Ezergailis.

    photo
    photo

    Apsveikums bija arī no ASV valdības, kur jubilāre nodzīvoja vairakus gadus. Foto: M. Dēliņa Tauriņa.


    ELLA KREIŠMANE

    Šim notikumam gatavojos jau ilgāku laiku. Ceturtdien, 30. augustā, iekāpu autobusā Volongongas centrā, braucienam uz Orbostu,( Orbost), kas Viktorijas pavalstī ir mans pirmais pieturas punkts ceļā uz Saili (Sale), kur nākamā dienā jāpiedalās izcilās svinībās, Ellas Kreišmanes 100. gadu jubilejā.
    Kas par satraukumu! Tikai piecas dienas agrāk biju atgriezusies no mēneša ilgā Latvijas apciemojuma un tikko biju paspējusi iztīrīt somas, kad bija jataisās ceļā pie manas bērnības draudzenes, Baibas mammas, kuŗa nepilnus sešus gadus dzīvo ļoti jaukā un labi iekārtotā veco ļaužu namā. Biju tur jau iepriekš bijusi, pēdējo reizi pirms diviem mēnešiem. Tad Ella man vaicāja, “Vai Tu zini, Marutiņa, ka man 31. augustā būs 100 gadu un man te rīkos viesības?” Atbildēju, “ Protams, ka zinu un es arī te būšu”.
    Ella turpināja, “Vai tu zini, ka man karaliene sūtīs apsveikumu?” Teicu, ka noteikti tā būs. Bet Ella vēl nebija apmierināta un atkal vaicāja, ”Bet vai Tu domā, ka karaliene zinās, kur es dzīvoju?”

    Baltiešu festivāls Melburnā


    Baltiešu 2IMG_5672IMG_5674
    IMG_5734

    IMG_5756

    IMG_5759
    IMG_5767

    IMG_5847
    IMG_5901
    IMG_5908
    IMG_5917

    Sarīkojumā. Foto: Roberts Birze.

    Seko intervija ar galveno festivāla organizētāju Susannu Mitchell, kura nerunā latviski.

    • How did the idea come about to organise the Baltic Festival in Latvian house?

      The festival was first hosted by the Finnish community in Altona seven years ago and it has become a popular celebration of the song and dance of each culture annually since. For the first time in the event's history the Baltic Festival will be hosted by the Latvian community at Latvian House. It is our hope to host next year's Baltic Festival as well, before we pass on the mantle to another Baltic community. Each group is happy to share in hosting this day of special celebration. 
    • How did you came up with a theme? 
      There was a lot of brainstorming to get an idea that was suitable for both song and dance, and worked across all the different cultures. We felt that there was an endless supply of 'Sagas and Legends' in all the cultures to allow scope for each group to perform something suitable and special.
    • What was the most challenging part in organising this Baltic festival? 
      Putting it all together! There was much communication between the groups, and having so many others involved in contributing to this festival made it a challenge to bring it all together. Luckily there was so much enthusiasm within the team and with the other contributors that the festival came together well; making the piragi and maizite, setting up the ethnic market in the foyer, putting the program together, organising decorations, finding experts in logistics and catering skills – we had many people who gave generously of their time and skill, and we certainly couldn't have produced this without the entire Latvian community.
    • What where the participants and how many?
      We had over 180 participants in the Baltic Festival this year, of all age groups. The Baltic Festival 2012 brought together at least ten different cultural groups of all ages to perform folk songs and dancing for each other and their associated communities. The festival encourages participation of the Baltic and Nordic communities, including Latvians, Lithuanians, Estonians, Finns and other Scandinavian cultural groups.
    • Overall - did this festival turned out to be what you where hoping for?

      The festival turned out even better than we had hoped; it allowed the participants to mingle, enjoy the songs and dances from other cultures, as well as experience some traditional Latvian food. I think the participants love seeing where the different cultures are similar and how they differ, relishing the variations in tautas terpi, dance steps and songs, picking up similar words and traditions. The concert brings the communities together, and make them feel part of a bigger community.

    “ Zaļā zālē zem ozola zariem” – AL54KD ģimenes svētki

    KD Gimenes diena komiteja

    No kreisās: Marks Lūsis, Reinis Dancis, Mārīte Rumpe un Iveta Leitase (foto R. Bērziņa)

    Svētki notiks š.g. 27. decembrī un sāksies pulksten 11.00 no rīta. Svētku vadītaja, Iveta Leitase pastāsta, ka latviešu ģimenēm un draugiem no visas Austrālijas būs iespēja sanākt kopā skaistajā Aneslijas (Annesley) kolledžas dārzā. Šī vieta atrodas gandrīz blakus Adelaides latviešu namam, Tālavai. Pāris minūtēs varēs mierīgi aizstaigāt. Tas arī nozīmē, ka Kultūras dienu mākslas izstādes atklāšanas apmeklētājiem būs iespēja iegriezties ģimeņu svētkos pa ceļam no Ukraiņu baznīcas, kas atrodas turpat ap stūri. Mākslas izstādi atklās plkst. 10.00 tanī rītā. Ta kā ģimeņu svētku sākumu ieskandinās pūtēju orķestris ar jestrām latviešu melodijām, nebūs grūti atrast Aneslijas kolledžas dārzu! Kamēr jautra mūzika spēlēs, tikmēr Adelaides Latviešu skolas padome kurinās krāsni un ceps desiņas izsalkušajiem. Piedāvās arī kafiju.
    Ņiprākajiem dalībniekiem būs iespēja sevi parādīt latviešu mīļākajos sporta veidos – basketbolā un hokejā.

    Prezidents Jānis Čakste

    Latvija nav tik liela, lai mēs nokustu pa to
    staigājot un tās labā strādājot.
    Celsim Latviju ar skaidrām sirdīm un tīrām rokām.

    Pirmais valsts prezidents Jānis Čakste, dzimis 14. septembrī, 1859. gadā, Lielsesavā, miris 1927. gadā, 14. martā, Rīgā, apglabāts Meža kapos.
    Dažus vārdus par Jāņa vecāku mantisko stāvokli, kas bija sevišķi nozīmīgs viņa dzīvē.
    Dzimtbūšanu Kurzemē atcēla 1817. gadā, bet arī pēc tam zeme palika muižnieku īpašumā. Nomas maksu, kas nemitīgi pieauga, bija grūti samaksāt un daudzi tika izlikti no mājām. Apbrīnojami bija tie saimnieki, kas prata ne vien izdzīvot, bet savus apstākļus uzlabot, kļūt turīgi, pie kuŗiem piederēja arī Jāņa Čakstes vecāki. Jāņa pirmai izglītībai vecāki algoja mājskolotāju. 1872. Jāni sūta uz Jelgavas Sv. Annas elementārskolu, ko bija dibinājusi hercoga Bīrona draudzene, vēlākā Krievijas ķeizariene Anna. 1933. gadā tā atzīmēja savas pastāvēšanas 200 gadus. (Kaŗa laikā skola pilnīgi nopostīta). 1875. gadā Jānis Čakste iestājas Kurzemes guberņas ģimnazijā. Mācību valoda bija vācu, paradoksāli, krievu valodas pat nebija mācību programmā. Diemžēl, skolēniem nebija atļauts runāt latviski pat ārpus ģimnazijas sienām. Tomēr, tieši šeit ģimnazijas audzēknis Jānis Čakste guva pārliecību par obligātu latviešu valodas lietošanu un pulcināja ap sevi jauniešus, kas, neskatoties uz aizliegumu, savā starpā apņēmās runāt latviski. Nodibinājās t.s. skolnieku ,,vakari’’, kuŗos Čakste aizstāvēja jaunlatviešu intereses. Grupa auga. Jāņa vecāki viņam un meitai Otīlijai noīrēja dzīvokli tagadējā Akadēmijas ielā, kur vakarētāji varēja sanākt. Čakste, pretēji vairumam ģimnazijas absolventu, kas izvēlējās Tērbatu, bija nolēmis studēt Maskavā, kādēļ cītīgi mācījās krievu valodu. Čakstem nepatika Tērbatā valdošais vācu gars, kur dominēja vācu studenti ar vāciskām studentu korporācijām. Tā kā tēvs izglītībai līdzekļus neliedza, viņš mācījās arī franču valodu un vijoles spēli. 1882. gadā, beidzot ģimnaziju, viņš, vairāk vai mazāk sekmīgi, bija iemācījies piecas svešvalodas: latīņu, grieķu, vācu, franču un krievu. Interesantu Jāņa Čakstes raksturojumu ir devis viņa laika biedrs Jānis Kreicbergs, kas to novērojis viņa atvadu runas laikā: ,,Viņa stāvs, izturēšanās, balss un runas veids atstāja iespaidu. Neviļus bija jānāk pie slēdziena, ka runātājs ir gudrs cilvēks ar ļoti patīkamām manierēm. Ģimnazistu vidū J. Čakste ieņēma izcilu stāvokli. Jau toreiz viņa paziņas bija pārliecībā, ka J. Čakste ies tālu, ka viņam pieder nākotne’’.

    E. Smalkais

    KĀRĻA ULMAŅA 135. DZIMŠANAS DIENAI VELTĪTS SARĪKOJUMS

    Miervaldis Balodis MLB sarikojuma par Ulmani 2012 006

    Sarīkojumā. Foto: Rasma Celma.
    9. septembrī MLB rīkoja K. Ulmaņa piemiņas sarīkojumu Melburnas latviešu namā.
    Kā parasti, MLB sarīkojums sākās un beidzās ar kopēji dziedātām dziesmām. Svētku runu teica Miervaldis Balodis. Savā runā viņš ļoti interesanti apskatīja Ulmaņa dzīves notikumus, izceļot viņa mīlestību uz Latviju un viņa mīlestību uz lauksaimniecību.
    Sarīkojuma otrajā daļā bija iespēja nosktīties ļoti vērtīgu DVD par Kārļa Ulmaņa dzīvi un to laikmetu, kas saistīts ar Kārļa Ulmaņa nonākšanu Valsts prezidenta amatā, līdz pat komūnisma varas pārņemšanai un Ulmaņa izsūtījumu uz Sibīriju un viņa nāvi.

    Par Austrālijas latviešu periodisko izdevumu, grāmatu, organizāciju materiālu un personisko arhīvu saglabāšanu


    Aldis L. Putniņš
    LAAJ KF priekšsēdis un PBLA arhīvu darba grupas loceklis
    2012. gada 4. septembris


    Sekojošais raksts ir pārdomas un ieteikumi kas būtu darāms, lai saglabātu Austrālijas latviešu vēstures mantojumu. Šobrīd tās ir tikai autora domas un ieteikumi. Es ceru, ka tas mudinās pārrunas, kritiku, labojumus un papildinājumus, tā lai pēc neilga laika mēs varam vienoties par labāko saglabāšanas stratēģiju. Komentāri ir sūtami:
    kf@laaj.org.au vai
    Dr Aldis Putniņš, c/o LAAJ, PO Box 98, Reynella SA 5161

    Pašreizējā situācija

    PBLA 2011. g. valdes sēdē pieņēma sekojošu rezolūciju:

    Lai saglabātu trimdas vēstures mantojumu, PBLA aicina visas trimdas un emigrācijas organizācijas un personas saglabāt grāmatas, dokumentus un mūzejiem svarīgus materiālus. PBLA uzskata, ka vērtīgākajiem materiāliem principā ir jāpaliek savās mītņu zemēs, jo tie konstatē daļu no tās zemes vēstures un latviešu tautas lomas šīs zemes attīstībā. PBLA izpētīs iespējas noslēgt  starpvaldību vienošanos ar mītņu zemēm, lai veicinātu archīvu, bibliotēku un mūzeju materiālu saglabāšanu un pieejamību.
    Adresāts: Latviešu organizācijas pasaulē

    Es domāju, ka ieteikums atstāt mūsu svarīgākos materiālus Austrālijā ir diskutējams jautājums. Latviešu Mūzikas Krātuve, ko vadīja Ēriks Biezaitis, sen ir Latvijā. Austrālijas Centrālais Archīvs (ALCA) vairs nepastāv. Pirms vairākiem gadiem visi, vai gandrīz visi, tā materiāli tika deponēti Latvijas Valsts Arhīvā (LVA). Olģerta Rozīša konsulārā korespondence un ziņojumi Londonas sūtniecībai tagad atrodas Latvijas Ārlietu Ministrijas arhīvā. Privātās bibliotēkas tiek likvidētas vai samazinātas un daudzas atlikušās grāmatas tiek sūtītas uz Latviju.

    Pēc Austrālijas likumiem, vienu eksemplāru no katras jaunas publicētās grāmatas ir jādeponē Austrālijas Nacionālajā Bibliotēkā. Tātad vismaz viens eksemplārs no katras grāmatas, ko latvieši Austrālijā ir izdevuši ir jau saglabāts un publikai pieejams, ja visi ir ievērojuši šo likumu (par šo pienākumu visi izdevēji tiek atgādināti laikā, kad viņi pieprasa ISBN numuru saviem izdevumiem).

    Vairums (bet droši vien ne visas) grāmatas ko latvieši šeit ir izdevuši ir arī deponētas Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā (LNB). Ar periodiskiem izdevumiem iet grūtāk. Pilns laikraksta
    Austrālijas latvietis (AL) komplekts ir deponēts Austrālijas Nacionālajā Bibliotēkā. Atsevišķi laikraksta numuri un avīžu izgriezumi atrodas LVA fondos. LNB krājumos ir numuri no 1953. līdz 2003. gadam, bet trūkst vairāku gadu (piem. 1954., 1955., 1957., 1964., 1981.) un vairākiem gadiem trūkst atsevišķu (dažiem pat gandrīz visi) numuru. Misiņa bibliotēkā ir numuri no 2010. līdz 2012. gadam un Latvijas Universitātes bibliotēkas reto izdevumu krājumā ir numuri no 1958. līdz 2004. gadam, bet ar daudziem robiem. LNB Digitālajā bibliotēkā (sk. Pielikumu Nr 1) ir diezgan pilnīgs ieskanēts AL komplekts, bet tas ir pieejams tikai Latvijas bibliotēku tīklā, jo bez autortiesību īpašnieka atļaujas to nedrīkst tālāk izplatīt. Tātad, kaut Digitālā bibliotēkā AL ir formātā, kas atļauj to lasīt jebkur pasaulē kur ir dators un interneta savienojums, praktiski to var apskatīt tikai Latvijas bibliotēkās.

    Attiecībā uz laikraksta
    Latvietis, tā redaktors, Dr. Gunārs Nāgels, man agrāk informēja ka visi Latvietis numuri ir saglabāti un pieejami tīmeklī. Varbūt derētu šo laikrakstu arī deponēt LNB Digitālajā bibliotēkā.

    Ar sīkākiem periodiskiem izdevumiem situācija nav apmierinoša. Gandrīz visām Austrālijā izdotām latviešu sērijām ir robi. Kā piemērs,
    Adelaides Latviešu Ziņotājs (ALZ) numuri ir izkaisīti pa vairākām iestādēm Latvijā, un nekur nav pilns komplekts. 1995. līdz 2003. gada un 2010. līdz 2012. gada numuri ir sadalīti starp Misiņu bibliotēku un NLB. Rakstīju LNB Uzziņu un informācijas centra vadītājai jautājot vai nebūtu lietderīgi šos ALZ numurus apvienot vienā vietā. Atbilde bija, ka „Jautājumā par numuru apvienošanu Jums pilnībā piekrītu, bet tas diemžēl nav manā kompetencē. Šis jautājums būtu jāadresē abu augstāk minēto bibliotēku direktoriem.”

    Daļa ALZ numuru ir atrodami Digitālajā bibliotēkā, bet līdzīgi kā ar AL, tos var tikai lasīt „online” Latvijas bibliotēkas tīklā, jo autortiesību īpašnieks līdz šim nav devis plašāku pieejamības atļauju. Bez minētajām bibliotēkām, LVA fondos ir 1994. līdz 2000. gada ALZ numuri. Austrālijas Nacionālajā Bibliotēkā ir gandrīz visi ALZ numuri (trūkst tikai dažu) no 1975. līdz 2012. gadam. Bet ALZ iznāk kopš 1953. gada, tātad trūkst visi 1953. līdz 1974. gada numuri. Līdzīga situācija pastāv attiecībā uz citiem Austrālijas latviešu periodiskiem izdevumiem (dažādi apkārtraksti, ziņotāji, u.tml), t.i. Austrālijas Nacionālajā Bibliotēkā un dažādās bibliotēkās un arhīvos Latvijā ir tikai nepilnīgi komplekti vai vispār nav. Piemēram, agrākais Tasmānijas Latviešu Biedrības apkārtraksts
    Auseklis nav atrodams nevienā Latvijas bibliotēkā vai arhīvā. Šādi trūkumi traucē Austrālijas latviešu vēstures liecību saglabāšanai un izpētei.

    Nākošais jautājums ir par Austrālijas latviešu organizāciju materiāliem (protokoli, svarīgākā korespondence u.tml). Kā jau iepriekš minēju, liela daļa agrāko gadu materiāli, kas bija deponēti Austrālijas latviešu centrālajā archīvā tagad atrodas LVA. Bet ne visas organizācijas deponēja savus materiālus ALCA. Bez tam, kopš likvidēja ALCA katra organizācija ir uzkrājusi jaunus materiālus. Ko darīt ar šiem materiāliem?
    Ir neskaidrība ko darīt ar personiskiem arhīviem (personiskie manuskripti, dienas grāmatas, dzīves stāstu apraksti, nozīmīga privāta korespondence, foto albumi). Tuvinieki bieži tos manto un vai nu saglabā, aizmet prom, vai deponē kādā arhīvā. Domāju, ka pēdējais notiek diezgan reti, kaut vairāki Austrālijas latvieši ir jau deponējuši savus personiskos materiālus Latvijas valsts arhīvā.
    Starp citu, deponēt fotogrāfijas ir bezjēdzīgi ja fotogrāfijām nav pievienoti paskaidrojumi kas ir fotografēts (cilvēku vārdi) un kur un kad fotogrāfijas ir ņemtas.
    Ir grūti spriest ko saglabāt vai nesaglabāt. Ir lietas kas ir ikdienišķas un triviālas, bet tas var būt diezgan subjektīvs un mainīgs vērtējums. Katrā gadījumā, domāju ka nav jāierobežojas ar izcilu sabiedrisko vai kultūras dzīves darbinieku liecību saglabāšanu. Jebkura latvieša dzīves liecība ir vērta saglabāt. Varbūt ir labāk ja katrs pats izsijā savus materiālus un vai nu tos deponē kamēr vēl ir dzīvs vai atstāj instrukcijas ko lai dara ar šiem materiāliem pēc nāves (lai samazināt risku ka mantinieki tos aizmet prom).

        1) Jāsastāda pilnīgs (vai cik pilnīgs cik iespējams) Austrālijas latviešu periodisko izdevumu saraksts (periodikas nosaukums, izdevējs, izdošanas vieta, izdošanas gadi, izdoto numuru skaits).
        Zemāk uzdotais saraksts (sk. Pielikumu Nr 2) ir labs sākums, ko tikai būtu jāpapildina (riteni no jauna nav jāizgudro). Melburnas latviešu biedrības bibliotēkas darbinieki varbūt varētu nākt šeit talkā, ņemot vērā ka MLB bibliotēka ilgus gadus krāj trimdas, un it sevišķi Austrālijas, latviešu izdevumus. Papildus tam, katrs LAAJ priekšsēdis savā pavalstī arī pārbaudīs zemāk uzdoto periodikas sarakstu un, sazinoties ar vietējām organizācijām, centīsies to papildināt.

        2) Jāpārbauda cik pilnīgi ir deponētie komplekti Austrālijas Nacionālajā Bibliotēkā, Latvijas Valsts Arhīvā un Latvijas nozīmīgākajās bibliotēkās (LNB, LU bibliotēkā u.tml.). Iztrūkumi/robi tiek atzīmēti.
        Pirmās divas augšminētās darba fāzes derētu pārskatīt un koordinēt kādam no mūsu profesionālajiem bibliotekāriem (piem. Iveta Rone).

        3) Tiek rīkota kampaņa, lai atrastu iztrūkstošos numurus. To var darīt sazinoties ar izdevējiem, ziņot vietējām organizācijām (ko var veikt LAAJ vicepriekšsēži savās vietējās latviešu organizāciju apvienībās) un rakstīt mūsu laikrakstos, aicinot lai tie kam savos personiskos arhīvos/bibliotēkās atrodas iztrūkstošie numuri, tos noziedo LAAJ valdei, kas uzņemsies tos sūtīt tālāk uz attiecīgajām bibliotēkām Austrālijā un Latvijā.

        4) Jo periodiskie izdevumi bieži tiek digitalizēti un ievesti LNB Digitālajā bibliotēkā, lai tie būtu pieejami arī ārpus Latvijas bibliotēku tīkla, katram autortiesību īpašniekam (parasti tas ir periodikas izdevējs) vajadzētu sazināties ar LNB un nodot nepieciešamās atļaujas.
        Kontaktinformācija saziņai: Karīna Bandere, LNB Digitālās bibliotēkas projektu vadītāja, tālr. +371 67439943 un e-pasts: karina.bandere@lnb.lv

          Jo liela daļa organizāciju agrāko materiālu ir jau Latvijā, nebūtu lietderīgi turpmākos materiālus glabāt Austrālijā, sašķeļot organizāciju materiālus starp Austrāliju un Latviju. Jāturpina deponēt materiālus Latvijas valsts arhīvā, lai viss būt vienā vietā. Katrai organizācijai pašai ir jāapspriež ko vēlas paturēt, ko mest prom, un ko deponēt arhīvā. Materiāli kas ir vecāki par 10 gadiem vairums organizācijām nebūs vairs vajadzīgi un varētu (pēc izsijāšanas) sūtīt uz LVA (sk. Pielikumu Nr 3). Kā jau minēju, protokoli un svarīgākā korespondence būtu jāpatur vai jādeponē. Ja iespējams, biedru sarakstus, kases grāmatas, statūtus, sarīkojumu fotogrāfijas u.tml. arī vajadzētu saglabāt vai deponēt. Materiālus, ko deponēs LVA var sūtīt latviešu labdarības sūtījumu tvertnē, kas reizi gadā tiek sūtīts no Adelaides. LAAJ prezidijs un LAAJ KF var palīdzēt ar izdevumiem ja kādai organizācijai trūkst līdzekļu samaksāt par savu sūtījumu. Līdzīgi ar personiskajiem arhīvu materiāliem, kaut ja nav liels kvantums, tad personas kam pieder šie materiāli var tikpat labi sūtīt taisnā ceļa pa pastu uz LVA:

          Latvijas Valsts arhīvs Adrese: Bezdelīgu iela 1, Rīga, LV-1048 Kurzemes prospekts 5 - glabātava Tālrunis: +371 67462317 fakss: +371 67460462 www.lvarhivs.gov.lv
          e-pasts: lva@arhivi.gov.lv

          Kārlim Ulmanim – 135!

          Kārļa Ulmaņa domu graudi:
          "Tautai, kuras dvēselē nav iededzināts mirdzums par viņas nākotnes varenīb
          "Mīlestība galu galā ir viss. Tā ir dzīvības atslēga, un tās izstarojums ir spēks, kas sakustina pasauli. Dzīvo mīlestības domās pret visiem, un tu no visām pusēm pļausi mīlestību."
          No kreisās, DV CV sekretārs Ivars Švānfelds un DV priekšnieks Andrejs Mežmalis noliek ziedus š.g. 4.septembrī pie Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa pieminekļa, kas atrodas iepretīm Latvijas Ārlietu ministrijai (pāri Kr. Valdemāra ielai).
          Šī gada 4.septembrī, pirmajam Latvijas Ministru prezidentam, kā arī Valsts prezidentam (1936.-1940.g.), Kārlim Ulmanim palika 135. dzimšanas diena. Viņš bija Padomju Savienības totālitārā režīma upuris un viņa kapa vieta nav zināma. “Vispirms brīvība, tauta, valsts un tikai tad es pats.” Prezidents Ulmanis bija dzimis 1877.gada 4.septembrī, un cik tagad ir zināms, viņš mira 1942.gada 20.septembrī 65 gadu vecumā. Novēlam viņam vieglas smiltis svešumā! Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Andrejs Mežmali



          Adelaides Vanadzēm liela jubileja

          index

          Pirmā rindā no kr.:Erna Urbāns, Elza Boreyko, Velta Puksts, Regīna Berķis, Rita Pillups, Vera Burdikova, Anna Didrichsons.
          Otrā rindā no kr. Rasa Feja, Geņa Janmeija, Aija Balode, Irmgarde ozoliņa, Dzidra Virgin, Gunta Rudzītis. Trūkst Ilze Kernich. Foto: Artūrs Berķis.
          Ne tikai Adelaides Vanagi, bet arī Vanadzes, šogad var atskatīties uz 60 gadu čaklu darbību, tādēļ, šī gada janvārī, visa nodaļa, Vanadzes ieskaitot, lepni un grandiozi, ar veselu sarīkojumu virkni un citu pilsētu ciemiņiem, nosvinēja lielo jubileju. Taču kaut kas nelikās gluži pareizi, jo Vanadžu kopa dibinājās tikai septembrī, ne janvārī, kā pati nodaļa, tādēļ, septembrī bija atkal iemesls svinēt.
          Kārtējo ikmēneša sanāksmi septembŗī apņēma īsts svētku noskaņojums, jo svinējām ne tikai kopas gadskārtu, bet arī trim Vanadzēm personīgās dzimšanas dienas. Netrūka arī formālā daļa, jo šī bija īstā reize, kad piespraust jaunām Vanadzēm Vanagu nozīmes un pasniegt pateicības rakstus un atzinības saktiņas ilggadīgām un strādīgām Vanadzēm. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Gunta Rudzītis

          Dienas algu latvietībai!

          Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) rīko savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas akciju šī gada septembra un oktobra mēnešos. Jūsu turpinošais atbalsts ir nepieciešams, lai apvienība varētu turpināt savu darbu.
          2011. gadā jūs saziedojāt $29,906.
          Vēlreiz sirsnīgs paldies par šo lielo atsaucību!
          Šogad ir jauna LAAJ valde un uz nākamiem trim gadiem tā atrodas Adelaidē.
          Jaunām valdēm varētu būt jauni uzskati bet, kas nemainās, ir, ka LAAJ turpinās savu uzdoto darbu latviešu sabiedrības labā Latvijā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
          Šogad esam paturējuši to pašu iepriekšējā gada speciālo mērķi: Sveika Latvija. Tas ir projekts, kur mūsu jaunieši var ciemoties Latvijā, iepazīties ar citiem latviešu jauniešiem no visas pasaules, stiprināt savas saites ar latviešu sabiedrību un kuplināt savas latviešu valodas zināšanas. LAAJ maksā pusi no ceļa izdevumiem. Šogad trīs jaunieši piedalījās. Pagājušā gadā jūs saziedojat $6804 šim mērķim. Vai to varēsim šogad pārspēt?
          Kultūras fonds atbalsta Izglītību un jaunatni, iestādes, kultūru un vairākus citus projektus.
          Nauda ir vajadzīga vairākiem Prezidija un Kultūras fonda darbam, piemērām grāmatu sūtīšanai uz Latviju, atbalstam skolotāju konferences kursantiem, 18. novembra referenta ceļa izdevumiem, PBLA biedru maksai, administrācijas izdevumiem ieskaitot LAAJ mājas lapai, un arī, diemžēl, nodokļiem.
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Dr Pēteris Strazds, LAAJ prezidija priekšsēdis

          Pasted Graphic

          ADELAIDĒ RUDENS ŠOGAD BŪS DECEMBRĪ!

          foto rasma celinska

          Rasma Celinska.
          AL54KD tautas deju uzvedums, "Nāk rudentiņš”, notiks š.g. 28. decembrī Skota teātra zālē (Scott Theatre), Adelaides pilsētas centrā. Uzveduma vaditāja ir Rasma Celinska. Bieži aizejot uz kādu pasākumu, neienāk prātā kādi šķēršli rīkotājiem jāpārvar pirms uzvedums gatavs publikai. Šoreiz tieši viens šāds šķērslis bija atrast piemērotu zāli. Skotu teātra zālē ir agrāk notikuši tautas deju uzvedumi, un tā ir ļoti piemērota mūsu vajadzībam. Jau pagājušā gadā bija paziņots, ka zāli ap to laiku kad mums tā būtu vajadzīga, nevienam neizīrēs. Nu sākās meklēšana un galva sāpes! Citas zāles vai nu par mazu, par lielu, neparocīgā vietā, par dārgu utt. Laimīgā kārtā Rasma un Rīcības komitejas priekšsēži Inta un Juris Skābe neuzdeva ideju par Skota teātra zāli, atkal griežoties pie zāles administrācijas, beidzot ar labām sekmēm.
          Rasma izvēlējās rudens tēmu, jo citi gada laiki ar saistītām tradīcijam viņai likās vairāk pazīstami– vasara ar saviem Jāniem, ziema ar Ziemassvētkiem, pavasaris ar Lieldienām. Uzvedumā dejas un dziesmas atspoguļos rudeni – ražas vākšanu, apjumības, Miķeļus, Mārtiņus, veļu laiku u.c Rasma, būdama skototāja paskaidro, ka viņa būtu laimīga, ja piedaloties tautas deju uzvedumā, jaunieši iemācītos ko jaunu par šo skaisto un interesanto gada laiku un tās tradīcijām. Paredzam, ka visas latviešu tautas deju kopas Autrālijā un Adelaides latviešu skolas bērni piedalīsies. Uzvedumā redzēsim gan vecas dejas, gan jaunus darbus, solo dejas un kopdejas. Padzirdēts, ka Adelaides Auseklītim top divas jaunas horeogrāfētas dejas, viena Dailas Šmites radījums, otra Rūda Danča. Par muzikālo pavadījumu gādās grupa “Vepons of Rok”.
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Rudīte Bērziņa, AL54KD informācija

          KĀDAS MĒS (VARBŪT) ESAM


          SLT_TadaEsEsmu_aug2012-1
          No kreisās: Līga Hegnere (Hegner), režisors un dekorātors Jānis Grauds, Ilona Brūvere, Lija Veikina un Andris Kariks. Foto: Ojārs Greste.
          SLT_TadaEsEsmu_aug2012-2

          SLT “Tāda es esmu”,
          17. 18. un 19. augustā
          , Jāņa Grauda režijā.

          Pusgadsimtu atpakaļ, kad feminisma vilnis pāršalca rietumu pasauli, tas nenāca tikai ar vienlīdzīgas algas un legālo tiesību pieprasījumu. Tā centrā bija cīņa pēc kādas daudz grūtāk satveramas “vienlīdzības” dzimumu starpā. Ko šāda “vienlīdzība” īsti nozīmē, un cik tālu tā panākama, par to varam mūsu “pec-feminisma” laikmetā, ja vēlamies, joprojām strīdēties.
          Kāds tam sakars ar SLT jaunāko iestudējumu. Aivas Birbeles komēdiju “Tāda es esmu”? Kā saprotams no SLT programmas lapiņas, izrāde, kas ir tieši par sievietēm, šādas idejas pat nepiemin. Tā vietā Jānis Lācis cenšas izskaidrot humoru (vienmēr riskants uzdevums) savā “smieklu paradīzē” iesvētot Beniju Hilu, Kurtu Vonegutu un Hašeku Šveiku.
          Lai cik smieklu SLT izrāde brīžiem izraisīja, ko Birbele savā komēdijā apskata, ir, kur minētais feminisma vilnis ir mūsdienu sievieti atstājis.
          Galveno lomu dalīja Ilona Brūvere un Liga Salduma-Hegnera un, virspusēji, mēs sekojām lugas “varones” Zanes cīņai ar visu kas, pusmūžā, apdraud tās sievišķīgo pašvērtību.
          Mazu dzelonīšu ”pazemināta” - jauns vīrietis trolejbusā, flirta vietā, piedāvā tikai savu sēdvietu - Zane iekrīt pašanalizes un mazvērtības mudžeklī. Kas īsti no sievietes tiek tagad pieprasīts, lai tā justos vērtīga kā - sieviete? Zane (un Birbeles luga) tam meklē atbildi.
          Viņa sastāda neiespējamus fiziskās aktīvitātes plānus, apņemas sekot visiem “spalvu epillacijas”, dieta un cellulozes ,,atkaušanās’’ režīmiem. Viņa pie spoguļa deklamē gadiem mācitās mantras (“Tu esi skaista, talantīga sieviete. Tu esi uzplaucis zieds” utt). Viņa pat mēģina ierosināt kampaņu “Spalvu vienlīdzībai” -ja vīrieši pieņemami “ar spalvām”, kādēļ ne sievietes?
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Inta Rogers Sidnejā

          Četri Sidnejas latvieši staigā 100 km labdarībai

          Oxfam2012_team75-405
          Labajā pusē priekšā Jānis Daniklifs (Dunnicliff) ar savu komandu (75). Foto: Linda Ķepīte.
          Oxfam2012_team414-402
          Silvijas māsa Tara ar vīru Džeisonu masē Silviju un Deniju sestā pieturas punktā. Foto: Ojārs Greste
          Oxfam2012_team414-404
          Oxfam2012_team414-401

          Edgars, Denijs un Silvija pie nobeiguma oficiālās fotografijas punkta. Foto: Ojārs Greste
          Nostaigāt 100 km pa meža takām, ielejām un 200 m augstiem kalniem, cauri dienai un augstai ziemas naktij bez gulēšanas, ar tikai īsiem pārtraukumiem, prasa lielu uzņēmību un izturību. Šādu ceļojumu uzņēmas četri Sidnejas latvieši, Edgars Greste, Aldis Liepiņš, Jānis Daniklifs (Dunnicliff) un Silvija Haues (Howes), kas No 24. līdz 26. augusta piedalījās labdarības organizācijas OXFAM meža staigajumā Sidnejā.
          OXFAM (“Oxford Committee for Famine Relief “ saīsinajums) iesākās Anglija 1942. gadā un tagad ir internacionāla organizācija, kas vāc līdzekļus, lai palīdzētu nabadzīgākajiem sabiedrībā sagādāt tīru ūdeni, sanitāro techniku, uzlabotu veselību un izglītību. Austrālijā viens no populārākajiem līdzekļu vākšanas veidiem ir gadskārtējie 100 km meža ceļojumi, kas ir jāpaveic ne ilgāk kā 48 stundu laikā, staigājot arī pa nakti. Sidnejas ceļojums sākas Bruklinā (Brooklyn) pie Haukesburijas upes (Hawkesbury River) un izbeidzāš Mosmanā (Mosman). Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Dāmu kopas sarīkojums ar priekšlasījumu

          Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopas sarīkojumā svētdien, 12.augustā, Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē Edīte Birzule pastāstīja par neseno ceļojumu pa Braziliju, no Rio līdz Amazones džungļiem. Iemesls braucienam bija Latvijas goda konsula Alda Birzuļa vēlēšanās savu dzimšanas dienu svinēt Brazilijas karnevāla laikā, kas notiek piecu dienu ilgās svinībās pirms Pelnu dienas, ceļojumam pievienojot arī Amazones un Bahia provinces apsakati, bet priekšlasījumā pastāstot ari par Brazilijas vēsturi. Portugāļi 1500.gadā pieprasīja sev Braziliju pēc tam, kad pāvests Aleksandrs VI ar Tordesillas līgumu bija nospraudis Spānijas un Portugāles robežas, pēc kura 1494. gadā pasaules rietumi pienācās Spānijai, bet austrumi Portugālei ar noteikumu, ka tiem savās daļās jāizplata arī kristīgā ticība. 48% no visas Dienvidamerikas nonāca Portugāles pārvaldībā. Rio de Žaneiro jeb Janvāra upe esot viena no skaistākām pasaules pilsētām ar augstiem kalniem un 6 kilometru garu jūrmalu, kas karnevāla laikā satiksmei ir slēgta. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Juris Krādziņš


          ELA
          Eiropas Latviešu Apvienība
          _____________________________________________________________________



          Eiropas Latviešu apvienība (ELA) gatavojas biedru organizāciju sanāksmei

          Šā gada 8. un 9. septembrī Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā, Daugavas Vanagu fonda namā (72 Queensborough Terrace, London, W2 3SH), notiks Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju sanāksme. Šogad gaidīti ierodamies latviešu centrālo organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes. Sanāksmes sākums būs 8. septembrī plkst. 10 (darbs tiek plānots līdz plkst. 17 vakarā). Nākamajā dienā, 9. septembrī, darbs noritēs no plkst. 10 līdz 14.
          Viens no sanāksmes darbakārtības uzdevumiem būs sadarbības izvērtēšana gan starp biedru organizācijām, gan ar Latvijas valsts iestādēm izglītības un kultūras jomā, un informācijas apmaiņā. Tiks pārrunāts ELA un biedru organizāciju veikums laika periodā no 2011. gada septembra, kad Francijas Republikas galvaspilsētā Parīzē notika iepriekšējā ikgadējā sanāksme, līdz šim brīdim. Jāatzīmē, ka ELA šai laika posmā ir rosinājusi pievērsties jautājumam par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu maksimālu iesaistīšanu Latvijas attīstībā un mūsu valsts popularizēšanā Eiropā kultūras (tai skaitā, vēstures) un saimnieciskajā ziņā. Tāpat ELA mudinājusi stiprināt ārvalstīs mītošo latviešu politisko aktivitāti, rosinot izveidot atsevišķu vēlēšanu apgabalu, lai emigrācijas tautiešiem būtu ērtāk piedalīties Saeimas vēlēšanās un referendumos, tādā veidā pildot savu pilsoņa pienākumu. Vienojoties ELA prezidija locekļiem un biedru organizāciju pārstāvjiem, ieteiktas dažādas pārmaiņas izglītības nozarē ārvalstīs, proti, latviešu valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešana Eiropas skolu programmā, kā arī lielākajos latviešu centros.
          ELA biedru organizāciju sapulci atklās Latvijas Republikas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais.
          Šā gada sanāksmē ir aicināti piedalīties LR izglītības ministrs Roberts Ķīlis, LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende, LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kā arī pārstāvji no PBLA.
          ELA pārstāve Londonā un sanāksmes praktiskā organizatore ir Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdētāja Lilija Zobens.

          Informāciju sagatavojusi:
          Lāsma Ģibiete,
          Eiropas Latviešu apvienības (ELA) komunikāciju referente.




          Modes skate Melburnā

          P1010107
          P1010117
          P1010123
          P1010202
          P1010203

          Sarīkojumā: Foto: Šarlote Jakse.
          Nu jau daudzus gadus AL47 Kultūras dienu rīcības komiteja rīko naudas vākšanas akciju, lai palīdzētu latviešiem gan Latvijā, gan tepat Austrālijā. Šoreiz tika organizēta Modes skate, lai ne tikai gūtu ļidzekļus Latviešu bērnu vasaras nometnei, bet to darot, varētu iegādāties kaut ko tādu, kas nevienai sievietei nekad nebūs par daudz - jaunu tērpu. Melburnas DV mītne, bija gaumīgi iekārtota priekšā stāvošai Modes skatei. Skanēja jautra mūzika - salsas un sambas ritmos, par ko gādāja Jānis Kārkliņš. Tika izrādīti 20 dažādi tērpi, kuri tika sagādāti no Andiamo veikala Ivanhoe un tos demonstrēja “Patti Perkins and The Fashion Team”. Andiomo jau sastrādājas ar AL47 7 gadus.
          Sarīkojums tika veltīts Māras Misas piemiņai - ilggadīgai AL47 loceklei, kura nesen aizgāja mūžībā. Viņas pāliecība bija -“Bez labas komandas un sastrādāšanās nevar neko paveikt”, ko sarīkojuma rīkotāji ļoti novērtēja un uzsvēra.
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Šarlote Jakse

          Sidnejas latviešu biedrības 2012.g. pilnsapulce

          Pilnsapulce 008Pilnsapulce 009

          SLB priekšsēdis Jānis Grauds uzrunā biedrus. Foto: G. Zariņa.

          Pilnsapulce 012

          Katram mēnesim ir sava īpašība un savas izjūtas izsauksme. Sidnejā janvāris/februāris ar (parasti, kaut ne tik daudz pēdējos gados) nežēlīgo karstumu un ugunsgrēku draudiem, aprīlis (vai kā iekrīt) ar vasaras ardievām un Lieldienām, Jūnijs ar financiālā gada noslēgumu un saistītām rūpēm un gaŗu gaŗo Jāņu nakti ar iepriecinošo sajūtu, ka aukstums (parasti) saniedzis kalngalu un pavasaris turpat jau rēgojas. Augustā gaidam rietumvēju brāzmas, bet tas arī liek atgādināt ka jāgatavojas uz Sidnejas latviešu biedrības pilnsapulci. Tā šogad pavasarīgā svētdienas pēcpusdienā. 26. augustā atkal jau laicīgi sāk ierasties ļaudis Sidnejas latviešu namā, Stratfildā. Pēc pierakstīšanās varēja pārlasīt izdalīto iepriekšējā 2011.g. pilnsapulces protokolu kā arī 2011/2012.g. kases pārskatu un paredzēto 2012/13.g. budžetu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          Gundega Zariņa


          KĀ GAN LAIKS SKRIEN!

          Austrālijas Latvieša rakstu autores Guntas Rudzītes jubileja - Sveicam!!!

          P1040869
          P1040881
          P1040883
          P1040889
          P1040892
          P1040902
          P1040906
          P1040921
          P1040872
          P1040922

          Tā kā dzimšanas apliecība nemelo, tad būs vien jāatzīst, ka vakar mani mūža rati pārripoja 70 gadu robežai, un tā kā pagājuši 40 gadi, kopš atzīmēju savus šūpuļa svētkus ar viesībām un sakrājies paliels sabiedriskais parāds, apzinājos, ka šoreiz, lielāka svinēšana neizbēgama. Saviem 70 viesiem ielūgumā piekodināju, lai dāvanu un ziedu vietā man atnes ziedojumu Okupācijas mūzejam, jo galu galā, manam mūžam man mantas pietiek. Lūdzu arī, lai neaizmirst paņemt līdz dziedamo balsi, priecīgu prātu, un veselīgu apetīti. Neparedzēju daudzas runas, tādēļ sagatavoju Dziesmu vācelīti ar manām mīļākām dziesmām un taisījos uz lielu dziedāšanu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3102.

          23.augusta atceres seminārs Rīgā

          DSC00185

          Kara mūzejā 23.augustā - no kreisās: DV priekšnieks, atv. flotiles admirālis Andrejs Mežmalis; prof. Inese Vaidere, ES Parlamenta deputāte no Latvijas; DV CV kasieris Andris Staklis, Ph.D.; DV CV sekretārs Ivars Švānfelds, Okupācijas mūzejs.
          Šī gada 23.augustā, „Staļinisma un nacisma upuru atceres diena” sarīkojumā, Latvijas Kara mūzejā, Rīgā, notika Daugavas Vanagu Centrālās Valdes (DV CV) prezidija rīkotais „Informācijas seminārs” Latvijā rezidējošiem ārzemju diplomātiem. Kaut arī šajā dienā notika dažādi atceres pasākumi Rīgā un citur Latvijā, DV CV prezidija rīkotais seminārs bija labi apmeklēts, piedaloties diplomātiem no Polijas, Dānijas, Turcijas, Čechijas, Apvienotās Karalistes (Anglijas), Šveices, Norvēģijas, Ungārijas, ASV, Izraēlas, Kanadas, Ukrainas, Igaunijas, Itālijas, Azerbeidžānas un dažādām organizācijām un augstskolām, kā arī mazāks skaits Latvijas Saeimas deputātu un Rīgas Domes domnieku. Seminārs tika rīkots saistībā ar 2011.gada DV CV pieņemto lēmumu Nr.2 un atbalstu, rīkot ārzemju diplomātiem semināru 2012.gada 23.augustā, kas tiek darīts jau vairākus gadus ar Andreja Mežmaļa iniciātīvu. Semināru atbalstīja Kara mūzejs ar telpām, kā arī ar atbalstu Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB) Rutas Pazderes (LOIB priekšsēdētaja) vadībā. Seminārs notika angļu valodā; semināru atklāja un vadīja DV priekšnieks atv. flotes admirālis Andrejs Mežmalis, aicinot „mājas tēvu” Kara mūzeja direktora vietnieku, Juri Ciganovu, teikt semināra viesu uzņemšanas vārdus „savā mājā”, Kara mūzejā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          A. Mežmalis

          Austrālijas 3x3 viesi no Latvijas 2013. gadā

          DSC_0026
          Foto - Martins Plume  (82)

          Aina un Gvido Tobji. Foto no Tobju ģimenes personīgā archīva.
          Uz nākamo 3x3 nometni Austrālijā, kas notiks 2013. gadā no 2.līdz 8. janvārim, Vudhausā (Adelaidē), ciemos no Latvijas tiek gaidīti četri zinoši un pieredzējuši latvisko nodarbību vadītāji: Aina un Gvido Tobji no Vidrižiem (Ziemeļvidzeme), kā arī Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu viesi - Zane Šmite un Ivars Cinkuss no Rīgas. No Kultūras dienu rīkotāju puses par Zani un Ivaru laikrakstā ir bijušas publikācijas jau pirms pāris mēnešiem, tādēļ šoreiz mēs jūs iepazīstināsim ar Ainu un Gvido.
          Aina un Gvido Tobji dzīvo Ziemeļvidzemē, Limbažu rajona Vaivaru mājās jau 26 gadus. Meita Terēze ir beigusi Latvijas valsts Universitātes somugru studijas, šobrīd dzīvo un strādā Norvēģijā, Oslo.
          Aina Tobe ir gleznotāja, dzimusi 1963.gadā, Saldū. Jaunībā beigusi Liepājas lietišķās Mākslas skolu, dekoratīvās noformēšanas nodaļu, un joprojām krāsas un otas ir viņas ceļa biedri.
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          Jolanta Lārmane un
          Kārlis Ātrens
          3x3 2013 rīkotāji Adelaidē

          Pasted Graphic

          Austrālijas Latvieša pilnsapulce

          photo

          No kr. puses AL valdes locekļi Jānis Kārkliņš, Gunta Vagare, Iveta Laine (redaktrise) un Aivars Saulītis. Foto: A. Grimms.
          Pagājušā sestdienā notika laikraksta Austrālijas Latvietis biedru pilnsapulce. To atklāja valdes priekšsēde Gunta Vagare. Tika nolasīts pārskats, kura galvenie punkti bija lasītāju skaits, financiālais stāvoklis, laikraksta kopējā darbība un tika izteikta pateicība rakstu autoriem, fotografiem, avīzes labotāam un redaktrisei. Gadu gaitā lasītāju skaits ir samazinājies. Galvenie ienākumi nāk no abonētājiem un sludinājumiem.
          Neapšaubāmi, viena no galvenajām šodienas preses problēmam ir drukātu laikrakstu izdošana. Jaunākā paaudze ir uzaugusi, iegūstot informāciju elektroniski, kas izraisa divus galvenos punktus - informācijas iegūšanu nekavējoties, un īsi, kodolīgi, krāsaini.
          Arī mūsu laikraksts nepaliek šo dzīves pārmaiņu neskarts. Ir daudz grūtāk piesaistīt jaunās paaudzes lasītājus. Tāpēc esam izveidojuši mājas lapu, kurā daļēji atspoguļojam katras nedēļas jaunākās ziņas, ievietojam krāsainas fotografijas attiecīgiem rakstiem, fotografijas no mūsu Latvijas autoriem, kā arī papildus informāciju par pašu laikrakstu un tā darbību.
          Esam pateicīgi un priecājamies par mūs lasītājiem, kas atbalsta un pasūta mūsu laikrakstu. Turpināsim darbu!

          AL valde

          Kultūras dienu pieņemšana

          kd foto i putnina
          Ināra Putniņa pie Mt Barker Bunnings veikala.

          Pēc Kultūras dienu atklāšanas š.g. 26. decembrī varēsim visi doties uz pieņemšanu Adelaides latviesu namā Tālavā, līdzīgā veidā, kā bija pēdējās Kultūras dienās Melburnā. Pēc pieņemšanas tūlīt sekos atklāšanas ballīte, piemērota visiem gada gājumiem. Par atklāšanas ballīti sniegsim atsevišku ziņojumu vēlāk. Pieņemšanu rīkos Ināra Putniņa, redzama atēlā. Šis atšķiras no citiem KD sarīkojumiem, jo rīcības komiteja neprasa ieejas maksu. Lai pieņemšanai būtu līdzekļi, pacienāt ar atspirdzinājumiem un uzkodām, Ināra vienojās ar pazīstamo firmu, Bunnings, sarīkot austrāliešiem populāro “sausage sizzle”. Šis ir ļoti izdevīgs veids, kā iegūt līdzeķlus un Inārai ar palīgiem (Aldis Putniņš, Andis un Rudīte Bēŗziņi, Ilze Radziņa un Līga Līvēna) bija ļoti labas sekmes. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          Rudīte Bērziņa, AL54KD informācija



          Latviešu sniegums Brisbanes festivālam

          Vita un Ilva taisa puzurus

          FOTO - PUZURU GATAVOŠANA
          15 puzuri “ziedēs” Brisbanes festivāla starptautiskā laternu dārzā, pilsētas dienvidkrasta (Southbank) kultūras centra pagalma parkā. Tur ik vakarus no 8. līdz 27. septembrim pl 18.00 iedegsies krāšņa daudzkultūru (multicultural) gaismekļu izstāde. Festivāla direktors Tonijs Asnes (Tony Assness) paredz, ka šāds, tradicijām bagāts, apgaismots ceļš uz teātru un koncertu zālēm un brīvdabas estrādēm pārsteigs un iedvesmos festivāla daždažādo pasākumu apmeklētājus. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          Inga Česlis


          Seniori sanāca 2012. gada augustā

          Senioru saietu Sidnejas Latviešu namā, šī gada 10. augustā iesāka, Ivars Šeibelis ar paziņojumu, ka vispirms redzēsim Qjāra Grestes filmu par šī gada Jautrā Pāra rīkoto Jāņu sarīkojumu. To atklāja Juris Ruņģis, pēc tam uzaicinot visus klātesošos nodziedāt pirmo un svarīgāko dziesmu: „Sit, Jānīti, vara bungas!” Tā kā pats šajā sarīkojumā neesmu bijis, jo tajā laikā ceļoju pa dzimteni, Ojāra Grestes filmā varēju vērot to pacēlumu, ko šī dziesma deva. Tā kā sarīkojums iesākās plkst. 12.00 dienā, tas ari” bija domāts kā Jāņu sarīkojums bērniem, un tādēļ filmā redzējām bērnus ejam rotaļās ar saviem vecākiem, bet bija arī bērnu koris.
          Cienasta galdā bija gan desas ar skābiem kāpostiem, maizītes, gan uzkodas un Jāņu siers. Sarīkojumā mainījās dziesmas ar dejām, instrumentālie ar vokāliem priekšnesumiem.Bija arī paziņojums, ka Jānim Daniklifam Jurisdiskā augstskola piešķīrusi godalgu kā labākam sarunu vedējam. Sekoja loteriju izloze un noslēgums Jurim Ruņģim teicot: „Uz redzēšanos! Tiksimies atkal citu gadu!”
          Tā kā bija grūtības ar nākošo rādīšanai paredzēto, tad noskatījāmies citu, 10 minūšu garu, Ojāra Grestes filmu, laikam iepriekšējā gadā darināto par sarīkojumu Kaladū - Sorento, kurā bija gan dejošana, gan vokālie un instrumentālie priekšnesumi. Pirmo daļu pabeidza ar ludziņu Dāmu kopas sarīkojumā šī gada 22. aprīlī, kuŗā „gaišredzīgi” attēlota Dāmu kopas valdes sarunas 2030. gada. Valdes locekļu lomas izpildīja Ināra Krūmiņa, Maruta Pogule un Ieva Eikena. Sarunās izrietēja, ka biedru aktīvitāte uzlabojusies medicīnas zāļu iespaidā. Uzlabojušās arī finances un paredzot namam uzbūvēt trešo stāvu. Dāmas vēl pārrunāja, ka vajadzēšot pieņemt jaunas darbinieces. , bet, ja agrāk meklēja 30 - 40 gadu robežās, tagad no 50 - 80 gadiem. Esot pieteikušās 50, no kurām četras vajadzētu pārbaudīt. Kā pirmo pārbaudīja Ozoliņas jaunkundzi, kuru tēloja Ingrīda Rēbauma. Viņai vispirms bija jāuzrāda veselības apliecība, pēc tam pārbaudīja,pirmkārt, kafijas pasniegšanas veidu, otrkārt, pircēju pirkumu saskaitīšanu, treškārt, dejošanas māku (pavadījumu spēlēja Ivars Štubis). Kā otro vēlējās pārbaudīt Vītoliņa jaunkundzi (tēloja Terēze Zundāne), kas tūlīt paskaidroja, ka veselības apliecība viņai nav nepieciešama un viena valdes locekle arī tūlīt pārējām paskaidro, ka tā esot pieņemta polītisku apstākļu dēļ. Tad ierodas trešā (tēloja Inese Rone), kas saka, ka pārņem kafejnīcas vadību, bet, kad agrākās valdes locekles atstāj biroju, tā kliedz: „Palīgā!”
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          Juris Krādziņš


          Kā veicināt dzimstību bez naudas!

          Nesen laikrakstā NRA bija lasāms raksts “Valstij demografijas polītikā prioritāte – muldēšana.” Tas satur teikumu: “Premjēra Valda Dombrovska vadītajā Demografisko lietu padomē ekspertiem skaidri pateikts – domājiet priekšlikumus, kas neprasa naudu.” Tautas valodā tādu runu varētu saukt par stipru tabaku. No premjēra Valda Dombrovska vadītās Demografisko lietu padomes tauta sagaida rīcību, kas apturētu turpat divdesmit gadus ilgstošo tautas dzīvā spēka izmiršanas procesu un netik vien to, bet rīcību, kas nodrošinātu tautas ilgstošu pastāvēšanu ar dzimstības dubultošanu, tas ir, summārā dzimstības koeficienta pacelšanu no pašreizējā 1,117 uz 2,234 ar vismaz 40 000 dzimušo bērnu katru gadu.
          Palasoties Demografisko lietu padomes nolikumu redzam, ka padomē darbojas 11 ministri, 3 Saeimas pārstāvji, 2 zinātnieki un 8 dažādu iestāžu un organizāciju pārstāvji, kopā 24 augsta ranga personas. Bez tam padomes sēdēs var tikt aicināti piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi gada ceturksnī. Padomes sēdēs runā par “vienotas valsts demografiskās polītikas izveidošanas veicināšanu”. No tā varam spriest, ka pašreiz valstī demografiskās polītikas nav un kādai vajadzībai un kādiem mērķiem tādas polītikas izveidošana būtu “veicināma” (pēdiņas manas) nolikumā nav teikts. Ko var “veicināt” 24 cilvēki, kam ir katram sava speciālitāte un no kuŗiem tikai dažiem ir minimālās zināšanas “veicināmajā” tematā? Muldēt? Kult tukšus salmus?
          Padomē ekspertiem esot skaidri pateikts – domājiet priekšlikumus, kas neprasa naudu! Šai teikumā ir redzamas divas skaidras domas. Pirmā ir katra padomes locekļa sava naudas apcirknīša aizsardzības sindroms. Valsts budžeta robežās katru jaunu pasākumu var financēt tikai atraujot naudu departamentiem un katra departamenta speciālās vajadzības taču ir svarīgākas nekā latviešu tautas un Latvijas pastāvēšana. Vai ne! Otrā doma ir tā, ka šis teikums skaidri parāda padomes locekļu “veicināmā” temata problēmas būtības neizpratni.
          Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3101.

          Jēkabs Ziedars “Austrālijas Latvietim”