Kultūras dienu atklāšanas sarīkojumā ievadvārdus teic KD vadītāja Anita Andersone. Foto: V. Liepiņa

Pateicību Kultūras dienu atklāšanas koncerta noslēgumā dalībniekiem izsaka sarīkojuma vadītāja Iveta Samule. Foto: IL Izstādes atklāšana.

Izstādes atklāšana.

Bērnu Portretu konkursa uzvarētāja Roberta Maberly darbs (vidū, melnbalts). Foto: IL

Portretu konkursa uzvarētājs Roberts Birze (vidū) saņem godalgu. Kreisajā pusē konkursa vērtētājs Imants Tillers, labajā pusē izstādes rīkotāja Anda Banikos. Foto: IL

Teātra izrāde “Trimda un tēvija”.

Aktieri pēc izrādes pateicas lugas autoram un režisoram Jānim Balodim un pirmās daļas režisorei Bridget Balodei. Foto: IL

Kultūras naktsklubā.

Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienas ir klāt! Saulainā un šinī gada laikā Austrālijā ļoti neparasti aukstā un vējainā 27. decembŗa pēcpusdienā notika to oficiālā “ Atklāšana”. Tā notika skaistajā un senajā Sv. Miķeļa baznīcā Melburnas pilsētas centrā. Sarīkojumu iesāka Dana Bendrupa “Fanfāre si bemolā “ (pirmatskaņojums), ko izpildīja pūtēju ansamblis, Jaunzēlandes trombonista Dana Bendrupa vadībā. Sekoja karogu ienešana “Svētku Mūzikas” (R. Jermaks) pavadījumā, pūtēju ansambļa izpildījumā. Tad 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēde, Anita Andersone uzrunāja klātesošos, izsakot prieku par apmeklētāju pilno baznīcu, par labi padarīto un grūto darbu, gatavojot Kultūras dienas, par jaunās un vidējās latviešu paaudzes veiksmīgo iesaistīšanu Kultūras dienu gatavošanā, par labo jauktā koŗa darbu, pulcinot un iesaistot līdz 140 dziedātājiem no visas Austrālijas, par labo kontaktu ar Latvijas latviešiem, tos piesaistot Kultūras dienu norisē. Tad Kultūras dienas oficiāli atklāja LAAJ prezidija priekšsēdis, Dr. J. Ruņģis, Kultūras dienas raksturojot kā mūsu latviešu spēka un vienotības apliecinājumu.

Dr. Baiba Ziedare

11. decembŗa pēcpusdienu iesākām ar nopietnu temu, pārskatot pēdējā pusgada Daugavas Vanagu darbību un notikumus.
Atvadījāmies ar klusuma brīdi no diviem neatvietojami vērtīgiem vanagiem. Valdi Gertneru, kas vadīja mūsu literāro dzīvi un Ēriku Ozoliņu, kas uzturēja mūsu dziesmu garu ar kori un kompozicijām. Liekas, ka mūsu sabiedrības apcirkņi lēnām izgaist klusumā.
Nodaļas priekšnieks Uldis Zodiņs pasniedza pateicības rakstus bijušam, ilggadīgam kasierim, Alfam Kamolam un Osvaldam Freibergam, kas bija iesaistīts nodaļas vadošos amatos, garu gadu gājumos.
Jaunā sekretāre un kasiere, Brigita Nīmane, strādāja vaigu sviedros, rakstot protokolu un nolasot līdzšinējo un nākošā gada budžetu.

L. Iksēns.

Svētdien, 19.decembŗa pēcpusdienā, DV Pertas nodaļa rīkoja savu Ziemassvētku eglīti. Šogad to nolēma rīkot vēlā pēcpusdienā, jo vakarā pa tumsu neviens negribot braukt. Tas, liekas. nepiepildījās, jo šoreiz bija vēl mazāk apmeklētāju, nekā padājušā gadā vakara sarīkojumā. Tomēr bija sanākuši kādi nepilni trīsdesmit biedri un draugi, kuŗi kopā pavadījām omulīgas stundas. Bijām priecīgi savā vidū atkal redzēt mūsu nodaļas priekšnieku, kuŗu pēc tik gara un ilga ceļojuma gandrīz vairs nevējām pazīt un atcerēties, jo nu jau visi kļūstam vecāki.
Sarīkojumu sāka Gunārs Kaģis, aicinot mācītāju Guni Balodi uzsākt, kā jau šādā gadījumā pienākās, ar Svēto Rakstu vārdiem. Mācītājs mums nolasīja Ziemassvētku notikuma stāstu un nobeidza ar lūgšanu Tam, Kuŗa dzimšanas dienu mēs atzīmējam - Jēzum Kristum. Tūlīt tad arī turpinājām ar „Klusa nakts, Svēta nakts”.

Jānis Purvinskis

Ziemassvētki ir ģimenes svētki; bērni priecājas uz dāvanām ko nesīs Ziemassvētku vecītis, vecāki gaida brīvdienas, labas pusdienas, un mīlestību, mieru un saticību, ko sludina mācītājs baznīcā ar pasaules Pestītāja atnākšanu.
Taču ne vienmēr un visiem šis gada laiks nes augšminētos priekus, jo nesaticība un naids sauc prom no ģimenes loka tēvus un (modernos laikos) arī mātes, kuŗiem dāvanu vietā jānes ieročus. Kaŗš neapstājās Ziemassvētku dēļ, un šogad Adelaidē Daugavas vanagu un vanadžu eglītes pēcpusdienā pieminēja tos, kas pirmā pasaules kaŗa laikā savas dzīvības lika ķīlā Tīreļpurvā un Ziemassvētku kaujās.

Gunta Rudzītis

“Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļauno ar labu!” (Rm 12:21)
2011. gada mude būtībā ir Ziemsvētku brīnuma apraksts. Ikdienā pārāk bieži piedzīvojam pretējo – ka ļaunais uzvar labo. Uzvar Hērods. Uzvar tas, kas baušļus tur tikai par aizspriedumiem un mīlestību par vājību, un tādā veidā citiem aizsteidzas priekšā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis

AL53KD paredzētie sarīkojumi:

Svētdien, 26. dec., plkst. 11.00 Dievkalpojums Svētās Trīsvienības anglikāņu baznīcā / Holy Trinity Anglican Church, uz Brighton Road & Chapel Street , St. Kilda; plkst 12.30 Izstāžu atklāšana - „Zilā ota“ / Tekstilmāksla no Latvijas / Portretu konkurss. Portretu konkursa žūrijas balvas pasniegšana „Brightspace“ galerijā, „Brightspace“ 8 Martin Street , St. Kilda; plkst.14. 00 Teātris – «Trimda un tēvzeme» (pirmizrāde) Latviešu namā; plkst. 19.00 Kultūras naktsklubs Latviešu namā.
Pirmdien, 27. dec., plkst. 9.00 ALM sports Melburnas Sporta un ūdenssporta centrā 375 Albert Road, Albert Park; plkst. 10.00 Brīvdabas svētki Latviešu namā; plkst. 10.30 LJAA pilnsapulce Latviešu namā; plkst.16.00 Atklāšana, Sv. Miķeļa baznīca / St. Michael’s Uniting Church, 120 Collins Street, Melbourne; plkst. 18.30 KD pieņemšana Latviešu namā; plkst.20.00 Atklāšanas ballīte Latviešu namā.
Otrdien, 28. dec., plkst. 9.00 ALM sports Melburnas Sporta un ūdenssporta centrā 375 Albert Road, Albert Park; plkst.15.00 Teātris – «Trimda un tēvzeme»; plkst. 19.00 un 21.00 Kultūras naktsklubs (2. programma), Latviešu namā.
Trešdien, 29. dec., plkst. 10.00 ALSP kongress MLB Latviešu skolā; plkst. 15.00 referāts Latviešu namā; plkst.18.00 Tautas deju uzvedums – «Dancot gribu!», Nacionālajā teātrī / National Theatre, 20 Carlisle Street, St. Kilda; plkst. 21.00 Tautas deju apkūlības Vācu klubā „Tivoli“ / German Club “Tivoli”, 291 Dandenong Road , Windsor.
Ceturtdien,30.dec., plkst.17.00 «Svētki dziesmai» Kopkoŗa koncerts Seintkildas Pilsētas namā, 99A Carlisle St, St. Kilda; plkst. 20.00 Sadziedāšanās, latviskas vakariņas Seintkildas Pilsētas namā.
Piektdien,31.dec., plkst. 9.00 LAAJ delegātu sanāksme Latviešu namā; plkst. 14.00 Raibais Latviešu namā;, plkst. 19.30 KD Noslēguma «Salsa» balle Leondā pie Jarras, 2 Wallen Street, Hawthorn.
Informācija pieejama mājas lapā www.al53kd.com vai zvanot uz Informācijas centru 0459 333 275.

Es nenācu šai vietā, savu miegu izgulēt.
Nācu esti, nācu dzerti, nācu jautri padzīvot.
Ja es būtu to zinājis, ka tik jauki šai vietā,
Es būt’sievu līdz paņēmis, ar visiem bērniņiem!

Pēc atklāšanas koncerta 27. decembrī Sv. Miķeļa baznīcā, visi ir mīļi aicināti doties uz Melburnas latviešu namu. Pēc pieņemšanas, ar šampānieša tostu nama foajē, notiks atklāšanas ballīte.
Lielās zāles durvis vērsies pulkst. 19.30. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Lija Bērziņa,
ballītes rīkotāja

Rotas koris. Foto: S. Aleksējevs
10. decembŗa pēcpusdienā Melburnas Latviešu nama mazajā zālē Ziemassvētku noskaņā pulcējās koŗa “Rota” dziedātāji kopā ar savu diriģentu Viktoru Bendrupu, viesi un draugi. Visus gaidīja skaisti izpušķota svētku eglīte un jauki dekorēti galdi. Svētkus ievadot, visi kopā nodziedāja “Es skaistu rozīt’ zinu”. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Dr. Baiba Ziedare

Sidnejas Latviešu pamatskolas skolēni dzied “Cīrulītis alu dara”. Foto: Māra Moore.

Sidnejas Latviešu spēļu grupa. Foto: Māra Moore.

Sidnejas Latviešu Bērnu Dārzs - Minna Taylor, Selga Tuktēna, Lāra Veidnera, Elza Svilāna, Emīlija Walker. Foto: Māra Moore.
Sidnejas latviešu pamatskola 11. decembrī nosvinēja mācību gada beigas ar sarīkojumu un skolēnu mākslas izstādi. Sarīkojums sākās ar svinīgu absolventu izlaiduma aktu un turpinājās pēc starpbrīža ar eglīti, Ziemassvētku vecīti un bērnu priekšnesumiem. Šogad svētki bija lieli. Četri jauni cilvēki, Aija Dragūna, Kaspars Moore, Tālis Štubis un Kaspars Walker bija nobeiguši latviešu pamatskolu.
Ļaudis ieradās agri – skaisti uzposušies. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Baiba Vītola-Haringtona

3X3 2011.g.
No 2. līdz 8. janvārim
FOLS KRĪKĀ
Howmans Gap Alpine Centre, Falls Creek

2008.g. ar vīru Viesturu un jaunāko meitu Artu, pēc TZO saņemšanas Prezidenta pilī.
Esmu dzimusi 1954. gadā Sibīrijā dienā, kad Saule ieiet Lauvas zvaigznājā, - lielā steigā pirms dabas noteiktā laika: tā arī visu mūžu steidzos, bet nespēju vien apdarīt pašas iekārotos un citu uzticētos darbus. Par pašu svarīgāko literātūras kopīgā druvā uzskatu patiesas un emocionāli bagātas dokumentālās literātūras lauciņu, to esmu kopusi vairāk nekā 23 gadus. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

DV mītnē. Foto: A. Grimms
4. decembrī 92 viesi ieradās DV Melburnas nodaļas mītnē, lai baudītu vanadžu kopas gatavotās, tradicionālās Ziemsvētku pusdienas. Patīkamu pārsteigumu sagādāja tautas deju kopas Ritenītis 7 dalībnieki ļoti veikli apkalpojot viesus un palīdzot virtuvē. Apsveicama jauniešu iesaistīšanās „vecāko tautiešu” rīkotos pasākumos. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

“Patiesi cilvēki, patiesi stāsti“ ir tema projektam, kurā pazīstama Melburnas fotografe Rena Harvey fotografijās un stāstījumā apskata dažādu cilvēku likteņus. Viņas projekta izstādes atklāšana notika sestdien, 27.novembrī, ACMI (Australian Centre for Moving Image) telpās, Cube galerijā, Federācijas laukumā, Melburnā.
Melburnas Latvietis, Ansis Ozoliņš bija aicināts piedalīties izstādes atklāšanas ievadā ar ģitārspēli un iepriecināja viesus ar Villa-Lobos un J.S.Bacha mūzikas skaņām. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Jāņa Endzelīna latviešu valodas propaideutikas lekciju kurss, izdevis Ingmara Zemzaŗa apgāds un Rīgas Latviešu biedrības valodas attīstības kopa ar Amerikas latviešu apvienības kultūras fonda financiālu atbalstu, 2010. g., 144 lpp.
Grāmatiņas priekšvārdos Dr. Rasma Grīsle Jāni Endzelīnu pamatoti dēvē par valodniecības lielo cilvēku. Taču par lieliem cilvēkiem klīst, bieži vien nepamatoti, anekdoti. Vienu tādu, bez pamata un paprastu, jauns filologs izstāstīja grāmatas atvēršanas vakarā Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē 1. novembrī. Ja jau, tad jau; šeit vēl cits. - Profesors Endzelīns izdomājis, ka vārdiņš „runājams” ērti būtu aizstājams ar īsāko un „latviskāko” „runāms”. Pie sava kabineta durvīm viņš piestiprinājis zīmi, ka viņš runāms tādās un tādās dienās un stundās. Nav bijis ilgi jāgaida, līdz ēverģēlīgs students vārdam uzvilcis vēl otru garumzīmi. - Jūtīgākiem lasītājiem un tādiem, kas domā, ka lieliem cilvēkiem jātuvojas tikai svētbijīgi, par anekdota pārstāstišanu nekavējoties atvainojos. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3018.

Eduards Silkalns

Adelaides latviešu skolas izlaidums notika 2010.gada 11. decembrī, Adelaides Latviešu nama „Tālava” mazajā zālē. Te pulcējās gan pamatskolas, gan vidusskolas skolnieces, lai saņemtu liecības un apsveiktu 3 absolventes. Pamatskolu šogad beidza Liene Brūna un Tamāra Līduma un Vidusskolu Ieva Daenke. Aktu iesāka ar skolas karoga ienešanu un “Dievs, svēti Latviju!”. Sekoja svētbrīdis, to vadīja Adelaides latviešu evanģēliski luteriskās draudzes diakons Dr. Ivars Ozols. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Zinta Līdums

Skolēni pēc uzveduma. Foto: A. Vējiņa.

Sestdien, 11. decembrī Melburnas Daugavas skolā notika gada noslēguma sarīkojums “Ziemassvētku eglīte”. Pēc oficiāliem apsveikumiem, gada pārskatiem un pateicībām sekoja skolēnu sagatavots jautrs uzvedums par to, kā pazūd Latviešu skolas atslēdziņa un skolēni, būdami patiesi latvieši, to dodas meklēt un ar savu neatlaidību arī atrod. Paldies visiem par jauku mācību gadu!

No kreisās Egons Eversons, Tālavs Jundzis un Ēriks Ingevics. Foto: Vita Eversone.
Šī gada 4. un 5. decembrī Kanberā viesojās Tālavs Jundzis, lai aicinātu vietējo latviešu saimi iesaistīties dokumentu vākšanā, kas atspoguļotu latviešu trimdas polītiskās aktivitātes Latvijas Republikas neatkarības idejas uzturēšanā Austrālijā, no1949. – 1991. gadam. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Skaidrīte Dariusa

Pēc Latviešu skolas, mēs - Melburnas guntiņas un mazskauti, braucām uz Dramanu. Mēs aizbraucām uz Dramanas “Sea Scouts” vietu un ar viņiem kopā spēlējām visādas spēles. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Māra Siksna apsveic Brigitu Saivu 20 gadu darba jubilejā. Foto: Arnis Siksna
Svētdien, 21. novembra rītā, Nācaretes Luterāņu baznīcā, atzīmēja Diakones Brigitas Saivas kalpošanu Brisbanes latviešu draudzē 20 gadus.
Viņas gaišā seja un skaidrā valoda arvien radija pateicības un apmierinājuma sajūtu, klausoties Dievišķo svētību un saprotot katru vārdu. Tā ir Dieva dāvana Brigitai, dodot viņai spējas saistīt klausītāju uzmanību ar interesantiem sprediķiem. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

L.Iksens.

Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives kapu vieta Krocingenē vienmēr slīgst ziedos un katru gadu to apmeklē daudz mūsu tautiešu no visas pasaules. Foto no Z. Mauriņas piemiņas istabu fondiem Grobiņā.
15. decembrī vienai no visslavenākajām latviešu sievietēm – rakstniecei, filozofei un kultūras darbiniecei Zentai Mauriņai (1897-1978) aprit 113. dzīves gadskārta.
Z. Mauriņa lielu savas dzīves daļu, apstākļu spiesta, pavadīja tālu prom no dzimtenes: vispirms Zviedrijā, tad Vācijā. Padomju kaŗaspēkam ienākot Latvijas territorijā un ieņemot vienu pilsētu pēc otras, esejistei un viņas dzīvesbiedram, rakstniekam un parapsichologam Konstantīnam Raudivem (1909-1974) no dzimtenes nācās aizbraukt. Viņu ceļš pretī nezināmajam sākās 1944. gada 29. jūlijā un, diemžēl, noslēdzās tikai nāves dienā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Lāsma Ģibiete

Rīgā tagad četros pēcpusdienā jau tumšs, ziemas sala apkampieni neļauj kājāmgājējam aizmirst, ka ziema jau ir pilnā briedumā, bet man jāsoļo pa Vecrīgas bruģi uz Rīgas Latviešu biedrības nama pusi. Sasāļotais sniegs kopā ar dubļiem šķīst uz visām pusēm zem zābakiem, bet Rīgas vakara dzīve turpinās. Šodien saule vispār neparādījās starp drūmiem mākoņiem. Tik un tā ap 60-70 cilvēku ieradās RLB Līgo zālē uz sarīkojumu „Arī Austrālijas latvieši spēlēja un spēlē teātri”. No tiem, kas bija ieradušies, vismaz seši bijām no Austrālijas un 50 % no tiem arī pastāstīja par savām atmiņām par mūsu trimdas teātri. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Uldis Brūns

Lauma Krādziņa (pa kreisi) un Ināra Tomsona-Rumba apskata medaļas un atzinības rakstus. Foto: G.Zariņa
Sarīkojumu Sidnejas Daugavas Vanagu namā 13. novembrī ievadīja ar Vanadžu gatavotām garšīgām pusdienām. Tām sekoja Arnolda Jumiķa nolasītā Sidnejas nodaļas priekšnieka Elmāra Vanaga sagatavotā uzruna, kurā viņš aicināja, lai ar noliektām galvām pieminam latviešu varoņus. Par Lāčplēša dienas vēsturisko nozīmi runāja Arnolds Jumiķis, atzīmējot, ka Latvija ir skaista zeme un tādēļ citi to grib iekarot. Tajā dienā, kad Austrālijā piemin Atmiņas dienu (Remembranee Day) sakarā ar I Pasaules kaŗa pabeigšanos un pamiera paziņošanu, latvieši svin Lāčplāša dienu Neatkarības kaŗa varoņu piemiņai. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3017.

Juris Krādziņš

Rasma Celinskis - Adelaides latviešu pamatskola,
Valentīne Crawford Melburnas latviešu pamatskola “Daugava”,
Elvīra Latiša Melburnas latviešu pamatskola “Daugava”,
Aija Grosa Melburnas latviešu vidusskola,
Māra Kaziņa Melburnas latviešu vidusskola,
Viktors Brenners Melburnas latviešu vidusskola,
Sandra Dragūna Sidnejas latviešu pamatskola,
Anita Misiņa Sidnejas latviešu pamatskola,
Anita Štube Sidnejas latviešu pamatskola,
Gundega Zariņa Sidnejas latviešu pamatskola:
Par ilggadīgu, veiksmīgu un radošu darbu bērnu, jauniešu vai pieaugušo izglītošanā.

Linda Ozere

4. decembrī Melburnas Latviešu namā izskanēja MLB Daugavas skolas 55 izlaidums. Tika pasniegtas beigšanas apliecības skolas absolventiem, nodots skolas karogs nākamai 8. klasei un pie karoga kāta piestiprināta kārtējā skolas absolventu piemiņas plāksnīte ar uzrakstu: “Vero, ko vari, Tādu darbu dari, Vēro, kas esi, Tādu labu nesi! - Rainis.”. Paldies visiem apsveicējiem par ziedojumiem skolai un laba vēlējumiem skolas absolventiem. IL

Brauciet uz Tērveti un baudiet!
Tuvāka informācija saņemama pie Lindas Drēziņas (03 98992283) vai pie Anitas Elbertas (0414365350)

Anita Elberta

Guntars Ruņģis , Gints Bērziņš, Nauris Puntulis, un Miervaldis Jenčs ciemojas MLB bibliotēkā. Foto: Iveta Laine
Savā neilgā darbības laikā Trīs tenoru kvartets, ko sastāda Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs un pavadītājs/pianists Gints Bērziņš (sākuma gados ansamblī dziedāja arī Zariņš un Sproģis) ir krustu, šķērsu ar koncertiem izbraukājuši Latviju, bijuši gandrīz katrā lielākā Eiropas pilsētā, tāpat viesojušies Ziemeļamerikas kontinentā. Pie mums par viņu gaitām ziņas atnāca reti. Mūsu, Austrālijas latviešu uzmanības lokā Trīs tenori īsti nonāca, kad viņi, būdami nešaubīgi tēvzemes patrioti, ar savām dziesmām atbalstīja Vienotību tās priekšvēlēšanu kampaņā Rīgā un provincē. Pēc trīspadsmit dziesmotiem gadiem viņi viesojās Austrālijas lielākos latviešu centros, ar grūtībām atlicinādami laiku arī Melburnai, kur Trīs tenoru koncerts notika 27. novembrī.

Edm. Smalkais

Gints Bērziņš (pie klavierēm), Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis un Miervaldis Jenčs. Foto: Pēteris Strazds.

Operas tradicijā, tenoram vienmēr pieder mīlētāja loma, un kad uz Adelaides latviešu nama skatuves nostājās trīs tenori no Latvijas, tad pavisam drīz noskaidrojās, kādēļ tas tā vienmēr bijis. Guntars Runģis, Nauris Puntulis, un Miervaldis Jenčs atbilda katras sievietes romantisko sapņu tēlam gan izskatā, gan skaņā. Neaizmirsīsim pavadītāju Gintu Bērziņu, kurš arī lika ne vienai vien dāmu sirsniņai iepukstēties straujāk ar savu vīrišķīgo stāju un spožo klavieru taustiņu ņirbināšanu.

Gunta Rudzītis

Latvijas valsts svētku svinību turpinājums Pertā notika vēl sestdien 27. novembrī, kad pēc visu citu latviešu centru Austrālijā apmeklējuma Vilis Vītols ar kundzi Martu neaizmirsa apmeklēt arī Pertas latviešu saimi.
Kaut gan bija Austrālijas pavasara beigas, diena izvērtās tīri vasarīga termometram kāpjot jau atkal pāri pār +35C. Toties pāri par četrdesmit Pertas latviešu bija pulcējušies dzesinātajās DV Pertas nod. kluba telpās, lai noklausītos tālā Latvijas ciemiņa runu.

Jānis Purvinskis

Tenori Miervaldis Jenčs, Guntars Ruņģis, Nauris Puntulis un pianists Gints Bērziņš. Foto: Arnis Siksna.
23. novembŗa pēcpusdienā, Brisbanes Latviešu Nams rībēja un dimdēja trīs varenu tenoru balsu spēkā. Skaistās balsis bija radītas operas namu akustikai, bet mūsu mazais namiņš izturēja un klausītāji jutās apburti. Ārpasaules lielie talanti bija sasnieguši mūsu skatuvi. Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis un Guntars Ruņģis ir latvieši un viņu balsis stāv līdzās pasaules zvaigznēm.

L.Iksens.

18. novembŗa svinības Kērnsā (Cairns)

Tālajā Austrālijas ziemeļaustrumu stūrī Latvijas Valsts dzimšanas dienu atzimēt bija pulcējusies grupiņa Kērnsas apkārtnes latviešu ar saviem dzīves biedriem. Jau otro gadu pēc kārtas 18. novembŗa svinības notika piejūras restorānos.Arī šogad varēja dzirdēt Korāļjūŗas viļņus tuvējā pludmalē, kuŗi pāri okeāniem un jūŗu jūŗām atnesa sveicienus no tālās dzimtenes. Zvaigžņotās debesis sedza restorāna provizoriskais jumts, kas svinētājus pasargātu no draudošajām, tropiskajām lietus gāzēm, šogad, šķietami pāragri, iesākoties monsunu sezonai.. Sienas aizstāja gan palmu puduŗi, gan eksotisku krūmu audzes ar krāšņiem ziediem , radot iespaidu ka svinības notika pašā dabas vidē. Restorāna vadība izradīja lapnību, slēdzot vakaram restorānu pārējai publikai, lai svinētājiem netraucētu vakara norisi.

Aleksandrs Garša

Jan Senbergs Trafic - 2003
Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonds piešķir gadskārteju balvu pārmaiņus literatūrā un mākslā rakstniekiem, dzejniekiem un gleznotājiem, kas ar saviem darbiem ir rosinājuši un bagātinājuši mūsdienu mākslu un literātūru, dzīvojot ārpus Latvijas.
Balvas lielums ASV $20.000.
2010. gada Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balva mākslā piešķirta gleznotājam, grafiķim Jan Senbergs (Jānim Šēnbergam), Austrālijā.

Gvīdo Augusts

Tulkojis: Ojārs Greste