Valsts prezidenta uzruna Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasamblejas 68.sesijas atklāšanā. Foto: Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar ASV prezidentu Baraku Obamu un viņa sievu Mišelu. Foto: Valsts prezidenta kanceleja.
Latvijas Valsts prezidents noslēdza vizīti ASV ar svarīgu notikumu - ANO Ģenerālās asamblejas 68. sesiju, kurā viņš teica uzrunu. Pēdējās vizītes dienās viņš arī apmeklēja Sietlu un tikās ar tautiešiem Latviešu namā, Vašingtonas universitātē iepazinās ar Baltijas valstu valodu studiju iespējām un, tiekoties ar uzņēmuma “Microsoft” vadību, rosināja uzņēmumu turpināt sadarboties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Savā uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālasamblejas 68.sesijā A. Bērziņš teica:
“[...] ANO trīs galvenie balsti – miers un drošība, ilgtspējīga attīstība un cilvēktiesības. Šie pīlāri ir savstarpēji saistīti, tie cits citu pastiprina. Cieņa pret visaptverošām cilvēktiesībām, pamatbrīvībām un tiesiskumu ir centrālais elements starptautiskā miera un stabilitātes nodrošināšanā.
Nestabilas, konfliktu nomocītas valstis ar zemu attīstības līmeni saskaras ar vislielākajām grūtībām ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Arvien vairāk pierādījumu ir apliecinājums, ka šādās valstīs Tūkstošgades attīstības mērķu ieviešana nav iespējama, ja vispirms netiek nodrošināts miers un drošība. Tas savukārt mūs noved pie viena no mūsu vīzijas par pasauli pēc 2015.gada stūrakmeņiem, proti, miers un drošība ir cilvēka cienīgas dzīves un cilvēktiesību ievērošanas pamatnosacījumi. Visu Apvienoto Nāciju Organizācijas polītiku un programmu pamatā jābūt cilvēktiesību universālajam principam. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Adelaides skolas koris. Foto: R. Dancis.
Adelaides skolas ikgadējais sarīkojums atkal atnesa prieku un smaidus Adelaides Latviešu sabiedrībā. Zāle bija pilna, un mums nācās pielikt klāt vēl divas krēslu rindas, kad apmeklētāju pulks kļuva arvien lielāks un lielāks. Sarīkojumu vadīja Reinis Dancis, kurš ir arī Skolas padomes priekšsēdis un Laviešu bērnudārza koordinātors. Viņa vadībā koncerts noritēja raiti un bez aizķeršanās. Pie gaismas un skaņu pults bija James Nobes.
Bērnudārznieku kuplā saime, 19 skolas bērni un viņu 4 skolotāji bija nopietni gatavojušies, un rezultāts bija redzams - kā izteicās publika: “Sarīkojums bija tieši tik garš, lai būtu īsta koncerta sajūta un daudzveidīgs, lai ne mirkli nebūtu garalicīgi.” Sarīkojums sākās ar pašiem mazākajiem – bērnudārznieki, glīti saposušies tautastērpos, mums parādīja, kā vajag dejot “Tūdaliņ, tagadiņ” un nodziedāja savas mīļākās dziesmiņas. Rudīte Bērziņa, kā vienmēr, laipni izpalīdzēja pie klavierēm. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Adelaides Latviešu pamatskolas pārzine Iveta Leitase

Pēcpusdienu ievadīja skolas pārziņi Līga Dārziņa (MLB Daugavas skola) un Kārlis Brēmanis (Melburnas Latviešu vidusskola), sveicot viesus un novēlot viņiem jautru pēcpusdienu draugu vidū, skatot bērnu priekšnesumu karnevālu.
Svētbrīdi noturēja Melburnas Ev.lut. draudzes mācītājs Dainis Markovskis, un tad uz skatuves nostājās bērnudārza un sagatavošanas klases seši skolēni. Bērni dziedāja tautas dziesmiņu “Stāvēju, dziedāju”, skolotājas Lilitas Lauriņas vadībā. Daži dziedāja drošāk, daži kautrīgāk, bet visi izpelnījās skaļus skatītāju aplausus.
Sekoja Daugavas skolas skolēnu tautas deju uzvedums. Bērni savos skaistajos tautas tērpos vispirms nostājās trijās gatvēs, puisis pret meiteni, un nodancoja “Grečinieku”. No šīs dejas izveidojās trīs dārziņi “Sudmaliņām”, un no tiem atkal viens dārziņš otra vidū “Plaukstiņu polkai”. Bērni raiti un smaidīgi nodejoja pat grūtākās tūres, un bija skaidrs, ka viņiem pašiem arī bija prieks par saviem sasniegumiem. Paldies tautas deju skolotājai Lārai Brennerei.
Tad dzirdējām pirmo no divām skolas kora pasniegtajām kora dziesmām – Imanta Kalniņa “Princesīte un trubadūrs”. Dziesma ievadīja šī gada 8.klases lugu “Pīters Pens”. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Līga Dārziņa

Šī gada 21. septembrī, Imanuela baznīcas zālē, Lyons, notika KLB pilnsapulce, un tajā piedalījās ap 60% no pilntiesīgiem biedriem. Pilnsapulci vadīja Žanis Mediķis un protokolēja Baiba Burkevica.
Izejošās valdes un revīzijas komisijas amatpersonas sniedza savus ziņojumus, ko pilnsapulce vienbalsīgi pieņēma.
Uz pilnsapulces lūgumu 2013./14. gada valdē iegāja iepriekšējā gada valde un revīzijas komisija tanī pat sastāvā.
Biedrības priekšnieks - Ēriks Ingevics;
Priekšnieka vietnieks - Juris Jakovics;
Sekretārs - Andrejs Grigulis;
Kasieris - Jānis Stambulis;
Sabiedrisko lietu kārtotāja - Skaidrīte Dariusa;
Revīz. komisija-Gunārs Šterns.
Pēc pilnsapulces slēgšanas sekoja šīs vasaras Latvijas apciemotāju stāsti par redzēto un iespaidiem Latvijā.
Pirmais runātājs bija Egons Eversons, kas īsumā pastāstīja par Dziesmu un Deju svētkiem. Viņa galvenais stāsts bija par Mores mūzeja un kaujas vietas apmeklējumu un tur redzēto (skat. rakstu ‘Dāvida un Goliāta cīņa’).
Andrejs Grigulis, savukārt, stāstīja par dēla Pētera un vedeklas Sanitas kāzām un atkāzām Latvijā. Klausītājos tas atsauca atmiņas, kā latvieši, turpinot jau mūžu veco tradiciju, ar kāzām un daudzajām atkāzām māk godam atzīmēt šo cilvēka mūža svarīgo notikumu. Grigulis arī pastāstīja par sajūtu, apmeklējot Dziesmu un Deju koncertus un to ilustrēja ar pašuzņemto video.
Kā trešais runātājs bija Ēriks Ingevics –viņš stāstīja par Zalcburgas festivālu, kur viņš redzēja Verdi operu Don Carlos, Vāgnera operu Rienzi un 3 koncertus. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Skaidrīte Dariusa

Kā tas nāk, ka vanadžu saimnieces uz savām sestdienas pusdienām spēj pievilkt, labākā gadījumā, kādus 20 ēdājus, un bieži vien krietni mazāk, bet uz kaimiņtautas viesu šefpavāru piedāvājumu piesakās tuvu pie 100 gardēžiem? Mūsu piedāvājums nav ne sliktāks, ne dārgāks, ir pat lētāks, taču laikam īpaša burvība un pievilkšanas spēks pieder vārdiem profesionāls šefpavārs,ar kuriem vienkāršas saimnieces acīmredzot nespēj konkurēt. Varbūt pus lapaspuses lielā reklāma Adelaides Ziņotājā spēlēja savu kairinošo lomu. Turklāt latviešu skolas sarīkojums bija jau pulcinājis lielu daļu tautas, kas noapaļoja savus svētkus ar eksotiskām, kopīgām pusdienām DV namā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Gunta Rudzītis

Ivars Cinkus šī gada Dziesmu svētkos. Foto no personīgā albuma.
Šī gada nogalē, starp 26. un 31. decembri, Melburnā notiks īpaši svētki - apmācību kursi diriģēšanā, dziedāšanā un daiļamatniecībā, un tautas deju un dziedāšanas sarīkojumi. Doma šos kursus un sarīkojumus rīkot ierastajā Kultūras dienu/Jaunatnes dienu laikā radās daļēji tāpēc, ka neparedzētu iemeslu dēļ šogad iecerētās Jaunatnes dienas Melburnā nenotiks. Tomēr Melburnā tai laikā būs rosība. Melburnas tautas deju kopas „Ritenītis” vadītāji pārcēla savus ieplānotos jubilejas svētkus uz paredzēto Jaunatnes dienu laiku. Turklāt, neatkarīgi no Ritenīša plāniem, bija radušās domas par diriģēšanas kursiem, kā arī par daiļamatnieku darbnīcu. Projektu veidotāji pārrunās nolēma notikumus apvienot. Kopējā programma tika saskaņota, dodot iespēju interesentiem piedalīties visos sarīkojumos un kursos.
Ar jautājumiem var sazināties ar atsevišķo sarīkojumu koordinātoriem.
Diriģēšanas/dziedāšanas saiets – Anita Andersone (03 9867 2070)
Ritenītis 60 – Markus Dragūns (03 9889 1244 jeb 0439392475)
Daiļamatnieku darbnīca - Ilze Švarca mail@vasara.com.au
Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Š.g. 16.jūnijā, Daugavas Vanagu saime un latviešu sabiedrība saņēma no Induļa Bērziņa, Daugavas Vanagu Vācijā (DVV) valdes priekšsēža e-pasta rakstu, ar „Daugavas Vanagu organizācijai nepieciešams UPDATE” virsrakstu, ko bija sagatavojis DVV valdes loceklis Mārtiņš Bērziņš. Tāpat Indulis Bērziņš savā e-pasta vēstulē minēja, ka raksts ir izsūtīts visām lielākajām trimdas latviešu avīzēm un ka tas arī lielā mērā izsaka viņa domas. Kā Daugavas Vanagu (DV) priekšnieks un DV Centrālās valdes (DV CV) priekšsēdis, es esmu rūpīgi iepazinies ar šo un citu DV biedru rakstiem par šo tēmu un dodu šeit savu redzējumu un secinājumus. Šī diskusija ir svarīga, lai varam iepazīties tuvāk ar šo plaši izplatīto tēmu un dažādām domām, kas tiek paustas mūsu organizācijas iekšpusē un ārpusē, kā arī doma, ka DV organizācijai ir vajadzīgas „jaunas vadlīnijas”. Tagad, apskatīsim minētos DVV vadības sagatavotos un izplatītos ”UPDATE” ierosinājumus, kas domāti, kā ”jaunumi” DV organizācijai.
Vispirms, iepazīsimies ar DVV valdes pieņemtām vadlīnijām, kas tika apstiprinātas DVV delegātu sapulcē, 2013.gada 11. un 12.maijā: „Daugavas Vanagi(DV) Vācijā ir latviešu jauniešu dibināta pašpalīdzības organizācija, kuras mērķis ir tautiešiem nodrošināt, stiprināt un attīstīt latvietību. Īpašu nozīmi liekot uz latviskās kopības izjūtu; latviešu kultūru un tradicijām; latviešu valodu runā, rakstā un mācībā; latviešu vēstures izzināšanu un mācīšanu.” Šajā rakstā, DVV minētā darbības pieeja mērķu sasniegšanā un līdzekļu vākšanā ir jau sen pazīstamas nodarbības un DV biedru/nodaļu pieeja visās DV zemēs, un tas nav nekāds „jaunums” (update), par ko vajadzētu šeit komentēt. Visumā, salīdzinot DVV minēto ar DV CV darbības noteikumiem (statūtiem), mēs redzam, ka DVV pieņemtās vadlīnijas iekļaujas DV CV darbības noteikumos; izņēmums ir, ka DV CV darbības noteikumi ir domāti visām paaudzēm, ne tikai jauniešiem, kā to varētu izprast no DVV valdes augšā minētās pirmās vadlīnijas. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Andrejs Mežmalis
DV priekšnieks un DV CV priekšsēdis

Sācies jauns saiets, ko sauc par Sidnejas kino klubu un to vada Inese Pētersone un Andris Vītoliņš. Viņi rāda pēdējo gadu labākās filmas Latvijā. Pirmā sarīkojumā 24. augustā mums rādīja divas filmas: režisora Jāņa Norda iestudēto mākslas filmu “Mammu, es tevi mīlu” un dokumentālfilmu režisora Jāņa Ozoliņa - Ozola sastādīto “Trejādas saules” par Vairas Vīķes -Freibergas dzīvi. Biļešu cenas $10 vienai filmai, $15 divām, bet biedriem vēl bonusa karte, kuŗā par katru filmu iespiež sirsniņu, bet pēc 8 sirsniņu saņemšanas varēšot redzēt vienu fimu pa velti.
Pirmā filma esot guvusi sensacionālus panākumus 63. starptautiskā Berlīnes kino festivālā un ieguvusi balvu. Lomās Kristofers Konovalovs, Vita Vārpiņa, Matīss Livčāns un Indra Briķe. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3153.

Juris Krādziņš

LATVIJAS UNIVERSITĀTES 94 GADU ATCERE MELBURNĀ


No kreisās: “Dainas” kora vadītājas Zane Ritere un Sandra Birze, tālāk koristi.


No kreisās puses: referents A. Gārša, sarīkojuma organizētāji MLB priekšsēde I. Laine un K!K!M! seniors – fil! E.Stokāns. Foto: DM.

Svētdien, 22. septembrī notika Melburnas Latviešu Akadēmiskās saimes un Melburnas Latviešu biedrības rīkotā Latvijas Universitātes 94. gadadienas atcere. Svētku runu teica Aleksandrs Gārša un priekšnesumu sniedza koris “Daina” Zanes Riteres un Sandras Birzes vadībā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Kanadas premjērministru Stīvenu Hārperu. Foto: Valsts prezidenta kanceleja.


Valsts prezidents Andris Bērziņš ar Kanadas Senāta priekšsēdētāju Noelu Kinsellu. Foto: Valsts prezidenta kanceleja.

18. septembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsāka oficiālu vizīti Kanadā un ieradās valsts galvaspilsētā Otavā. Viņš tikās ar Kanadas Senāta priekšsēdētāju Noelu Kinsellu, tikšanās sākumā abpusēji uzsverot Latvijas un Kanadas vēsturiski labās un nozīmīgās attiecības.
Valsts prezidents īpaši atzīmēja Kanadas nozīmīgo lomu pēc Otrā pasaules kara, kad vairāki desmiti tūkstoši latviešu bija spiesti atstāt Latviju un atrada sev otrās mājas Kanadā, aktīvi iekļaujoties šīs valsts dzīvē un dodot savu pienesumu tās attīstībai. Tāpat Valsts prezidents pateicās Kanadai par tās konsekvento polītiku attiecībā pret Latviju padomju okupācijas gados, neatzīstot mūsu valsts iekļaušanu PSRS sastāvā, kā arī par to, ka Kanada kā pirmā no G7 valstu saimes 1991. gadā atzina Latvijas neatkarību. Jau šogad abu valstu atjaunoto diplomātisko attiecību vēsture ir sasniegusi 22 gadu laika periodu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Ņemot vērā pēdējā laika diskusijas, Latv. Ev. Lut. Baznīcas ārpus Latvijas Virsvaldes prezidijs savā 11. septembra sēdē vienbalsīgi nolēma:
“BV prezidijs pateicas prāvestei Laumai Zušēvicai par viņas Austrālijas vizīti kā arī par viņas un archibīskapa Rozīša rakstiem Austrālijas latviešu laikrakstos un apstiprina, ka tie izpauž Baznīcas Virsvaldes viedokli.”
Tā kā daudziem varbūt nav pilnīgi skaidra LELBĀL nostāja par homoseksualitātes jautājumu, kuru arvien pauduši arī prāv. Zušēvica un archb. Rozītis, mēs būtu pateicīgi, ja to varētu mūsu latviešu laikraksti Austrālijā publicēt. Tā atbilst Virsvaldes komisijas 2006.g. 22.septembrī viedoklim, par kuru prof. Arvīda Ziedoņa vadībā vienojās māc. Aivars Pelds, prāv. Ilze Kuplēna-Ewart, māc. Juris Saivars, prāv. Kārlis Žols, māc. Laris Saliņš, prāv. Lauma Zušēvica un Zigrīda Ziedone:
Preambula: Jautājumā par homoseksualitāti ir jāvadās no kristīgās mīlestības un jāpaļaujas Svētajam Garam.
Katrs cilvēks ir Dieva radīts un nes sevī Dieva līdzību (1.Moz. 1:26). Tādēļ jautājums par seksuālo orientāciju pieprasa lielu nopietnību un iejūtību.
Kristus vārdi: “Atgriezieties no grēkiem, un ticiet evaņģelijam” aicina visus cilvēkus baznīcas saimē (Mk. ev. 1:15)
Homoseksuāli orientēta cilvēka, kurš Dieva priekšā ir nožēlojis savus grēkus, dalība Svētajā vakarēdienā un iesaistīšanās draudzes dzīvē un pienākumos atrodas vietējā draudzes mācītāja pastorālās aprūpes ietvaros.
Mēs noraidām homoseksualitātes aktīvu un agresīvu propagandu, kas veicina izvirtību un nonicina tradicionālās ģimenes vērtības. Mēs noraidām naida un visa veida vardarbības izpausmes pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.
Atsaucoties uz Svētajiem rakstiem, apstiprinām, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti.

Elmārs Ernsts Rozītis

Tēva dienai veltītas pusdienas Melburnā

ALT aktieri no kreisās puses: Māra Kaziņa, Ivars Mirovics un Valda Rube. Foto: DV archīvs.

7. septembrī, kā parasti mēneša pirmajā sestdienā, Melburnas Daugavas Vanagu mītnē pulcējās parastie apmeklētāji uz vanadžu garšīgajām pusdienām. Šoreiz bija ieradušies arī viņu piederīgie, kuri bija nākuši līdz, lai kopā ar savu ģimeni svinētu Tēva dienu. Daļa parasto apmeklētāju gan iztrūka, jo tie bija aizceļojuši uz Dienvidaustrālijas novusa meistarsacīkstēm Adelaidē. Kopā ar darbiniekiem DV mītnē sanāca ap 72 dalībnieku.
Visiem vīriešiem kā mazu veltījumu izdalīja, sarkanā folijā tītu, šokolādes sirsniņu. Citus gadus ir dāvāta piestiprināma ziedu spraudīte.
Pusdienās bija 3 ēdieni par $15. Sāka ar zirņu un gaļas zupu. Virtuve strādāja teicami.
Īsā pārtraukumā visus ar labu humoru iepriecināja Valda Rube, Māra Kaziņa un Ivars Mirovics. Stāsts bija par vecuma vientulību, kad bērni dzīvo tālu prom, un par cilvēka tiekšanos pēc tuvuma un mīlestības. Stāsts bija ļoti patiess un saistīts ar DV sarīkojuma tēmu par Tēva dienu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Ilze Ābele, MDVN sarīkojuma vadītāja.

Atklāta vēstule Solvitai Āboltiņai

Ņemot vērā, ka polītiķu publiskais vēstījums bieži vien nesakrīt ar reālo darbību un nostāju, kas pausta privātās sarunās, izvēlējos Jūs uzrunāt atklātā formā. Tas mazinātu pārpratuma iespējas un Latvijas pilsoņiem ļautu skaidrāk izprast katras partijas nostāju konkrētā jautājumā.
Nacionālā apvienība (NA) vairākkārt nākusi klajā ar priekšlikumu Latvijas valsts financētajās skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā. Līdz šim no «Vienotības» partijas puses attieksme pret ieceri bijusi drīzāk noraidoša. Pavisam nesen «Vienotības» pārstāvji noraidīja priekšlikumu no 2015. gada pāriet uz latviešu valodu bērnudārzos. Pirms tam «Vienotībā» netika atbalstīts priekšlikums noteikt laiku, kad apmācība valsts valodā jāievieš pirmajās klasēs, paredzot, ka vēl pēc gada latviski māca pirmajās divās klasēs, pēc diviem – trijās u.tml.
Interesi radīja tas apstāklis, ka pirms dažām dienām «Vienotības» valdes loceklis Kārlis Šadurskis intervijā «Latvijas Avīzei» paziņoja, ka valsts financētajās skolās jāpāriet uz mācībām valsts valodā, turklāt, minot tieši to pašu formulu, ko jau piedāvāja NA un «Vienotība» savulaik noraidīja. Šadurskis intervijā izteicies, ka atšķiroties viedoklis no NA par to, kā techniski latviešu valodu skolās ieviest, bet princips esot ne tikai atbalstāms, tas esot viens no izglītības sistēmas būtiskiem mērķiem. Jāpiebilst, ka līdz šim no «Vienotības» izglītības ekspertiem un vadošajiem polītiķiem iespēja drīzumā sākt pāreju uz mācībām valsts valodā tika noraidīta konceptuāli.
Šadurska viedoklis radīja lielas cerības NA biedru vidū, tai pat laikā pastāv bažas, ka tā ir bijusi tikai viena polītiķa vēlme paust populāru viedokli, apzinoties, ka viņa partija šo mērķi neatbalstīs. Lai kliedētu bažas un ieviestu skaidrību, lūdzu informēt NA un sabiedrību kopumā: 1) Vai Kārlis Šadurskis paudis tikai savu personīgo viedokli, vai arī tas sakrīt ar partijas nostāju? 2) Vai «Vienotība» piekrīt, ka ar likuma spēku jānosaka laiks, kad visās valsts skolās sākama pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā?
Ja atbildes ir apstiprinošas, tad NA aicina jau tuvākajā laikā izveidot abu partiju un ekspertu sadarbības grupu, lai lemtu par konkrētām likumdošanas iniciātīvām šajā jautājumā un informētu par to sabiedrību. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Raivis Dzintars, NA līdzpriekšsēdētājs

No kreisās puses: MLB priekšsēde Iveta Laine un sarīkojuma skaņu operātors Edgars Laķis. Foto: J. Ozols.

Svētdien, 8. septembrī Melburnas Latviešu biedrība rīkoja kārtējo sarīkojumu. Tas šoreiz bija veltīts Dzejas dienām un īpaši Imantam Ziedonim, jo viņš bija tas dzejnieks, kurš aktīvi atbalstīja un piedalījās Dzejas dienās, lasot savus jaunos dzejoļus un vēlākos gados, iepazīstinot jaunos dzejniekus. Šī gada, 27. februārī viņš aizgāja mūžībā, un tā šīs bija pirmās Dzejas dienas Latvijā, kurās nebija tautas iemīļotā dzejnieka.
Sarīkojumu ievadīja MLB priekšsēde Iveta Laine, pastāstot par Dzejas dienām. Viņa pastāstīja, ka pirmā dzeja diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē), tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu, bet jau nākamā gadā Latvijas Rakstnieku savienība nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradiciju. Dzejas dienu sarīkojumi parasti notiek visā Latvijā. Īpaši padomju laikos Dzejas dienas bija tautu vienojošas un svarīgas, jo bieži tika lasīti jauni dzejoļi, kas apslēpti kritizēja padomju varu un izteica mīlestību pret Latviju.
Tālāk klātesošie noskatījās dokumentālu filmu par Imanta Ziedoņa 70 gadu jubileju. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

MLB valde

No kreisās: vad.Juris Skābe,vad.Astra Kronīte, vad.Ilmārs Lūsis,vad.Imants Kronītis, vad.Edgars Ceplītis, vad.Jānis Priedkalns.

1948.-1949.gadu mijā, Pan-Pacific džamborejā, sešiem ‘skautiem’ radās doma katram dibināt latviešu skautu vienību savā pilsētā Austrālijā. Šie seši skauti bija: prof. Dr.E.Dunsdorfs, Ilmārs Lūsis, Gunārs Šteinbergs, Andrejs Zeidaks, Jānis Ķerpe un Juris Frejs.
Šī gada 17.augustā, 65 gadus vēlāk, bijušie Saulkrastu vienības skauti atskatījās uz savas vienības dzīvi. Vienība kā tāda vairs nepastāv, bet daudziem patīkamie laiki vēl arvien izraisa sajūsmu. Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa, kā bijušie vienības krusttēvi, aicināja bijušos skautus un labvēļus atzīmēt šos gadus, pulcējoties Vanagu namā.
Sarīkojumu apmeklēja apm. 30 bijušie skauti un vadītāji. Ilggadējais Saulkrastu vienības priekšnieks, vadītājs Imants Kronītis, aicināja klātesošos ar klusuma brīdi pieminēt “mājā aizgājušos” brāļus un māsas. Sekoja dziesma “ Ir mūs daudz pār visu zemi”, pēc kuras vadību pārņēma vienības dibinātājs Ilmārs Lūsis, sniedzot izsmeļošu uzrunu, pieminot sākuma gadus,pirmos sakarus ar austrāliešu skautiem un vienības uzplaukumu. Viņš pieminēja skautisma svarīgo lomu latviešu jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un izglītībā. Darot labus darbus, iedēsta vadības un pilsoniskuma sajūtu: joprojam daudz bijušie skauti ieņem vadošus amatus mūsu patreizējā sabiedriskā dzīvē. Uzruna noslēdzās ar dziesmu “Mēs skauti nākam”. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

I.K.

Ārpus Latvijas dažādās valstīs un pilsētās regulāri tiekas aptuveni 100 latviešu nedēļas nogales skolu visās pasaules malās. Lielākai daļai nodarbības notiek sestdienās vai svētdienās, vai nu katru nedēļu, reizi divās nedēļās vai reizi mēnesī. Šajās skolās bērni apgūst latviešu valodu, folkloru, dziedāšanu, tautas dejas, dažkārt arī Latvijas vēsturi, ģeografiju, ticības mācību un tēvzemes mācību. Visvairāk skolu pašlaik ir Eiropā, kur atrodas 50 latviešu nedēļas nogales skolas. ASV un Kanadā darbojas pavisam 25 skolas, bet Austrālijā ir astoņas skolas. Septiņās vietās Krievijā - gan lielpilsētās, gan dažās vietās Sibīrijā arī notiek latviešu valodas apmācības un folkloras apguve.
Pēdējos sešus gadus vairākās vietās Latvijā nedēļas nogaļu skolotājiem ir bijusi iespēja satikties un iepazīties PBLA un Latviešu valodas aģentūras pamīšus rīkotajos skolotāju kursos un konferencēs. Informācijas apmaiņa ir bijusi ļoti vērtīga. Ir vērts šo kopības sajūtu mēģināt iedzīvināt arī bērnos, un tāpēc tiek organizēts videokonkurss.
Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padome (PBLA IP) izsludina videokonkursu latviešu skolām ārpus Latvijas. Diasporas skolas tiek aicinātas sagatavot kopīgu skolas videoprojektu, izveidojot filmu par savu latviešu skolu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Tuvāku informāciju sniedz Daina Grosa: daina@gross.id.lv

Lauma Zušēviva Melburnā. Foto: Iveta Laine.

Jau nez cik reizes pārrakstu Austrālijas apciemojuma atskatu. No vienas puses, liktos tik vienkārši atstāstīt, kas, kur un kā tika darīts un piedzīvots. No otras puses, konflikti, kādēļ tur devos, liedz tik ātri un virspusēji visu notikušo izvērtēt. No sirds pateicos LELBĀL virsvaldes locekļiem, kas man uzticēja tur doties, un pateicos Dievam par iespēju pārrunāt šos jautājumus ar tik ļoti atvērtiem un iecietīgiem, sirsnīgiem draudzes locekļiem Adelaidē, Brisbanē, Melburnā. Pie viena apliecinu, ka daudz lūdzos pirms tur devos, un devos tur tikai tādēļ, ka jutu Dieva Svētā Gara vadību.
Pat Sidnejā, kur man nebija paredzēts laiks pārrunāt šos jautājumus, sarunas ar atsevišķiem draudzes locekļiem atklāja, ka daudziem rūpēja viss, kas bija noticis un tie patiesi gribēja izprast, kā rīkoties tad, kad dziļi pārliecinātiem kristiešiem nav tās pašas atbildes uz vienu un to pašu jautājumu, kaut arī visi apliecinām vienu un to pašu ticību un Bībeli. Nevienā vietā vai reizē neizteicu necieņu pret amata brāļiem, prāv. Kolvinu Makfersonu ( Colvin MacPherson) un māc. Guni Balodi, kas izstājušies no LELBĀL. Visur uzsvēru LELBĀL cerību, ka ALELDA arvien būs daļa no mums. Dalījos arī pārliecībā, ka vienīgi Trīsvienīgam Dievam pieder visa patiesība. Mēs, kas esam ceļā ar Jēzu Kristu, un, kas esam kristīti Viņā un esam daļa no Viņa miesas, kas ir Baznīca, katrs esam šīs Patiesības apliecinātāji un daudzos gadījumos, tās mācekļi, ne šīs patiesības īpašnieki. Tikai tā domājot, varu pārbaudīt sevi, vai es apliecinu sevi kā to, kas vienīgā saprot ‘pareizo’ Dieva Vārda interpretāciju, vai To, pie kuŗa meklēju, kā apliecināt Viņu.
Kā jau vairāki raksti par Austrālijas situāciju atklājuši, aiz tik daudziem jautājumiem galvenais jautājums ir par Dieva Vārda izpratni. Te ir jautājums par to, kā mēs kā cilvēki izlemjam, kuŗiem Bībeles tekstiem burtiski vairs nepaklausām, tos saprotot kontekstuāli un tā laikmeta ietvaros, un kuŗus Bībeles tekstus jāapstiprina kā mūžīgo patiesību, kuŗai jāseko arī tagad un visā Baznīcā. Tie, kas apliecina, ka itin katrs Dieva Vārds ir līdzvērtīgs un tam jāseko, nav konsekventi savā pieejā. Austrālijā sniedzu vairākus piemērus, pārrunājām Bībeles tekstus atklāti un nopietni. Ticu, ka patiesi piedzīvojam, cik patiesi ir apustuļa Pāvila vārdi, ka “Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva, kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai, ne burtam, bet Garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu!” (II Kor. 3: 5- 6). Pārrunas atklāja, ka ticēt Dieva Vārdam var arī nozīmēt, ka Svētais Gars atklāj otram ko citu kā mums.
To zinot, nevaru klusēt, lasot prāv. Makfersona apgalvojumu, ko viņš izteicis savā pēdējā rakstā, Pārdomas. Viņš raksta: “Lai reizē būtu uzticīgs Dieva Vārda kalps un labs gans savai draudzei, sapratu, ka man jāatdalās no LELBĀL, jo tās liberālā nostāja (uz ko norādīja gan prāveste Lauma Zušēvica, kā arī pats archibīskaps Rozītis) nenes svētību. Daļēja paklausība Dieva Vārdam ir nepaklausība.”Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

prāv. Lauma

“Marina Rebeka ir jauna un interesanta balss. Viņa ir ideāla Džuljeta. Atklājot visas šīs Šekspīra varones īpašības, tēla vokālā interpretācija ir jau pa īstam nobriedusi un dziļi pamatota, ar solīdu vokālo techniku un ar lielu pārliecību”, pēc latviešu dziedātājas debijas slavenajā Veronas arēnā un arī sev jaunā operlomā, Šarla Guno operā Romeo un Džuljeta, rakstīja operžurnāls GB opera (skat. www.gbopera.it).
Milzīgajā amfiteātrī, senajā vēstures piemineklī, kas celts ap 30. gadu pēc Kristus dzimšanas, ir 15 000 skatītāju vietu, tomēr šajā plašajā brīvdabas telpā ir tik lieliska akustika, ka dziedātāju balsis netiek mākslīgi pastiprinātas. «Spoža un ar paškontroli ārijā Je veux vivre/Es gribu dzīvot, liriska un kaislīga duetos ar Romeo, viņa pārliecināja ar temperamentu un drāmu, saņemot pelnītas ovācijas,» M. Rebekas sniegumu, diriģenta Marko Letonjas vadītajā pirmizrādē 31. augustā, vērtē GB opera. Publika kliegusi: «Bravo, Marina! Tikai nemirsti, mums tevi vajag!» Viņa kliegusi pretī apsolījumu, ka katru nākamo reizi viņas Džuljeta miršot vēl labāk. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Jubilārs Leonards Meikšāns ar Dr. Richardu Rozentālu. Foto no ģimenes albuma.

Ja cilvēks savā mūžā jau vairākas reizes skatījies nāvei acīs, tad dzīvam pārkāpjot deviņdesmit gadu slieksni, ir jāpateicas Dievam, Laimai un paša sīkstai gribai un izturībai.
Savas leģionāra gaitas Leons iesāka 1944. gadā, kad pēc īsām apmācībām Latvijā, tika nosūtīts uz Vāciju. Asās kaujās cīnoties, viņam nāve uzglūnēja ik brīdi, bet taisījās nodibināt jau pavisam personīgus sakarus, kad krievu karavīrs, veicot ielenkumu, viņam uzsauca: “Stāvi, citādi es šaušu!” Nu vairs nebija nozīmes no ielenkuma mēģināt izbēgt, un Leons nonāca krievu gūstā. Pēc nedēļas vācieši krievus padzina, un Leons atgriezās savā vienībā. Te nu atkal neraža un nāves draudi: vācieši notur viņu par dezertieri, neticēdami, ka viņš bijis krievu ielenkumā un gūstā. Tikai ar lielām grūtībām izdevies vāciešus pārliecināt un izglābties no dezertiera soda—lodi pakausī. Atkal nāve piešmaukta! Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3152.

Gunta Rudzītis

Ar plašu pasākumu programmu un rekordlielu apmeklētāju skaitu, no 8. līdz 11. septembrim aizvadīta Nobela Miera prēmijas laureāta, VS Dalai Lamas XIV trešā vizīte Latvijā. Iepriekšējās vizītes notika 1991. gada septembrī un 2001. gada jūnijā. Tās centrālais notikums bija publiskā lekcija «Līdzcietības kultūra» («The Culture of Compassion»), kuru klātienē apmeklēja gandrīz 6 tūkstoši cilvēku, bet internetā noskatījās vēl 8807 interesentu no 20 pasaules valstīm.
«Viens no skaistākajiem vizītes brīžiem bija balto līliju simti, ko par godu Viņa Svētībai atnesa publiskās lekcijas apmeklētāji. Īpaši aizkustinoša bija ziedu simboliskā palaišana Daugavā, kurā pirms tam jau Tibetas mūki izkaisīja Rīgas Latviešu biedrības namā tapušo līdzcietības mandalu, kas tika rūpīgi radīta trijās dienās. Esmu pārliecināts, ka Latvijas cilvēkiem un daudzajiem ārvalstu viesiem šī vizīte paliks atmiņā uz visu mūžu, bet VS Dalai Lamas vārdi par līdzcietību un nevardarbīgu brīvības cīņu, palīdzēs turpmākajā dzīvē. Atvadoties, Viņa Svētība pateicās par Latvijas iedzīvotāju silto uzņemšanu» rezumē biedrības «Latvija Tibetai» valdes loceklis Jānis Mārtiņš Skuja. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Iepazīsimies ar Intu Uškāni-
ievirzes vadītāju Melburnas 3X3
no 2.-8. janvārim, Melburnas kalnos, Tulangi!

Pāgājušā rakstā par 3x3 Melburnā, Tulangi, iepazīstinājām lasītājus ar Artūru Uškānu.
Šoreiz pastāstīsim par Intu Uškāni. Inta ir dzimusi un augusi Rēzeknē. Viņa ir pabeigusi Rēzeknes 1.vidusskolu un tūlīt sākusi studēt Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku technikumā, kur apguva kultūras darba organizātora speciālitāti, pēc technikuma beigšanas studēja Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur ieguva bakalaura gradu kā svētku režisore.
Viņa ir patiesi latvisks cilvēks, kas mīl savu zemi, savu novadu, savus cilvēkus un savu valodu un ir lepna par to. Viņas dzīvē ir vairākas sirdslietas. Vienai no tām viņa ir veltījusi savu profesionālo dzīvi, un tā ir kultūras dzīve. Viņa ir Daugavpils Kultūras centra direktore. Jautāju Intai kā viņa sāka vadīt Kultūras centru un kas ir šī centra direktora galvenie pienākumi:
“Atnācu strādāt uz Daugavpils novada Kultūras centru 1994. gadā par mākslinieciskās daļas vadītāju. Kultūras centra direktore esmu no 2004. gada. Tā kā Kultūras centrs ir Daugavpils novada pašvaldības pārziņā, tad mūsu galvenais uzdevums ir rūpēties par novada iedzīvotāju kultūras pieejamību. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir rūpēties par amatiermākslas kollektīvu darbību. Tieši Kultūras centrā darbojas 6 kollektīvi, kas šogad visi bija XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībnieki. Tie ir Jauktais koris “Latgale”, TDA “Līksme”, vidējās paaudzes DK “Līksme”, teātra trupa “Trešais variants”, folkloras kopa “Dyrbyni”, vokālā studija “Stage On”. Tātad, man ir jārūpējas, lai visi šie kollektīvi varētu radoši strādāt Kultūras centrā (mēģinājumi, koncerti u.c. aktīvitātes.)
Tāpat mēs veidojam lielākos visa novada sarīkojumus. Esmu radošā direktore Starptautiskajam tautas mākslas festivālam “Augšdaugava”, kas ir viens no grandiozākajiem novada rīkotajiem sarīkojumiem (www.augsdaugava.lv), liels sarīkojums ir Daugavpils novada dienas, kas katru gadu notiek septembrī (šogad 21. septembrī), kur arī Kultūras centrs rūpējas par kultūras programmas aktīvitātēm.
Kultūras centra telpas un infrastruktūra ir sakārtota, un mēs arī iznomājam savas telpas dažādām organizācijām, tāpēc jārūpējas par cilvēkiem, kas īrē telpas, lai arī viņi justos pie mums labi, organizējot savus sarīkojumus.
Vēl mūsu pārziņā ir novada kultūras darbinieku tālākizglītošanas darbs, organizējam dažādus ar kultūras nozarēm saistītus seminārus, lekcijas, apmācības, kursus. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.
Tuvāka informācija mūsu mājas lapā:
www.3x3australija.com
Lūdzam interesentus rakstīt uz e-pastu:
ALRedakcija@netspace.net.au vai zvanīt uz: (03) 9876 1448

Pagājušā gada beigās, Kultūras dienu laikā, daļa mūsu darbīgie un pašaizliedzīgie latviešu skolu skolotāji izmantoja izdevību un noturēja sapulci. Sapulces dalībnieki stingri piekrita, ka būtu vēlams atkal satikties, tuvāk iepazīties un arī paplašināt zināšanas un idejas par izglītību un valodas mācīšanu. Rezultātā, ar Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) un Latviešu izglītības veicināšanas kooperātīvās sabiedrības pabalstu rīkojam konferenci. 2013.g. 27. septembra pēcpusdienā Dzintaros sāks ierasties skolotāji no visas Austrālijas, lai tanī nedēļas nogalē piedalītos pārrunās, dalītos ar pieredzi un smeltu informāciju no pieredzējušiem pasniedzējiem un skolotājiem. Šīs dienas tika izvēlētas, jo tad sakrīt visu Austrālijas skolu brīvdienu laiks. Viesu lektoru starpā paredzētas ASV izglītības lauka darbinieces Elisa Freimane, no Čikāgas un Sandra Kronīte-Sīpola (Bostona). Abām ir Garezera vasaras vidusskolas pieredze (Sandra patreiz vada un Elisa ir vadījusi), un abas ir bijušas pasniedzējas vairākās vietās. Viņu dalību konferencē financē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas polītika un pārvalde”, kamēr viņu viesošanos pa skolām koordinē Daina Grosa. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Zinta Ozoliņa

Pieredzējušas skolotājas no ASV dosies izglītojošā turnejā pa Austrālijas centriem

Foto: Cikagas Krisjana Barona latviesu vidusskolas izlaidums 2013. gadā. Kreisajā pusē skolotāja Rasma Kraulis, labajā pusē skolas pārzine Elisa Freimane.

Foto: Sandra Kronite-Sipola

Šogad, 2013. gadā, kā arī nākamos divus gadus, Latvijas valsts ir piešķīrusi vērā ņemamu naudas summu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Nauda atvēlēta gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan valsts papildus budžeta, kā arī no Jaunās polītikas iniciātīvas -”Ārzemēs dzīvojošo Latvijai piederīgo identitātes uzturēšana. Atbalsta nodrošinājums diasporai. Reemigrācijas veicināšana”. Viens no mērķiem, kam atvēlēta nauda, ir atbalsts skolotāju konferenču, kursu un semināru rīkošanai ASV, Kanadā un Austrālijā, ko financē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas polītika un pārvalde”. No šī gada līdzekļiem tiek segti izdevumi konferencei, kas notika Toronto, Kanadā aprīļa beigās, skolotāju kursiem, kas notiks Losandželosā oktobra vidū un divu skolotāju ceļa izdevumu segšanai no ASV uz Austrāliju septembrī.
Uz Austrāliju septembrī uz divām nedēļām dosies patreizējā Gaŗezera Vasaras vidusskolas direktore, Sandra Kronīte-Sīpola un Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolas pārzine, Elisa Freimane. Abas skolotājas ir ASV dzimušas un augušas un bijušas iesaistītas ASV latviskā izglītībā no bērna kājas. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Daina Grosa
PBLA IP priekšsēde, ASV vieslektoru turnejas koordinātore

Sidnejas Latviešu teātra saime un draugi sveic Kārli Gulbergu, viņa 90. gadu dzimšanas dienā un atzīmē Gulberga 65. gadu darbību teātrī. No kreisās puses sēž: Viktorija Mačēna, Vija Spoģe-Erdmane, Ilona Brūvere, Aina Sveile, Ināra Krūmiņa, Lija Veikina, Kārlis Gulbergs, Tatjāna Vītola, Lauma Reinfelde, Krādziņa kundze, Vita Kristovska, Liena Sveile-Waddingham, Māra Timermane. Stāv: Ojārs Greste, Jānis Čečiņš,Mary Atkinson, Pēteris Erdmanis, Andra Rone, Andris Kariks, Iveta Rone, Zintiz Duckmanton, Klāra Brūvere, Linda Ozere, Maruta Tauriņa, Ināra Tomsone, Jānis Mačēns, Ilga Mačēna, Goga Timermanis, Pēteris Kļaviņš, Juris Reinfelds, Jānis Grauds, Juris Krādziņš, Valdis Krādziņš, Raimonds Krauklis.

Kārlis Gulbergs ar Laumu un Juri Reinfeldiem. Foto: Ojārs Greste.
2013. gada 8. septembrī Sidnejas Latviešu teātris godināja savu ilggadīgo , nenogurstošo darbinieku,režisoru un aktieri Kārli Gulbergu, atzīmējot viņa 64. darbības gadu atceri. Tai pašā laikā, pašam gavilniekam nevēloties, bija arī jāatzīmē liels notikums viņa personīgajā dzīvē...viņa 90. dzimšanas diena.
Abus šos priecīgos gadījumus bija sanākuši atzīmēt prāvs pulciņš, Sidnejas Latviešu teātŗa valdes aicināti viesi, saulainā pēcpusdienā Sidnejas Latviešu namā. Nama māte bija Ilona Brūvere, kuŗa, ar saviem rosīgajiem palīgiem, bija pārvērtusi Mārtiņa Siliņa zāli omulīgā, sveču apgaismotā atmosfairā, kuŗā pie maziem galdiņiem varēja cildināt iemīļoto teātŗa iniciātoru un dibinātāju.
Pēc šampanieša glāzes un jubilāra sumināšanas ar dziesmu, pēcpusdienas vadītāja Ilona Brūvere viesus aicināja pie pusdienu bufetes, kuŗu rūpīgi bija sagādājusi teātŗa valde.Čaloja sarunas par vecajiem laikiem un par tagad aizsaulē aizgājušiem Sidnejas Latviešu teātŗa aktieŗiem.Uz sienas video skatījumā parādījās izrādes no 1957. gada,kuŗās piedalījās jubilārs. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Maruta Dēliņa- Tauriņa

Lāsma Ģibiete

Kaut kas no Lāsmas grāmatplaukta
Kad pazūd vērtības un sirdsapziņa norimst…

Jundze, A. Gardo vistiņu nedēļa. – Rīga: Zvaigzne ABC, b./g. – 135 lpp.
Apgādā „Zvaigzne ABC” klajā nākusi rakstnieka, žurnālista un literātūrzinātnieka Arno Jundzes asprātīgā un pagājušā gadsimta 90. gadu sākumu raksturojošā stāstu grāmata „Gardo vistiņu nedēļa”. Darbam dots apakšvirsraksts „Septiņi bandītu laika stāstiņi”.
Šķiet, potenciālajam šīs grāmatiņas lasītājam būtu vēlams pačukstēt priekšā, ka ar vārdiem „bandītu laiks” rakstnieks A. Jundze apzīmējis periodu, kad mūsu valsts beidzot atguva neatkarību un patstāvību. Autors šo nemierīgo laiku mēģinājis dokumentēt, vēstot par gandrīz vai neticamiem, taču 90. gadu sākumā iespējamiem atgadījumiem. Tēlaini izsakoties, šo septiņu stāstu kopsavilkums iespaidīgi atklāts grāmatas vāciņa dizainā, kur attēlots Brīvības piemineklis, taču ne tāds, kādu to skatām reālitātē. Latvijas brīvības tēls – jauna sieviete – ar rokām saķērusi galvu (iespējams, šausminoties par savu tautiešu darbiem un nedarbiem), savukārt trīs zvaigznes novietotas viņai pie kājām.
Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu, krietni saļodzījās arī iepriekš pieņemto uzskatu, vērtību un morāles sistēma. Šķita, ja jau beidzot Latvijā valda demokratija, tad atļauts ir pilnīgi viss, precīzāk, viss, ko neaizliedz likums. Cilvēki sāka saprast, ko nozīmē vārds „bezdarbs” un kā tas ir, kad katru dienu ir jāēd kartupeļi, jo nekam citam gluži vienkārši neatliek naudas. Savukārt sev labu, materiāli nodrošinātu dzīvi izveidoja nevis gudrākie un godīgākie, bet gan viltīgākie un nekaunīgākie. Spekulēšana un savu lētticīgo tautiešu krāpšana, citiem vārdiem – finanču afēras, kas padomju laikā tika ne vien publiski nosodītas, bet par ko pienācās reāls cietumsods, pēkšņi sāka plaukt vai uz katra ielas stūra un skaitījās gandrīz vai goda lieta: „Es biju pārdošanas dievs un guru! Polijā par grašiem iepirkta draza lētticīgajiem muļķa tautiešiem tika iesmērēta kā augstvērtīgs Šveices produkts, turklāt pārdots par cenu, kas pat mietpilsoniskajiem šveiciešiem šķistu nepieklājīgi augsta.” (85. lpp.) Iespējams, tie ir daži no iemesliem, kāpēc neatkarīgās Latvijas iedzīvotāji jau tik drīz pēc neatkarības atgūšanas sāka kurnēt… Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Mācītājs Andris Vilemsons un archibīskaps E.E.Rozītis. Foto: Vera Rozīte.

Cauri gadsimtiem senais lībiešu zvejnieku ciemats ( no lībiešu vārda “ainagi”- “vienīgais”) Vidzemes piekrastes ziemeļu daļā, pie Igaunijas robežas izaudzis līdz pilsētai. Īpašu uzplaukumu Ainaži piedzīvoja 19.gs. otrajā pusē ,kad pēc Kr.Valdemāra iniciātīvas Latvijas un Igaunijas piekrastē izvērsās kuģu būve. No tuvējiem mežiem, kuros auga un joprojām aug daudz slaidās mastu priedes, ieguva teicamus materiālus kuģu būvniecībai.
Ainažu attīstību veicināja pirmā latviešu jūrskola, kuru 1864.gadā pēc Kr. Valdemāra ierosinājuma nodibināja tālbraucējs kapteinis Kristians Dāls. Mācības šajā skolā tolaik notika bez maksas latviešu, igauņu un vēlāk arī krievu valodās. Ainažu jūrskola pastāvēja 50 gadus.
1900.-1905.gadam Ainažos uzbūvēja tirdzniecības ostu, un 1926.gadā Ainažiem piešķīra pilsētas tiesības.
Ar otro pasaules karu beidzās Ainažu uzplaukuma laiks. Gandrīz vai simboliski šo laiku iezīmēja Ainažu jūrskolas nodedzināšana, ko vēl labi atceras, bijušā Ainažu muitnieka dēls, Aivars Saulītis, kurš vēlāk kopā ar ģimeni pārcēlās uz Austrāliju, un šobrīd kā Melburnas Latviešu ev.lut. draudzes priekšnieks turpina saturēt kopā vietējos latviešus. Toreiz, pirms bēgšanas no Latvijas, Aivars Saulītis bijis vēl mazs puika, īsās bikšelēs, bet uguns liesmas viņš atceras līdz šodienai.
Kara laikā tika izpostīta ne tikai osta un labības noliktavas, bet arī visa aktīvā saimnieciskā dzīve. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Vera Volgemute Rozīte

Skolnieki ar jauno somu. Foto: Vītolu fonds.

,,Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecientiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!”
(Auseklis)
Ir pienācis rudens ar dzestrākiem rītiem, košām asterēm un gladiolām. Ar cerībām uz jaunu sākumu, jo ceļš caur krāsainu lapu mākoni lielākus un mazākus bērnus ved uz skolu. Mazajiem pirmklasniekiem tā ir pavisam jauna, vēl nezināma pasaule, kas pamazām sniegs atbildes uz tik daudziem jautājumiem, arī uz to, vai pasaulē, kurā viņiem nāksies dzīvot, būs gana mīlestības. Tās nekad nevar būt par daudz, un ir svarīgi, ja mazais, uzsākot šo nebūt ne vieglo ceļu zināšanu valstībā, apzinās, ka ar viņu kopā ir cilvēki, kas viņu allaž atbalstīs un palīdzēs. Īpaši svarīga šī apjausma ir tiem bērniem, kuriem ikdienā pietrūkst īsto vecāku rūpju un atbalsta, tāpēc ik uzmanības apliecinājums stiprina mazā cilvēka apziņu, ka arī viņš ir kādam svarīgs, vērtīgs, vajadzīgs, ka savā pirmajā skolas somā viņš liks ne tikai grāmatas un burtnīcas, bet arī labu cilvēku mīlestību un atbalstu.
Valmieras SOS bērnu ciematā aug bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības, un septiņi no viņiem šogad uzsāks skolas gaitas. Liels bija prieks un pārsteigums par īpašo dāvanu pirmajā skolas dienā- tā bija skolas soma, kura iegādāta, pateicoties dāsnam sūtījumam no Austrālijas.
Kas gan ir šie cilvēki, kuri vēlas iepriecināt un atbalstīt bērnus Latvijā? Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3151.

Vita Diķe
www.vitolufonds.lv

Sagaidām Dzejas dienas!

Laikrakstam „Austrālijas Latvietis” kļuvis par tradiciju,, ka ik gadu Dzejas dienu laikā avīzē ir publicēta mūsdienu latviešu dzejnieču un dzejnieku lirika. Šis gads nebūs izņēmums: arī šoreiz saviem lasītājiem piedāvājam iepazīt trīs dzejnieču – Ievas Dāboliņas, Ingas Kopes-Grosas un Inetas Stadgales – dzeju. Jāpiebilst, ka I. Kopes-Grosas un I. Dāboliņas vārds lasītājiem varētu vairs nebūt svešs, savukārt I. Stadgales dzeja laikrakstā publicēta pirmoreiz.
Ieva Dāboliņa par sevi:

„Esmu dzimusi 1969. gadā, trīs pieaugušu bērnu māte. Pēc izglītības ekonomiste, maizi pelnu ar amatniecību, bet dvēseles darbs ir rakstīšana. Esmu rīdziniece, bet 17 skaistākos jaunības gadus pavadīju Naukšēnos, kur arī izauga 3 mani bērni.”

OIRO
Mūsu Māte, kas esi Briselē.
Svētītas lai top Tavas direktīvas,
Lai atnāk Tavs Lisabonas līgums
Tavs prāts lai notiek kā Vācijā, tā arī Latvijā,
Mūsu dienišķos tiešmaksājumus
Dod mums šogad,
Un piedod mums mūsu centienus izdzīvot,
Kā arī mēs piedodam grieķiem viņu atlaistos parādus,
Un neieved mūs pārdomāšanā,
Bet atpestī mūs no izlemšanas,
Jo tev pieder Eiropas Parlaments
Eiropas Padome
Un Eiropas fondi
Mūžīgi mūžos.
Oiro. 

LONDONAS ŠŪPUĻDZIESMA
Tu noraki dvēseli
Londonas pievārtē
Tvīnhausa pagalma pusē
Sešreizsešās pēdās
Un uzliki virsū ķieģeli
Lai nebrēc.
Bet naktī,
Kad smagā miegā
Pēc melna darba
Svešu cilvēku labā
Svešā zemē
Un svešā valodā
Vēl sapņos runā
Tā klusiņām sten
Pēc Ģipkas baltajām smiltīm,
Smilgām,
Jūras zāļu smaržas
Un brīvības
Klusiņām - klusām
Lai vari izgulēties
Līdz pusmiegā dzertajai kafijai
Un pirmajam divstāvu busam. 

Inga Kope-Grosa

Šīs dzejnieces darbi laikrakstā publicēti jau iepriekš. Inga ir liepājniece, taču bērnību un agros jaunības gadus pavadījusi Nīcas „Mazbrakšēnos”.

Lūgšana bērniņam
Caur bērziem, caur ceļtekām,
caur sunīšiem dzeldīgiem,
caur lēpēm, caur nātrām baltajām,
caur raspodiņu, caur pelašķi...
nakts melnumā izpeldies,
mana zelta zvīņa,
manā spēkā -
atgūsties.

***

I
Redzi, meitiņ,
arī vilkābelei nav sakņu,
vien kaili zari
skrāpē papīra debesis.
Meitiņ,
nav debesu,
tie dārzi ir tukši,
vien liela un mirdzoša jūra..
II
Skat, manu dēliņ,
lielas, mirdzošas jūras malā
balodīts zelta krādziņā
dieviņu lūdz...

***
līdz ķēves devītam augumam
līdz ilkss kailumam
sala naktī
es iemācīšos
iemācīšos
tevi
mīlēt...

18. 02. 2012.
vidū jūras
uz akmina
kra...
melna čūska
miltus mala
kra kra
vidū jūras
uz akmina
kra...
tev bāliņ
spārni dīga
kra kra
kā pērnam krauklīšam
kra...
vidū jūras
uz akmina
kra kra
nogrimst mūsu sidrabbirzs
 kra...

***

Jūdasa zemē

ābeles nozied,

ienākas āboli zili,

Jūdasa zemē

degošā kūtī

Dieva govis – zilas.


***
I
vējš iegūlies āzenī
vienaldzīgs
govis bez vārdiem
bez sejām ielās
vien ragi
izslieti cēli
un negaisa pilni
vējš tikai vējš
vienaldzīgs
II
sāmeni
krustus vējš
kur paraksim
zilās raganas
zilos skrimšļus
kur paraksim tās zilos sapņus
kur sudraba iemauktus dilušos
tur sazaros krūms
krustiski robotām lapām
tur reiz sāmeni
jaunuves savas dvēseles kārs
un putni svešādus rītus


***

Krauklīt,
melno dvēselīt,
debesu krustiņdūrien,
it kā tu saprastu, mīļais,
par ko šobrīd es lūdzos..
Krauklīt,
melno dvēselīt,
zem akmina Dievzemē
deviņi zelta vēji
mūžīgi mūžos snauž.

Ineta Stadgale par sevi:

„Par dzejnieci sevi uzskatu kopš 1995. gada, kad žurnālā „Karogs” tika publicēta dzejoļu kopa „Cilvēki un stikli”, lai gan dzeju rakstu jau no skolas laikiem. Rakstu arī miniatūras (kopš studiju laikiem Latvijas Universitātē), to kopa publicēta kopkrājumā „Ar sakņu sajūtu vējā” (2008; tulkota un publicēta Kauņas literārajā laikrakstā 2012. gadā). Mana vienīgā dzejoļu grāmata „Viņas auguma puķes” (2008) man pašai joprojām patīk. Vadu projektus, biedrību „Sabiedrības attīstības centrs”, Vides un veselības daļu Liepājas pašvaldībā. Vienādi mīlu gan dzīvi pilsētā, gan laukos, kur pati izaudzēju gandrīz visu savas ģimenes galdam. Audzinu meitu, gleznoju (tāpēc laikam dzejā daudz tēlainības) un lasu lekcijas Liepājas Universitātē. Esmu studējusi gan Latvijā (šobrīd mācos doktorantūrā), gan ārvalstīs (ASV, Nīderlandē). Interesants posms bija 90. gadu nogalē, kad strādāju par TV žurnālisti, kā arī 2008. gads, kad rakstījām dziesmu tekstus Z. Liepiņa koncertuzvedumam par Liepājas kapteiņiem. Ļoti priecājos, ka dzīve devusi iespēju satikt un būt kopā ar viediem un interesantiem cilvēkiem, tādiem kā Olafs Gūtmanis, Vija Vētra, Miķelis Golts u.c.”

xxx
atraut vaļā dvēseles pogas
sviest pret sienu, lai dzirksteles rodas
sviest acīs un lūpās
lai kvēlo un dodas
dodas rokās, atdodas
dvēseles pogas
rudas, zaļas, mākoņu pūkainas
rūtainas, lietainas, ķieģeļu stūrainas
dūrainas
dvēseles mētelīts plandās uz stūra
mūrus kur pieelpo
pogu jūra

xxx
trīs lapa zem ledusaukstiem pirkstiem
ledusauksts mēness dzirkstī
kāds peras pirtī
no visām kaitēm tīrs
lapā manos pirkstos
ledusauksti atspulgi trīs
nenāc, nopēries tīrs
mani pirksti tevi
ledusskulptūrā pārvērtīs
mana elpa ir silta
tikai uz iekšu
pulkstenis tikšķ, bet ne uz priekšu
nenāc
ir tik ledusauksts rīts

xxx
varbūt tevis nemaz nav bijis?
mūžīgā tēma kā teorēma
pierādāma atkal un atkal
lietus aizskalojis,
vējš aizpūtis
auglīgs lietus?
draudzīgs vējš?
vai draudīgs?
pierādījumi atšķiras
patiesība viena
varbūt manis nekad nav bijis?
vien silta glāze piena pirms miega
ir pašsaprotama

xxx
ar tavas uzmanības pilieniem
noraso mana āda
pēc tavas uzmanības pilieniem
kalst mana āda
bez tavas uzmanības pilieniem
tuksnesī klīst mana balss
redz, kāda,
dimantiem klāta, bet
ubago


xxx
mācos dzīvot otrreiz
vektoriāli taisni kā ņujorkas debesskrāpji
prognozējami un plakani
kā interaktīvā televīzija
mācos dzīvot otrreiz
vienkāršajā tagadnē
mājīgi mīlīgi kā klēpī paņemts kaķis
starp cūkupupām un kliņģerītēm
mācos dzīvot otrreiz
paralēli un garām
parīzēm, milānām, krētām un fukošimām
pa perimetru un rādiusā
ap vienīgo centru bērna acīs

skatiena ierāmētajā gleznā
māte, bērns un kaķis

xxx
ķieģeļu lauskas
un stiklu lauskas
ar sasistu šķīvju
un saplēstu ilgu lauskām
izkārtojas mozaīkā
kā romiešu templī vai pirtī
vai vienkārši acīs
senās kā koku zaru plīvošana debesīs
kā smilšu plīvošana
mitru kāju soļu ritmā pludmalē
senās kā tavu glāstu kompozīcija
manos matos, uz pleciem
un snaudošā gurna
ķieģeļkrāsas ilgas
kā lapas atraujas no liepu zariem
aiz mana loga
ar ķieģeļu lauskām bērni zīmē
uz laiskā pilsētas gurna
smilšu puķes
ķieģeļu puķes
stiklu puķes
ilgu puķes
senas kā atdošanās
senas kā atdzimšana
senas kā pirmsākuma mozaīka

xxx
ar pirkstiem grubuļainiem vai šķīstiem
man dotajā pasaules grāmatā
kāds uzšķīris ķiegeļsienu šķirkli
ar nozīmēm tiešām un atvasinātām
un vajadzības izteiksmi
ar pirkstiem grubuļainiem
gudriem un gurdiem
bet varbūt viegliem un ātriem kā elpa
kāds apstājies tieši šeit
lūk, tava telpa!
ko teiksiet, ķieģeļi raupjie un apdauzītie
un jūs, logi šaurie un dziļdomīgie
kas ierāmē tūkstiešiem dzīves
un sapņus un acis
un paradīzes?
noslēpumaino pirkstu siltums šai šķirklī
rokas ēna – ir viss, ko ļauts zināt
stāvu aci pret aci
ar dzīvi vajadzības izteiksmē
es, ķieģelis, ko apdedzināt

Priekšplānā Kārla Jaudzema, aizmugurē Andrejs Jaudzems, Laila Grosa, Maksis Dārziņš un Kalvis Švolmanis. Foto: Roberts Birze.

Dziesma tautas dzīvē ir tas pats, kas individa dzīvē dvēsele. – Zenta Mauriņa
Kad mūsu auss uztver ritmu un melodiju, mainās mūsu dvēseles noskaņojums. – Aristotelis
Dziedāšana mūsu sirdis, mūsu prātus attur no ļauna un skubina uz labām, krietnām domām; jauka dziedāšana der cilvēkiem par dzīva prieka avotu. – Atis Kronvalds
Ar šiem izcilu personību vārdiem sestdien, 31. augustā MLB priekšsēde Iveta Laine atklāja nu jau 36. Jauniešu mūzikālo pēcpusdienu. Ievadā programmas vadītāji Iveta Laine un Markus Dragūns pastāstīja, ka šāda pēcpusdiena tika dibināta, lai veicinātu jauno latviešu mūziķu tieksmi mācīties un arī izceltu un parādītu mākslinieka veikto darbu plašākai latviešu sabiedrībai. Lai parādītu arī talantīgo skolotāju spējas, jo agrākajos gados bija arī daudz latviešu mūzikas skolotāju. Pēcpusdienas gaitā vadītāji pastāstīja par katru jauno mākslinieku. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

Gundega Druva

Austrālijas latviešu 55. Kultūras dienu rīcības komiteja izsludina sacensību KD emblēmai.
Aicinām visus latviešu māksliniekus piedalīties.
Izraudzītās emblēmas autoram rīcības komiteja piešķirs 500AUD naudas balvu.
Emblēmā ir:
1. Jāietilpst burtiem un cipariem: “AL55KD Sidneja 2014”.
2. Emblēmai ir jābūt viegli pavairojamai un iespiežamai gan krāsās, gan arī melnbaltā.
3. Māksliniekam, kuŗa emblēmu rīcības komiteja izvēlēsies, būs mēneša laikā jāpagatavo arī KD plakāta mets un vēstuļgalva.
4. 500AUD balvu emblēmas autoram izmaksās pēc tam, kad plakāts un vēstuļgalva būs pagatavoti.
5. Emblēmas metu jāiesniedz līdz 2013. gada 12. oktobrim.
6. Pēc balvas izmaksāšanas, emblēma, plakāts un vēstuļgalva pāriet AL55.KD rīcības komitejas īpašumā, un komitejai ir tiesības tos izmantot pēc vajadzības, bez tālākas atlīdzības māksliniekam.
Emblēmas metu lūdzam iesūtīt, ja iespējams elektroniski, uz info@al55kd.com vai uz pasta adresi AL55.KD, Jānis Čečiņš, 10 Fitzgerald Cres., Strathfield, NSW, 2135, Australia (Tālr. (02) 9642 1385). Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

AL55KD
Rīcības komiteja

Pirmā rindā no kreisās: Regīna Berķis, kopas priekšniece, Rita Pillups, biedrzine, Geņa Janmeija, Gunta Rudzītis, priekšnieces vietniece, Rasa Feja, Brigitte Sigura. Otrā rindā: Vera Burdikova, Dzidra Virgin, Irmgarde Ozoliņa, Paulīne Vovere, Rasma Lācis, Imants Kronītis, Adelaides Vanagu priekšnieks, Ilze Kernich, Ilga Vēvere-Priedkalne. Foto: I. Kronītis.

Septembris ir Adelaides Vanadžu kopas dibināšanas mēnesis, un šogad, 2. septembrī, līdz ar pilnsapulci un kārtējo mēneša sapulci, atzīmējām kopas 61. gadadienu ar viesību galdu, dāvanām un šampanieti. Lai gan kopas sarakstos ir 49 vanadzes, uz svinībām bija atnākušas tikai 14 un trīs viesi. Veikli tikām galā kā ar pilnsapulci, tā ar ikmēneša sapulci, jo, kad gaida izpriecas, tad uz nopietnām lietām prāts nepavisam nenesas.
Taču, lai neviens nedomā, ka nopietnas lietas kārtojām pavirši. Pilnsapulci sākām ar klusuma brīdi, pieminot šinī gadā mūžībā aizgājušās vanadzes, Lidiju Pelli un Mildu Bušs. Iepriekšējās pilnsapulces protokolu pieņēma tādu, kādu to nolasīja. Priekšnieces ziņojums un kases pārskats liecināja, ka šogad čakli strādāts, un sapelnītie tūkstoši atraduši ceļu uz Latviju, gan leģionāriem, gan daudzbērnu un audžubērnu ģimeņu atbalstam. Arī Okupācijas mūzejam un pāris studentu stipendijām tika sava tiesa. Vanadzes neliedza atbalstu arī humānitāro paku sūtīšanai uz Latviju, kur aizgāja vairāki simti dolāru. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

Gunta Rudzītis

Latvietim būt?

Kas ir latvietība? Valoda, kultūra, dzīvesveids vai kas cits, vārdos netverams? Vai angliski, krieviski vai kā savādāk runājošs cilvēks, kas dejo latviešu tautas dejas un dzied korī, ir latvietis? Un kā tad saglabāt latvietību, pat ja tai ir dažādas definīcijas?
Šie ir būtiskākie jautājumi, par kuriem vēsta televīzijas dokumentālā filma “Latvietim būt?” Filma ir tapusi divu gadu pētījumu rezultātā, kas radās raidījuma “Jauna nedēļa” komandai, kad tika filmēti vidostāsti par latviešu kopienām ASV un Austrālijā. Tā saucamajās “vecās” trimdas zemēs latvietība ir saglabāta jau sešus gadu desmitus, taču to darīt kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Vēl sarežģītāk to ir darīt cilvēkiem, kas, labākas dzīves meklējumos, ir aizbraukuši no Latvijas beidzamajos desmit gados.
Filma “Latvietim būt?” uzdod šo jautājumu, lai skatītājs par to padomātu un censtos pats rast atbildi – vai ir iespējams saglabāt savu nacionālo identitāti mūsdienu apstākļos ārpus Latvijas, un kas ar mums var notikt pēc 20 gadiem.

Dziesmu svētki - tautas kustība

Šī gada, 5. jūlija vakarā uz lielā ekrāna Esplanādē, Rīgā notika pirmizrāde dokumentālajai filmai «Dziesmu svētki - tautas kustība», kur filmas autori ļauj skatītājam sajust Dziesmu svētku nozīmi visai latviešu tautai, jo pirmo reizi kopā ir salikti archīva materiāli no pirmajiem līdz XXV Dziesmu svētkiem.
Filma vēsta, kā no Dikļiem, kur, mācītāja un rakstnieka Jura Neikena aicināti, uz kopkori pulcējās pirmie dziedātāji no visa novada, tālāk ceļš veda līdz pirmajiem Dziesmu svētkiem Rīgā, kur Latviešu biedrības namā izskanēja, Pirmajiem Dziesmu svētkiem Kārļa Baumaņa sarakstītā dziesma, «Dievs svētī Latviju», kura kļuva par mūsu valsts himnu. Šīs dziesmas mūžs ir līdzīgs mūsu Latvijas mūžam. Svešu varu nievāta - tautā atzīta un mīlēta. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

Jānis Čečiņš

No labās puses: Ilmārs Rudaks un Latvijas goda konsuls Jānis Purvinskis. Foto: J.Purvinskis.

Svētdien, 25.augustā Pertas Daugavas Vanagi , Vanadzes un to viesi pulcējās DV kluba telpās, lai atzīmētu Pertas nodaļas 64. gadadienu. DV Pertas nodaļas valdes priekšsēdis Ilmārs Rudaks apsveica ciemiņus un biedrus ar ierašanos un atgādināja, ka kādreiz ļaudis neticēja, ka mēs svinēsim savu 60. gadadienu un redziet , nu jau ir 64.gadadiena!
Kaut arī mūsu rindas paliek arvien mazākas, mēs tomēr neesam mazākā nodaļa Austrālijā, un turpinām sniegt savu palīdzību gan leģionāriem Latvijā, gan daudzbērnu ģimenēm un skolām Latvijā. Kā vienmēr, mēs nevarētu iztikt bez mūsu čaklajām vanadzēm. Paldies viņām, ka viņas ir vienmēr gatavas gan mūs pabarot, gan sniegt arī savu palīdzību Latvijā.
Uz Ilmāra aicinājumu, Latvijas goda konsuls Pertā, Jānis Purvinskis sveica DV Pertas nodaļu viņu dzimšanas dienā. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

Jānis Purvinskis

Lara Veidnere. Foto: Undis Kaņepe.

Kārla Tuktēna. Foto: Undis Kaņepe.

Selga Tuktēna. Foto: Undis Kaņepe.

Elza Svilāne. Foto: Māra Moore.

Sestdien,10. augustā, plkst. 12.00 Sidnejas Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē sestdienas skolas skolēni stāstīja par savu ģimeņu piedzīvojumiem šovasar Latvijā. Uz ekrāna rādīja slīdītes.
Lara Veidnere brauca uz Latviju ar māsu Sigrīdu un vecākiem Tomu un Ingrīdu. Viņa vispirms stāstīja par Jāņu svinībām pie Usmas ezera. Viņa vija vainagus no saplūktām lauku puķēm. Ģimene dzīvoja teltīs. Vēlāk viņi uztaisīja Jāņuguni. Nākamā dienā viņi apciemoja Ventspili, kur sasveicinājušies ar visiem radiem. Ventspilī bijušas ap 30 mākslīgas govis. Viņi vēl redzēja pulksteņa torni, „Simpsonus”, pie kā nofotografējās, un piedzīvojumu parku. Parkā šļūkusi lejā pa kalnu.
Rīgā parkā uz tilta bija pieķēdētas atslēgas, ko tur atstāja laulātie. Viņi vēl redzēja Nacionālo bibliotēku, torņus un Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Tēvzemei un Brīvībai”.
„Kundze” rokās turēja zvaigznes- Vidzemi, Kurzemi (un Zemgali) un Latgali. Rīgā vēl redzēja Trīs brāļus, Doma baznīcu un Melngalvju namu. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.

V. Krādziņš

Visas laikraksta “Austrālijas Latvietis “ saimes vārdā sveicam visiem mums iemīļoto žurnālistu Franku Gordonu jubilejā!
Trimdā izdotajā “Latvju enciklopēdijā” (1983. gads) par viņu lasāms šāds ieraksts: “Gordons Franks – žurnālists, publicists, tulkotājs. Mācījies Rīgā, Franču licejā, 1941.–1945. g. kopā ar vecākiem bija Krievijā. Pēc atgriešanās okupētajā Latvijā 1945.–1967. g. Latvijas Telegrāfa aģentūrā bija pēdējo ziņu biļetena redaktors, 1957.–1971. g. laikraksta “Rīgas Balss” ārzemju informācijas redaktors ar pseidonīmu F. Ģederts un G. Osipovs, vēlāk ar īsto vārdu – starptautisko notikumu apskatu autors. Studējis Maskavas universitātes Žurnālistikas fakultātē neklātienē, beidzis 1959. g.; diplomdarbs – “Latviešu satīriskie žurnāli 1905.–1907. g. revolūcijas laikmetā” (kr. val.). 1971. g. pieprasījis atļauju izceļošanai uz Izraēlu, kur varējis ierasties tikai 1972. g. Kopš 1973. g. Telavivas laikraksta “Naša strana” (kr. val.) publicists un tulkotājs. Publicējis grāmatu “Lokanums un spīts. Nekrievu likteņgaitas mūsdienu Maskavijā” (1974, ar segvārdu Alberts Sābris), 1979.–1980. g. “Laikā” romāns “Mijkrēslis mikrorajonā”. Tulkojis Aleksandra Solžeņicina “Gulaga arhipelāgu” latviešu valodā.”
Līdzīgs ieraksts tagad atrodams arī interneta enciklopēdijas “Wikipedia” latviešu versijā. Te vēl varētu piebilst, ka F. Gordons nu jau apmēram desmit gadus ir “Latvijas Avīzes” autors, grāmata “Lokanums un spīts” šajā laikā piedzīvojusi atkārtotu izdevumu, un pirms diviem gadiem ar Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas finansiālu atbalstu izdots viņa rakstu apkopojums “Publicistika”. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3150.
(Latvijas Avīze, autors Māris Antonevičs).Saglabāts raksta oriģinālais teksts.

Programmas vadītāji MLB sekretārs Markuss Dragūns un MLB priekšsēde Iveta Laine. Foto: Valdis Lainis.

Sestdien, 31. augustā notika nu jau 36. MLB rīkotā mūzikālā pēcpusdiena. Tajā melburnieši varēja redzēt un dzirdēt gan jauniešu klavierspēli, gan saksofona, vijoles, flautas, trompetes, ģitaras spēli, gan arī dziedāšanu.

DV Adelaides nodaļas pilnsapulcē: Juris Dancis, kasieris, Regīna Berķis , Vanadžu priekšniece, Andris Jaudzems, nama saimnieks, Astra Kronīte, sekretāre, Imants Kronītis, nodaļas priekšnieks, Artūrs Berķis, priekšnieka vietnieks, Ēriks Krūmiņš, aprūpe, Rita Pillups, biedrzine, Ričards Rozentāls, vīru kora priekšnieks, Aivars Vēzis, revīzijas komisijas loceklis, Gunta Rudzītis, otra sekretāre. Foto: Ilga Vēvere.

Trīs notikumi vienā dienā - 24.augustā

Pirms vairākiem gadu desmitiem, Čikāgas Piecīši dziedāja:
“Ziedojiet, ziedojiet, ziedojiet, ziedojiet,
Lūgums šis domāts ir Jums....’’

Un tā katru gadu, divos mēnešos rudenī, Daugavas Vanagi Austrālijā izved savu Ziedojumu akciju, aicinot Austrālijas latviešus ziedot DV labdarības mērķiem. Šogad Adelaidē vien tika izsūtītas 309 vēstules, uz kurām atsaucās septiņdesmit deviņi ziedotāji, daži anonīmi. Parasti, kad akcija beidzas, vietējā Ziņotājā parādās pateicības raksts dāsniem ziedotājiem, un visi atviegloti uzelpo līdz nākamam gadam, kamēr Daugavas Vanagi veic savu palīdzības darbu.
Šogad Adelaides nodaļa ieveda kaut ko ārpus kārtas: visus ziedotājus aicināja uz brokastīm, pirmkārt, lai pateiktu personīgu paldies, un otrkārt, lai sniegtu paskaidrojumus par ziedojumu eventuālo pielietošanu. Uz septiņdesmit ielūgumiem ar jā-vārdu atsaucās apmēram trīsdesmit četri ziedotāji, kurus pie kafijas tases un vieglām uzkodām iepazīstināja ar vanagu labdarības darbu. Jāpiebilst, ka ne visi ziedotāji ir Daugavas Vanagu organizācijas biedri. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

Gunta Rudzītis

Skolēni. Foto: James Nobes.

Skolas saime gatavo ikgadējo sarīkojumu, šogad tēma ir „Latvijas vēsture”. Tā kā mūsu skolā vēsturi vairs nemāca kā atsevišķu priekšmetu, tad katra klase šogad izvēlējās kādu Latvijas vēstures posmu un to tuvāk izpētīja mācību gada laikā. Sava izpētes darba rezultātus skolēni parādīs sarīkojumā – vai nu kā nopietnas prezentācijas, vai kā priekšnesumu. Sarīkojumā skolēni arī dziedās 8 jaunas dziesmas, ko mācību gada laikā ir apguvuši.
Skolas sarīkojums notiks 21. septembrī plkst 10.00, un kā jau parasti, pēc sarīkojuma mums būs kafijas galds un loterija. Visi laipni aicināti – jaunajiem māksliniekiem ļoti patīk kupls skatītāju pulks!
Lai saņemtu informāciju par šo un citiem notikumiem Adelaides latviešu dzīvē, pierakstieties šeit - http://eepurl.com/C5z-P. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

Skolas pārzine Iveta Leitase

Uz lūgumu paskaidrot, kāpēc esmu izstājies no Latvijas Evaņģeliski Luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL), sniedzu šo rakstu. Lēmumu izstāties pieņēmu pēc daudz pārdomām un lūgšanām. Esmu bijis saistīts ar LELBĀL jau 33 gadus, un šo lēmumu neesmu patvaļīgi pieņēmis. Reizē mīlu Dieva Vārdu, kā arī latviešu tautu. Ņemu ļoti nopietni savu uzdevumu, gan kā Dieva Vārda kalps, kā arī draudzes gans un rīkojos pēc savas sirdsapziņas un pārliecības. Mana personīgā vēlēšanās ir, ka katrs latvietis saklausītu evaņģelija labo vēsti un kļūtu par atpestītu Dieva bērnu. Par Dieva bērnu kļuvis, tad lai pieaugtu par Dieva cilvēku, kas stāv stipri uz Dieva Vārda vien un kura dzīve nes godu Dievam.
Mans Dieva dotais aicinājums ir sludināt evaņģeliju un kalpot kā mācītājam, galvenokārt latviešu cilvēkiem. Man latviešu tauta ir mīļa un, kā jau iepriekš rakstīju, turpināšu apkalpot savu iemīļoto Sidnejas draudzi, kā arī jebkuru citu draudzi, kas vēlas manus pakalpojumus. Priecājos, ka pārrunās ar Kvīnslandes draudzi, pēc kārtējā dievkalpojuma, 17.augustā, draudzes locekļi apliecināja savu vēlēšanos man turpināt viņus apkalpot reizēs, kad viņu draudzes gans nevar. Tāpat saruna ar Vollongongas priekšnieku apstiprināja, ka draudze vēlas, lai es turpinu kalpot kā viņu mācītājs, kā līdz šim. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

Mācītājs Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson )

Zane Daudziņa ar dēlu - skaņu režisoru pēc izādes Melburnā. Foto: Rūta Šķoba.
Panna – kaut kas karsts, degošs, aktuāls

Pārdzīvojuši trīsdesmito gadu depresijas un kaŗa izraisītos dzīves ierobežojumus, Amerikā (drīz pēc tam arī Eiropā), sevišķi turīgāko iedzīvotāju vidū, pēc kaŗa radās vēlme aizmirst bijušo un būt brīviem no jebkādiem ierobežojumiem. Radās virkne filozofu, kas šo sabiedrisko revolūciju atbalstīja. Jaunas idejas tika sludinātas bērnu audzināšanā; tos par pārkāpumiem nedrīkstēja sodīt, kas varētu traucēt tā varbūtējo un vēl snaudošo garīgā potenciāla attīstību, mazināt tā pašapziņu u.t.t. Jo liberālāki kļuva uzskati, jo vairāk zaudēja morāle un ētika un bija gadījumi, kad tā pazuda pilnīgi. Angļu presē līdz šim pieklājīgā sabiedrībā nelietojami vārdi ieguva pilsoņu tiesības. Tas, protams, cits temats (ref. Alan Petigni’s The Permissive Society). Latvieši to pakāpi iespiestā vārdā vēl nav sasnieguši. Šīs lietas nejauši uzpeldēja atmiņā, skatoties Latvijas autores Aivas Birbeles komēdijas ,,Tāda es esmu’’ Zanes Daudziņas lieliskā tēlojumā. Ja pirms dažiem desmit gadiem vārds ,,paduse’’ bija tabu un nedrīkstēja parādīties presē, tad tagad tas aiz muguras, un komēdijā (kā to laikmets prasa) bija lietoti arī gluži vulgāri vārdi. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

E.S.

Santarkandželo pilsētā Itālijā jūlija beigās notika 43. Starptautiskais mākslu festivāls Santarkandželo ‘13 - senākais laikmetīgā teātra festivāls Itālijā. Šogad tajā četrus vakarus pēc kārtas tika spēlēta arī izrāde no Latvijas – Leģionāri. Ģertrūdes ielas teātris ir laikmetīgās mākslas skatuve, kas piedāvā skatītājam pašmāju un ārvalstu mākslinieku un to apvienību veidotās teātra, dejas un starpdisciplinārās izrādes, koncertus un izstādes, kā arī piedalās citu ar mākslu un izglītību saistīto ideju īstenošanā, pastāstīja Ģertrūdes teātra pārstāve Inga Dārzniece.
Ģertrūdes ielas teātris ar izrādi Leģionāri (Režisors Valters Sīlis, lomās: Carl Alm, Kārlis Krūmiņš) līdz šim jau ir viesojies Stokholmā, Tallinā, Tartu, Sanktpēterburgā un Maskavā. Izrādes radošajai komandai viesturneja Itālijā ir īpaša ar to, ka Santarkandželo ‘13 bija pirmā reize, kad aktieris Kārlis Krūmiņš savu lomu spēlēja itāļu valodā, nevis latviešu, kā tas ir, kad izrāde tiek spēlēta Latvijā, vai angļu, kā tas jau ir kļuvis ierasts, kad izrāde tiek spēlēta ārvalstīs. Sagatavoties lomas spēlēšanai itāļu valodā aktierim Kārlim Krūmiņam palīdzēja itāļu valodas skolotājs Harijs Sansonetti. Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

Informāciju sagatavoja Zane Auce

“Mums patīk vai nepatīk, bet krievi ar uzturēšanās atļaujām ir izglābuši daļu Latvijas,” 3. jūlijā pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā norādīja latviešu izcelsmes uzņēmējs Kārlis Cerbulis. Ziņu aģentūra Leta, 3. jūlijā.
Ekonomikas un inovācijas foruma organizētāji notikuma nosaukumā savienojuši abus, vārdu sakot, ekonomiku attīstīs inovācijas – spēja radīt un pārdot jaunas, labākas, tāpēc ar lielāku peļņu pārdodamas preces un pakalpojumus. Lielāka peļņa no ražošanas var rasties tad, ja preču pašizmaksa ir mazāka, līdz ar to kopējais cenu līmenis Latvijā būtu zemāks nekā citviet. Vai arī: preces var pārdot par dārgāku cenu, ja inovāciju rezultātā tiek ražotas labākas preces.
Vai krievu nauda, kas ieguldīta nekustamā īpašuma projektos, samazina Latvijas preču pašizmaksu, tā radot lielāku peļņu? Atbilde ir: nē, jo ārpus Latvijas naudas dzītais nekustamā īpašuma cenu pieaugums nozīmē, ka pieaug arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izdevumi par dzīvokļu un zemes īri un pirkšanu; tādējādi Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju peļņa sarūk. Šogad Latvijas nekustamā īpašuma cenas aug divas reizes ātrāk nekā ekonomikas izaugsmes tempi, mazinot ražotāju peļņu un liekot drošus pamatus nākamajam burbulim.
Varbūt krievu nauda, kas ieguldīta nekustamajā īpašumā, ienes finanču resursus, kurus Latvijas iedzīvotāji varētu ieguldīt savos uzņēmumos, lai attīstītu inovatīvu preču ražošanu? Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

No kreisās puses Krists Kalniņš, Aldis Elberts un Kolvins Makfersons. Foto: Ojārs Greste.

Draudžu dienas iesākās 9. augustā ar atklāšanas svētbrīdi Sv.Jāņa baznīcā, kuŗu teica prāvests Kolvins Makfersons (Colvin S. MacPherson). Viņš arī apsveica dalībniekus, kas bija ieradušies ne tikai no Jaundienvidvelsas, bet arī no Melburnas, Brisbanes un Adelaides, kā arī no Latvijas un Amerikas. Viesu referenti bija prāvests Krists Kalniņš no Rīgas un mācītājs Aldis Elberts no Melburnas, bet no Austrālijas Latviešu Evaņģeliski Luterisko Draudžu Apvienības (ALELDA) Melburnas ev. lut. draudzes priekšnieks Eduards Lēmanis un Kvīnslandes draudzes priekšniece Māra Siksna un Baznīcas Virsvaldes garīgā viceprezidente, Latvijas Evaņģeliski Luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) priekšniece un Milvoku Trīsvienības draudzes mācītāja, prāveste Lauma Zušēvica. Ievada vārdi bija no Pāvila vēstules korintiešiem un Jāņa Atklāsmes grāmatas, kuŗā nosodīts remdenums, jo „ko es mīlu, to es pārmācu un pamācu” un „tad nu iekarsies un atgriezies!” Visu rakstu var lasīt AL Nr. 3149.

Juris Krādziņš